Atklātības laika paradokss

Tātad vispirms publicējiet savas kāzu nakts - es domāju intīmo daļu - videoierakstu. Ir taču totālās atklātības laikmets ar absolūtām sabiedrības tiesībām zināt visu, vai varbūt tomēr nav?

Meitenīt, IZLŪKDIENESTU DATI, ja sapratāt šī termina nozīmi, NEKAD UN NEKUR NAV IZLIKTI VISPĀRĒJAI APSKATĪŠANAI. Nevienā gadsimtā. Ne Sargons, ne Nebukadnecars, ne Hasans as Sabahs, ne Napoleons, ne Hitlers un Staļins, ne Rūzvelts un Bušs nekladzināja uz ielas stūriem to, ko idiotiem un paparaci - ar paparaci es domāju jūs - zināt neklājas. Tas pirmkārt. Otrkārt, ko tādu jūs cerat sameklēt? Treškārt, kā jūs zināt, ka ar atradumiem nesāks šantažēt, terorizēt un novest līdz pašnāvībai jūs pašu? Pēc fašistcenzūras domām aizliegts viedoklis, publicēts ar otro mēģinājumu! Četrdesmit piektajā gadā fašistus kāra!

Piemēram, es tagad paziņošu, ka autores kundzīte vai pats madžiņš - kāpēc nē - ir VDK aģenti. Ja viens vai otrs mazo gadu dēļ nevarēja PSRS laikos būt VDK aģents, tad es paziņošu, ka viņu vecāki vai vecvecāki bija PSRS iekārtai superlojāli VDK aģenti, kas apņēmās savus bērnus un mazbērnus audzināt par VDK aģentiem, un sākšu autorīti vai madžiņu terorizēt. Kā patīk tāds scenārijs, ziņkārīgā skribentīt? Kā patīk, kad nevis jūs lūrat citu guļamistabās, bet citi jūsējā? Ar nekaunīgu smīniņu ģīmī un paziņojumu pērkona balsī, ka viņiem ir absolūtas tiesības jūs izspiegot?

Tālāk. Par ''sabiedrības absolūtajām tiesībām zināt.'' Nav tādu. Ja ir, tad es kā sabiedrības pārstāvis varu ultimāta tonī pieprasīt, lai autorīte izģērbjas un procesa videoierakstu izliek sociālajos tīklos? Ko? Ir taču 21. gadsimts un papraci ir absolūts tiesības izsekot visus, vai ne, autorīt? Tai skaitā jūs - ar ko tie citi būtu sliktāki? Ko? Vai varbūt tomēr tiesības izspiegot nav absolūtas? Varbūt konfidenciāla informācija ir tā robeža, aiz kuras beidzas jūsu tiesības izspiegot?

''Radist, atceries - tevi klausās arī pretinieks.'' Tātad sociālajos tīklos savu dzīvi vēlams neizlikt apskatīšanai, bet uzņēmējdarbībā, ja tā ir legāla, nekā slēpjama nav. Kādam neveicās ar uzņēmumu? Paskaitiet, cik reizes, piemēram, ASV prezidentam Linkolnam neveicās kā uzņēmējam un cik kā politiķim, pirms viņš kļuva par ASV prezidentu!

Saku vēlreiz - čekas tēma tautu patiesībā neinteresē. Nekā personīga. Es pats par to biju pārsteigts.