Dalās un maina ekonomiku

Terminu izdomāšanas meisteres:))))

Ekonomika vispār ir ''preces ražošana ne savam patēriņam, bet pārdošanai''. Tā ka nekādas bezmaksas dalīšanās nav, ir jau no PSRS laikiem zināmās haltūras. Ar to starpību, ka ''dalīšanās buzinessmani'' ir labi apguvuši pirmo ubagošanas principu - ja tu centies kādam iesmēret neejošu preci, tad kliedz, ka tava preces ir stilīga, moderna vai tu to nepārdod, bet ''dalies'' - protams, atceroties paņemt no aplaimotā partnera naudu, bet aizmirstot maksāt nodokļus un graujot kvalitātes standartus.

Ja cilvēkam pašam nav vajadzīgas viņa iemaņas, kāpēc lai tās būtu vajadzīgas kādam citam?

Valstij laikam nav ko darīt, ka tagad vēl būs jāuzrauga kaut kādi ''standarti'' haltūrēšanas nozarē, kur standarti nevar pastāvēt pat teorētiski!

Ja jūs neapmierina pašreizējā alga, meklējiet labāku darbu. Ja šajā valstī nav - meklējiet citā. Strādāt specialitātē, kuru jūs protat, bet brīvajā laikā atpūsties ir vieglāk un patīkamāk nekā vergot neapmaksātā darbā un brīvo laiku patērēt, izmisīgi '''piepelnoties'' ar haltūrām citā nozarē, kuru jūs īsti labi neprotat.

Ja ir otrs dzīvoklis, kas netiek izmantots, vislabāk ir to pārdot. Izīrēšana nezināmām personām ir saistīta ar papildus risku, ka nezināmā persona pārvērtīs dzīvokli par cūkkūti vai nemaksās rēķinus, bet vainīgs būsiet jūs. Vai jums to vajag? Savukārt īrniekam ir mierīgāk sameklēt viesnīcu nekā lielās komunisma, pardon, dalīšanās idejas vārdā paciest neērtības, īrējot nevis atsevišķu viesnīcas numuru, bet istabu svešā dzīvoklī, tas ir, dzīvojot padomju tipa komunalkā.

autorītei. Termins ''dalīšanās ekonomika'' ir neiespējams pēc definīcijas, jo ekonomika ir saimnieciskā darbība, bet dalīšanās - labdarība. Tātad divas pilnīgi dažādas nozares. Ja vien autorīte ar ''dalīšanās ekonomiku'' nedomā cenu dempingu uz kvalitātes un nodokļu krāpšanas rēķina, kas jau ir ekonomisks noiegums.