Ko darīt, lai mazinātu ES iemītnieku turības līmeņa atšķirības? Gan no mūsu valsts ievēlētie EP deputāti, gan arī eirokomisārs, kādreizējais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (JV) apliecināja, ka Briseles atbilde ir šāda: ieviest vienotu minimālās algas aprēķināšanas formulu visās ES dalībvalstīs.
2019. gadam minimālā alga ir noteikta 22 dalībvalstīs (tā nav noteikta Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Kiprā un Austrijā). Minimālās algas lielums šā gada sākumā krasi atšķīrās – no 286 eiro Bulgārijā līdz 2071 eiro Luksemburgā, rāda Eurostat dati, kas arī atklāj, ka Latvijā noteiktā minimālā alga – 430 eiro – ierindojas viszemāko algu grupā, jo par 500 eiro mazāka minimālā alga ir vēl tikai Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā. Jāuzsver, ka Lietuvā un Igaunijā minimālā alga pārsniedz 500 eiro.
Par to, kāda varētu būt visās ES dalībvalstīs obligāti piemērojamā formula minimālās algas aprēķināšanai, gan nav vienprātības. Visticamāk, visās ES dalībvalstīs netiks ieviesta vienāda minimālā alga, piemēram, 1178,5 eiro, tas ir, vidējais lielums starp visaugstāko un viszemāko minimālo algu ES, jo gan ekonomiskā situācija, gan arī cenu līmenis dalībvalstīs visai pamatīgi atšķiras. Ticamāks scenārijs ir tāds, ka ES dalībvalstīs varētu ieviest minimālās algas sasaisti ar vidējo algu vai ar atalgojuma mediānu, normatīvajā regulējumā nosakot to, cik procentiem no vidējās algas vai no atalgojuma mediānas jābūt minimālajai algai.
Galu galā mūsu valstī var sanākt tā, ka politiķus izpildīt viņu solījumu par 500 eiro lielu minimālo algu piespiedīs nevis Latvijas vēlētāji, bet gan ES institūcijas.
Iebildumi pret minimālās algas paaugstināšanu gan izskan no dažu uzņēmēju puses, turklāt visai histēriskā formā: ja paaugstināšot minimālo algu, biznesam gals klāt. Tiešām var saprast, ka zemas algas ir mazā, nomaļā lauku veikalā, taču, ja niecīgas algas (un daudz vakanču) ir tādos uzņēmumos, kas ierindojas Baltijas biznesa gigantu vidū un lepojas ar milzīgu apgrozījumu un lielu peļņu, jādomā, ka tur ar menedžmentu kaut kas nav kārtībā.
Kā ES institūciju iecere īstenosies, rādīs laiks, bet jau tagad redzams, ka Brisele ne vien vēlas popularizēt sociālo atbildību, bet arī diplomātiski norādīt, ka biznesa modelis – konkurēt tikai ar zemām cenām – ir novecojis, jo XXI gadsimtā jākonkurē, piedāvājot kvalitāti.
Diferenvētais neapliekamais
kam tā alga tiek tērēta?
Šveicē nav minimālās algas