Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Izaicinājums – vienot Eiropu

Nesen Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā publiskoja "ikgadējo atskaiti par [no Latvijas ievēlēto] deputātu paveikto un padarītā devumu Latvijas iedzīvotājiem".

Jāatgādina, ka mūsu valsti EP pārstāv astoņi deputāti: Andris Ameriks (S&D/GKR), Ivars Ijabs (Renew Europe/A/Par!), Sandra Kalniete (ETP/JV), Dace Melbārde (EKR/NA), Nils Ušakovs (S&D/Saskaņa), Inese Vaidere (ETP/JV), Roberts Zīle (EKR/NA) un Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/ LKS). Izvērtējot publiskoto atskaiti, var secināt, ka EP deputātu darbu ietekmējusi Covid-19 pandēmija, jo rezultātu vidū ir, piemēram, "Atbalsts pandēmijas dēļ daudz cietušajai tūrisma nozarei" un "Covid-19 krīzes pārvarēšanai pielāgoti Eiropas Savienības (ES) finanšu noteikumi". Tāpat arī deputātu paveiktajā ir redzamas tādas ES mēroga prioritātes kā virzība uz tautsaimniecības digitalizāciju, Eiropas Zaļo kursu un dezinformācijas ierobežošanu. Ir pamanāmas arī politiskās aktualitātes, piemēram, atbalsts baltkrievu tautas cīņai par demokrātiju, un ekonomiskās aktualitātes, piemēram, Rail Baltica projekta gaita. Protams, var diskutēt par to, kādu reālu labumu EP deputātu darbs dod Latvijas iedzīvotājiem, bet ir arī jāatceras, ka dalībvalstu deputāti ir savu politisko spēku, nevis valstu interešu pārstāvji. To ņemot vērā, deputātu paveikto darbu apkopojums ir visai cienījams.

Tomēr ir kāda tēma, kas patlaban Eiropā ir visai aktuāla, bet neparādās, lai gan tai vajadzētu būt no Latvijas ievēlēto EP deputātu uzmanības lokā. Šī tēma ir milzīgā plaisa starp tā dēvētajām vecajām dalībvalstīm, kas ES iestājās jau XX gadsimtā, un jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās ES XXI gadsimtā. Iepriekš varēja domāt, ka šī plaisa pamazām izzudīs, bet pēdējā laikā notiek pretējais – plaisa pārvēršas par platu un dziļu aizu. Tiklīdz parādās visniecīgākais iegansts, tā liberālo un konservatīvo vērtību sadursme starp vecajām, liberālajām un jaunajām, konservatīvajām dalībvalstīm izpaužas ārkārtīgi asi. Statistikas dati nepielūdzami rāda, ka nekādi neizdodas izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības starp jaunajām, trūcīgajām un vecajām, turīgajām dalībvalstīm. Turklāt šogad atšķiras arī vakcinācijas pret Covid-19 tempi, un rodas iespaids, ka pat relaksētā Dienvideiropa ir pratusi mobilizēties daudz labāk nekā šķietami apzinīgā Baltija.

Šajā situācijā tieši EP deputāti, arī no Latvijas ievēlētie, varētu uzņemties ES saliedētāju lomu. Tiesa gan, līdz šim vienotās ES tēlu iedragāja ne jau Austrumeiropa, bet Lielbritānija ar savu Brexit, taču pandēmijas saasinātā situācija rāda, ka nepieciešami kopīgi mērķi, kas stiprinātu veco un jauno dalībvalstu saprašanos. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uz Eiropas fona nav slikti

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, k...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē