Tas, ka nauda tiek sadalīta ārējo faktoru ietekmē un "pēc lielākā bļāvēja principa", visai negatīvā gaismā parāda gan naudas dalītājus – tātad politiķus un galvenokārt jau Saeimu un valdību (nevis konkrēti 13. Saeimu un Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību, bet kopumā vairākas Saeimas un valdības) –, gan visu mūsu sabiedrību.
Intervijā Dienai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis nesen sacīja, ka ir tikai viena sabiedrības daļa, kas nopelna to naudu, kas veido valsts budžetu, un šī sabiedrības daļa ir uzņēmēji. Ja nodokļos samaksātā nauda tiek sadalīta ārējo faktoru ietekmē, var teikt – kas gan tur slikts, mūsu valsts vēlas uzturēt labas attiecības ar stratēģiskajiem partneriem un citām valstīm, kas ilgtermiņā Latvijai var izrādīties izdevīgi, taču pārlieka ārējo faktoru ietekme nes līdzi riskus. Intereses, ko pārstāv ārējie faktori, ne vienmēr par 100% saskan ar Latvijas pašas interesēm, turklāt, ja kāds rīkojas tikai un vienīgi ārējo faktoru ietekmē, tas liecina par diezgan nožēlojamu sava viedokļa trūkumu.
Vēl bēdīgāk ir, ja uzņēmēju nopelnītā un nodokļos samaksātā nauda tiek sadalīta "pēc lielākā bļāvēja principa".
Visās valstīs, un arī Latvijā, ir cilvēki, kuri bļaujot pieprasa, lai citi risinātu viņu problēmas, jo pašiem vienkārši ir slinkums tās risināt, un šādiem "lielākajiem bļāvējiem" allaž šķiet, ka viņu problēmas ir svarīgākas par visu citu cilvēku problēmām. Ja "lielākajiem bļāvējiem" naudu izdodas iegūt, racionālais ieguvums kādam citam, izņemot viņus pašus, ir niecīgs vai nekāds. Arī sabiedrībai kopumā ieguvums ir niecīgs vai vispār nekāds.
Patlaban aktuāls temats ir Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Jācer, ka šajā plānā tiks definēts Latvijas interesēm atbilstošs virziens, kas nebūs pielāgots tikai ārējiem faktoriem, un tā īstenošanas gaitu neietekmēs "lielākie bļāvēji".
Pareizaisvirsraksts