Kuras literatūras grupas - mācību grāmatas, pieaugušo daiļliteratūra, uzziņu literatūra, bērnu grāmatas - izdošana patlaban uzņēmumam ir komerciāli visveiksmīgākā?
Noteikti visa veida bērnu literatūra. Pagājušajā gadā visvairāk pirktā grāmata bija Joka pēc alfabēts. Ne finansiāli, bet popularitātes ziņā ļoti veiksmīga ir grāmata pusaudžiem Grega dienasgrāmata, esam lepni, ka šīs sērijas pirmo grāmatu jau izdevies pārdot vairāk nekā 10 tūkstošos eksemplāru.
Mācību literatūras izdošana uzņēmumam ir vēsturiski svarīga, jo tā ir daļa no Zvaigznes ABC identitātes. Otra literatūras grupa, kas mums šķiet nozīmīga, ir bērnu grāmatas. Cenšamies veicināt, lai bērni lasītu. Lasīšana tiešā veidā ietekmē spējas mācīties, turklāt lasīšana attīsta valodu, fantāziju, radošumu.
Pieaugušo daiļliteratūras grupā veiksmīgi ir pasaules mēroga bestselleri. Pagājušajā gadā filmu iespaidā jaunu popularitātes vilni piedzīvoja Millennium triloģija un pusaudžu vidū iemīļotā Bada spēļu triloģija. Tulkotās literatūras grupā pagājušajā gadā visvairāk tika pirkts romāns Ēd, lūdzies, mīli. Labi tika pirkti arī tādi latviešu oriģinālliteratūras darbi kā Oļģerta Krodera Mēģinu būt atklāts un Ingūnas Baueres literāri vēsturiskais romāns Skolas Līze, tomēr mūsu pašu autoru darbu pārdošanas apjoms ne tuvu nesasniedz latviski tulkoto pasaules bestselleru pārdošanas apjomu.
Kāds tam ir iemesls?
Starptautisks bestsellers uzrakstīts, ņemot vērā visus kodus, kas vajadzīgi, lai cilvēki to lasītu, turklāt palīdz milzīgas pasaules mēroga reklāmas kampaņas. Lasīt bestselleru šķiet prestiži, reklāma lasītājos rada interesi un ziņkārību.
Daiļliteratūras iegāde ir brīva pircēju izvēle, bet kāda ir situācija ar mācību literatūru, kas nepieciešama visiem skolēniem katru mācību gadu?
Pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājušies. Mācību literatūra bez kancelejas, kopā ar svešvalodu apguves grāmatām veido nepilnu trešo daļu no visa piedāvātā sortimenta, bet cenas struktūrā tas ir tikai mazliet vairāk par diviem procentiem uzņēmuma peļņas.
Kam izdevīga pašreizējā situācija mācību literatūras jomā, kad, piemēram, trīs dažādas izdevniecības var izdot mācību grāmatu Matemātika 5. klasei, nevis tiek izdota tikai viena mācību grāmata?
Ar mācību literatūras izdošanu Latvijā patlaban nopietni nodarbojas trīs četras izdevniecības, līdz ar to grāmatu tirāžas ir mazākas nekā tad, ja būtu tikai viena mācību literatūras izdevniecība. Kad izdodam mācību grāmatu, ilgi spriežam, vai pirmā tirāža būs divi vai trīs tūkstoši eksemplāru. Mēs jau varam gribēt, lai būtu tikai viena, piemēram, slavenā matemātikas pedagoga Jāņa Menča veidotā grāmata, bet demokrātija ir demokrātija, ikviens skolotājs, kurš vēlas, var kļūt par mācību literatūras autoru. Turklāt tas, ka tirgū paralēli nopērkamas daudzas mācību grāmatas vienai un tai pašai klasei, piemēram, matemātikā, nosaka, ka mācību grāmatu cena Latvijā ir zema.
Kas veido mācību grāmatas cenu, kura daudzu skolēnu vecāku izpratnē tomēr nav zema?
Latvijā ir zemākās mācību literatūras cenas Eiropā! Nevienā valstī neesmu redzējusi zemākas mācību literatūras cenas. Mūsu mācību grāmatu cenas ir zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Taču iepirkšana gulstas uz vecāku pleciem, un jebkura cena daļai vecāku šķitīs pārāk augsta neatkarīgi no tā, cik zema šī cena patiesībā ir. Latvijā pat treknajos gados no valsts budžeta atvēlētais finansējums mācību literatūras iepirkšanai uz vienu skolēnu nav bijis pietiekams, lai vecākiem nevajadzētu grāmatas pirkt. Sabiedrībā ļoti bieži mācību literatūru salīdzina ar ilustrētiem sieviešu žurnāliem un norāda, ka žurnāls maksā Ls 1,50, bet mācību grāmata maksā piecus latus. Taču jāņem vērā, ka mācību grāmatu izdošana netiek finansēta, piesaistot reklāmas. Grāmatu izdošana netiek finansēta no reklāmām, tikai ļoti retos gadījumos kāds reklāmdevējs izvēlas ievietot reklāmu grāmatā, bet mācību grāmatās vispār reklāmu ievietošana ir aizliegta. Ja mēs drīkstētu mācību grāmatām piesaistīt reklāmu, pircēji varbūt pat kopā ar bezmaksas grāmatu vēl dāvanu saņemtu!
