Mūsu valsts iedzīvotāji bieži vien tiek neizprot, ar ko atšķiras jauna ceļa uzbūvēšana, ceļa rekonstrukcija un vienkārši bedru aizlāpīšana. Izskan kritika ceļu rekonstruētāju virzienā, jo sabiedrībai šķiet, ka uzbūvēts jauns ceļš, bet patiesībā veikta tikai bedru aizlāpīšana. Mēs Latvijā ļoti reti būvējam jaunus ceļus, tikai lāpām un remontējam. Autobraucēji domā, ka problēma ir ceļu būvētāju un remontētāju darba kvalitātē, nevis tajā, ka strādājam nepietiekama finansējuma apstākļos. Naudu autoceļu sakārtošanā nepietiekami iegulda gan valsts, gan pašvaldības. Palīdz vienīgi ERAF līdzekļu piesaiste, bet šī nauda nonāk galvenokārt valsts galveno autoceļu sakārtošanai.
Patlaban braucot no Rīgas uz Valmieru, uz Bausku, arī uz Kurzemes pusi rodas iespaids, ka tur notiek pamatīgi ceļu rekonstruēšanas darbi. Tā arī ir tikai lāpīšana, vai jaunu ceļu būvniecība?
Tas ir kaut kas labāks nekā lāpīšana, bet pamatīga būvniecība tā nav. Atkal tas pats nepietiekamā finansējumu jautājums. Latvijā ziemā zeme sasalst metru dziļumā vai pat vēl dziļāk, tāpēc ceļa reciklēšana aptuveni 30 cm biezumā ir stabilizējoša, bet nav pietiekama. Nevar zināt, kurā brīdī ceļa apakšējie slāņi sabruks un stāvoklis kļūs katastrofāls. Protams, ar reciklēšanu uz neilgu laiku ceļu var saglābt, un lietotājiem vismaz iespējams pa ceļu braukt.
Cik naudas vajadzīgs, lai labā kvalitātē būtu praktiski visi Latvijas autoceļi?
Latvijas valsts ceļi kopā ar Satiksmes ministriju bija aprēķinājuši, ka ceļu tīkla sakārtošanai pietrūkst 3 miljardu latu, nerunājot par jaunu ceļu būvniecībai nepieciešamajām izmaksām. Tā Latvijas budžetam ir nereāla summa. Bet vajadzētu sāk ar to, ka saprotam – vismaz 300 miljoni gadā autoceļiem ir jāatvēl. Lai šī sapratne rastos, jāiesaistās visai sabiedrībai. Ja sabiedrība izvirzīs prasību sakārtot autoceļus valsts pārvaldes iestāžu un valdības pārstāvjiem un politiķiem, tad viņi arī atbilstoši rīkosies. Šobrīd sabiedrības spiediens ir vērts uz sociālo jautājumu risināšanu, nevis autoceļu stāvokļa uzlabošanu.
Visu interviju lasiet rīt, 2. augustā, laikrakstā Diena!