Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Kārtējā putra ar nodokļiem

Ideālas nodokļu sistēmas veidošana ir process, ko var uzskatīt par nebeidzamu. Šobrīd Latvijā kārtējo reizi aktualizēts temats par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanā un nodokļu maksāšanas alternatīvajos režīmos. Protams, ka iespējamās pārmaiņas satrauc tos nodokļu maksātājus, uz kuriem tās attiecas, taču ir svarīgi apzināties, ka VSAOI likmes nav vienīgais būtiskais nodokļu sistēmas aspekts

 Visai sabiedrībai kopumā ļoti nozīmīgas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, jo PVN maksā ikviens, kurš iegādājas kādu preci vai pakalpojumu. Taču mūsu sabiedrībā jau tradicionāli tieši par izmaiņām VSAOI mēdz raisīties asas diskusijas. 

Pārmetumi par neiedziļināšanos reālajā situācijā bieži tikuši adresēti vairākkārtējam finanšu ministram un bijušajam labklājības ministram Jānim Reiram (Jaunā Vienotība), kuram Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš debatēs par mikrouzņēmumiem 2016. gadā veltīja slaveno frāzi "Mēs laikam dzīvojam dažādās Latvijās!". Jāatceras, ka toreiz, 2016. gadā, kad Finanšu ministriju vadīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un darbojās iepriekšējā, 12. Saeima, arī bija iecerētas pārmaiņas sociālo iemaksu piemērošanā. Taču rezultātā, kā situāciju raksturoja tālaika Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar nodokļiem tika "savārīta kārtīga putra". 

Patlaban izskatās, ka ar nodokļiem atkal tiek "vārīta putra". Nav apstrīdams tas, ka vajag stiprināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību, un ir taisnība – jābeidz kultivēt mītu, ka veikto VSAOI apjoms ietekmē vienīgi vecuma pensijas lielumu. (To, ka nepieciešamība pēc sociālā atbalsta, kas ir saistīts ar VSAOI, var rasties arī jauniem cilvēkiem, šogad spilgti parādīja dīkstāves un bezdarbnieka pabalsti.) Tāpat pamatots ir arī ministra Reira arguments, ka VSAOI maksāšanas nosacījumiem jābūt taisnīgiem. 

Taču ir neloģiski, ja lēmumu pieņēmēji plāno tādas izmaiņas, kas ierobežo iedzīvotāju vēlmi strādāt. Piemēram, skolotājs saraksta mācību grāmatu. Būtu neloģiski šā skolotāja-grāmatas autora iespējas saņemt autoratlīdzību padarīt sarežģītas. Cits skolotājs vasarās kā pašnodarbinātais darbojas tūrismā – būtu neloģiski šo sezonālo darbību padarīt finansiāli neizdevīgu. Augstskolu pasniedzējs strādā vairākās augstskolās, katrā nepilnu slodzi. Atkal – būtu neloģiski apkarot šādu modeli. Līdzīgu piemēru ir daudz. 

Tādēļ jānovēl lēmumu pieņēmējiem domāt loģiski un, slēpjoties ar saukļiem par sociālo aizsardzību, neiznīdēt Latvijas iedzīvotāju iniciatīvas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē