Diena jau rakstīja, ka šis LU pētījums saistīts ar PTAC aizsākto atbildīgas aizņemšanās kampaņu, ko savukārt kritiski vērtē nebanku aizdevēji. PTAC un nebanku aizdevēju strīdi nav nekas jauns, taču strīdu krustugunīs iekļuvušais LU pētījums ir uzmanības vērts ar to, ka daudz atklāj par iedzīvotāju attieksmi pret finanšu sektoru. Savukārt Latvijas finanšu sektora reputācija patlaban ir svarīgākā aktualitāte valstī.
Protams, vērā ņemams iemesls tam, kāpēc Latvijas nācijai naudas krājēja gēns patlaban izpaužas vāji, ir tas, ka daudziem cilvēkiem ienākumi ir tik nelieli, ka naudas pietiek vien ikdienas tēriņiem un pāri nepaliek neviens eiro. Taču gan minētajā LU pētījumā, gan arī citos pētījumos konstatēts, ka naudu ne vienmēr cenšas krāt arī tie cilvēki, kuru ienākumi ir vidēji un augsti. Tā sakot, cik nopelna, tik iztērē, un tam iemesli ir vismaz divi. Pirmkārt, patlaban ir ļoti plašs preču un pakalpojumu piedāvājums, turklāt, plaukstot tirdzniecībai internetā, vairs nav jāaprobežojas tikai ar tirgotāju piedāvātajām precēm Latvijā. Līdz ar to tiešām nav grūti atrast, kam naudu tērēt.
Taču otrs iemesls ir neuzticēšanās finanšu sektoram, kas arī ir loģiski, ņemot vērā notikumus Latvijā. Banka Baltija, Krājbanka, Parex, Trasta komercbanka – tās ir plašāk zināmās bankas, kuru problēmas iedragāja iedzīvotāju uzticēšanos bankām, un bijuši arī vēl citi problemātiski gadījumi. Ikviens Latvijas iemītnieks, kurš dzīvo pasaulē vismaz tik ilgi, lai atcerētos filmā Paradīze 89 atainotos notikumus, piedzīvojis ne mazāk kā četrus dažādus naudas veidus, vairākas ekonomiskās krīzes, hiperinflāciju un vēl citas finanšu sektora virāžas.
Bažas par to, kas īsti notiek Latvijas finanšu sektorā, atkal saasinājās pagājušās nedēļas notikumu ietekmē, kad ziņās pavīdēja vārdi: ASV Finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN, ABLV, Latvijas Bankas prezidents, KNAB... Cenšoties kliedēt tautas bažas, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola gan svētdien, 18. februārī, mierināja, ka banku klientiem nav iemesla uztraukties par saviem noguldījumiem.
Lēmumu, kā rīkoties ar savu naudu, katrs cilvēks, protams, pieņem pats, bet tas, ko amatpersonām vajadzētu nodrošināt sabiedrībai, ir precīza, detalizēta informācija, neslēpjoties aiz vārdiem "neko nekomentēšu", jo noslēpumainība neuzticēšanos finanšu sektoram tikai pastiprina.
Trollis JT