Iet līdzi laikam un neatpalikt

Man jau gadiem ir iespēja strādāt ar studentiem, kuri izvēlējušies vienā no Rīgas augstskolām apgūt žurnālistiku, un novērojumi liecina – apgalvojumam, ka jauniešu, kuri izglītojušies lauku skolās, erudīcijas līmenis atšķirtos no  rīdzinieku erudīcijas līmeņa, nav nekāda pamata, un uzskats, ka skolai spriedumu "būt vai nebūt" var pamatot tikai ar skolēnu skaitu un atrašanās vietu, ir nepamatoti šaurs.

Taču nenoliedzami, ka mūsu valstī nepieciešamas plašas diskusijas par vispārējās izglītības saturu. Diemžēl, kā spilgti redzams arī sociālo mediju vidē, vienas sabiedrības daļas priekšstatos par šolaiku jaunajai paaudzei nepieciešamajām zināšanām un prasmēm valda tāds postpadomju dogmatisms, ka tas jau pat nav smieklīgi, bet ir nožēlojami un traģiski. Rodas iespaids, ka mūsu sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuri nav pamanījuši, ka mēs Latvijā, par laimi, jau 30 gadus nedzīvojam totalitārajā režīmā un ka arī padomju režīma nesamocītajā Skandināvijā un Rietumeiropā XXI gadsimts ienesis ļoti daudz pārmaiņu, turklāt arī tieši izglītības jomā. Iepriecinoši gan ir tas, ka arī Latvijā skolotāju vidū ir daudz patiesi inteliģentu cilvēku, kuri apzinās, ka mūsdienu skolēniem ir svarīgi gan attīstīt radošo domāšanu, gan apzināties, pilnveidot un realizēt savus talantus, gan arī spēt izjust patiku pret mācīšanos, jo strauji mainīgajā XXI gadsimta vidē jaunas zināšanas un prasmes būs jāapgūst visu mūžu.

Katrai jaunajai paaudzei ir savi izaicinājumi, kā to akcentē arī Briselē Eiropas Vēstures namā izveidotā izstāde Aktīvie jaunieši par četru paaudžu jauniešiem – tiem eiropiešiem, kuru jaunība bija attiecīgi XX gadsimta 40., 60. un 80. gados un XXI gadsimta sākumā. Šīs izstādes vadmotīvs ir tas, ka Eiropas jauniešiem raksturīga izjūta, ka viņi "ir konkrētas paaudzes – "manas paaudzes" – pārstāvji", un izpratne par to, ka paaudzes atšķiras, bet katra paaudze cenšas īstenot savas ieceres. 

Latvijā salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm sabiedrības labklājība – kā finansiālā, tā garīgā – joprojām ir zema, taču, lai kļūtu par turīgu valsti, kurā dzīvo harmoniska sabiedrība, nepieciešams sekmēt to, ka te dzimušie jaunieši var realizēt savus talantus tādā vidē, kas ir iedvesmojoša, nevis tik vecmodīgi nomācoša, ka mudina jauniešus (un ne tikai jauniešus) nopirkt vienvirziena lidmašīnas biļeti uz kādu ne vien bagātāku, bet arī mūsdienīgāku Eiropas valsti.