Balkāni iezīmē kopējo situāciju

Perspektīva dalība apvienotajā Eiropā Balkānu valstīm tika apsolīta vēl 2003. gadā Salonikos Grieķijā notikušajā ES samitā, tomēr kopš tā laika vezums no vietas nav īpaši izkustējies. Gan tāpēc, ka ES netrūkst problēmu, uz kuru fona tālāka paplašināšanās iedzīvotāju acīs sen ir zaudējusi aktualitāti, gan tāpēc, ka vairākums reģiona valstu, ja arī atbilst atsevišķiem dalības ES kritērijiem, tad tikai formāli, nevis pēc būtības.

Papildus jāņem vērā, ka Balkānu dalību ES aktīvi virza ASV, kas nevēlas pieļaut Ķīnas un Krievijas ietekmes palielināšanos reģionā. Stratēģija ir vienkārša, taču līdz šim bijusi efektīva. Par ģeopolitisku nostāšanos uz atlantiskā ceļa vietējām elitēm tiek apsolīta dalība ES, bet no Vašingtonas atkarīgā apvienotā Eiropa tiek laipni palūgta pievērsties jauno partneru uzturēšanai. Tiesa, tā kā ASV un ES attiecības kļūst aizvien sarežģītākas, Eiropas galvaspilsētas lūgumus sāk dzirdēt aizvien sliktāk.

Pastāv problēmas arī ar nosacīto uzturēšanu, kuras pamata algoritms atkal ir vienkāršs. Rietumeiropas valstu valdības ar ES starpniecību finansē jaunos biedrus, taču tādā veidā, ka šie līdzekļi ar uzviju atgriežas to budžetos un tiek tērēti savu iedzīvotāju vajadzībām. Pa ceļam kaut ko, protams, iegūst arī jaunbiedri, it īpaši to elites, tomēr ieguvumi ar vecbiedru dividendēm nav salīdzināmi.

Vienlaikus algoritma vājā vieta ir, ka tas labi funkcionēja tikai līdz iepriekšējās desmitgades beigu krīzēm, bet pēc tam izdevumi aizvien biežāk sāka pārsniegt ieņēmumus. Pie tam ar tendenci šādam stāvoklim kļūt par ikdienišķu. Fakta konstatējums, ka algoritms kļuvis ekonomiski neizdevīgs, cita starpā bija viens no Lielbritānijas aiziešanas no ES iemesliem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, no Zagrebas samita (videokonferenci organizēja Horvātija kā ES prezidējošā valsts) politiskajā ziņā nekas netika gaidīts, un samita noslēguma deklarācija arī atbilda gaidu līmenim. Ja atmet vispārīgās frāzes par eirointegrācijas perspektīvām, reģionam netika apsolīts vispār nekas, tajā skaitā pat regulāri samiti ES – Balkāni.

Tā vietā daudz tika runāts par Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas lēmumiem piešķirt Balkāniem 3,3 miljardus eiro cīņai ar pandēmijas sekām un ekonomikas atjaunošanai. Protams, apmaiņā pret reformām. Šādi acīmredzami tiek mēģināts mazināt negatīvo iespaidu par ES reakciju uz pandēmiju, kā arī Ķīnas un Krievijas ietekmi reģiona valstīs.

Ir skaidrs, ka Balkānu valstu pievienošanās ES perspektīvas, politkorekti izsakoties, ir neskaidras, bet, ja lieto mazāk korektu terminoloģiju, pārskatāmā nākotnē to vienkārši nav, tas gan nekad nav traucējis radīt perspektīvu ilūziju. Un šis secinājums attiecas ne tikai uz Balkāniem, bet arī uz visiem citiem pievienošanās ES pretendentiem.