Ja mācību grāmata vairumtirdzniecībā maksā vienu latu, šo cenu veidojošais sadalījums ir šāds: PVN - Ls 0,11, autoratlīdzība - Ls 0,13, tipogrāfijas izmaksas, papīrs un citi poligrāfijas materiāli - Ls 0,23, darbinieku izmaksas (algas, nodokļi, apdrošināšana) - Ls 0,29, saimnieciskās darbības izmaksas (reklāma, noma, apsardze, transports, telekomunikācijas pakalpojumi, pasts, inkasācija, semināri u. tml.) - Ls 0,16, amortizācijas izmaksas - Ls 0,06. Peļņa sanāk Ls 0,02. Šim vienam latam jāpieskaita tirdzniecības piecenojums, kas dažādos Latvijas veikalos ir atšķirīgs.Zvaigznes grāmatnīcās tas ir 20%.
Problēma ir tā, ka Latvijā skolām mācību grāmatu iegādei tiek atvēlēta niecīga summa. Pagājušajā gadā tas bija nepilns eiro uz bērnu! Igaunijā turpretī šī summa ir 50 eiro uz bērnu pamatskolā un 20 eiro vidusskolā, Lietuvā ir 22 eiro bērnam, bet skola izlemj, cik no šīs naudas atvēlēt tieši grāmatām. Ja kaut pusi vai pat trešo daļu no tā, ko mūsu izdevniecība nomaksā nodokļos, iedotu skolām, skolas pilnībā varētu nokomplektēt vajadzīgo mācību grāmatu klāstu.
Nopietna problēma turklāt ir tā, ka Latvijā valstiskā mērogā valda haoss mācību grāmatu iepirkšanas procesā. Skolām gada sākumā valsts budžeta līdzekļi grāmatu iegādei vēl nav pieejami, tie parādās tikai rudenī, un skolas spiestas novembrī iepirkt grāmatas, ko skolēniem vajadzēja jau no 1. septembra. Bet noliktavās stāv mācību grāmatas par vairākiem miljoniem latu, un mēs nezinām, vai un kad šīs mācību grāmatas būs vajadzīgas. Pieprasījums parādās negaidītos brīžos un ar neprognozējamu saturu. Mēs varam spriest, kādu mācību literatūru pircēji pieprasīs, tikai balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Piemēram, kad iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Broks pateica, ka darba burtnīcas vairs nelietos, bet visu kopēs, pavasarī darba burtnīcas nākamajam mācību gadam nesagatavojām, bet izrādījās, ka tās tomēr skolēniem vajadzēja. Katru gadu rīkojamies absolūtā haosā, bet, haosā strādājot, neko nevar plānot.
Kā jūs vērtējat pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa idejas par skolu nodrošināšanu ar mācību literatūras izdevumiem?
To, ko saka Roberts Ķīlis, mēs uzzinām no medijiem. Konstruktīvā sarunā mēs Ķīli neesam satikuši, viņš izdevējus uz ministriju neaicina. Es dzirdēju televīzijas ziņās, ka būs elektronisko darba burtnīcu iepirkums, bet, lai sagatavotos jebkādam iepirkumam, jāparedz laiks un iepirkuma veicējam jādefinē, kas tieši vajadzīgs. Zvaigzne ABC pēdējā gada laikā sagatavojusi daudzus interaktīvos mācību materiālus, bet Roberts Ķīlis saka - iepirks tieši elektroniskās darba burtnīcas. Kas tās būs par darba burtnīcām, mēs nezinām. Ja pasaka, ka iepirks elektroniskas mācību burtnīcas un mums tādu patlaban nav, mums rodas jautājums, kam šis iepirkums ir domāts. Strādāju Zvaigznē ABC kopš1992. gada. Labi atceros izglītības ministru Andri Piebalgu, kurš risināja ar mums konstruktīvas sarunas. Vēl no visiem izglītības ministriem esmu tikusies ar Juri Celmiņu, bet ne ar vienu citu no daudzajiem izglītības ministriem, kas pa šiem 20 gadiem bijuši šajā amatā, kā uzņēmuma, kas strādā ar mācību literatūru, vadītāja sarunā neesmu tikusies.
Diemžēl ar komunikāciju mūsu valstī kā ir, tā ir... Nezinām, kādas pārmaiņas ministrs Ķīlis plāno, bet ceram, ka tiksim laikus informēti par tām.
Kā rāda jūsu uzņēmuma pieredze, vai patlaban skolās mācību procesa digitalizācija notiek sistemātiski?
Uzskatu, ka skolu digitalizācijā ir ļoti liels iekārtu ražotāju lobijs. Par saturu, ko likt uz šīs tehnikas, diskusiju nav bijis. Esam izdevniecībā izveidojuši struktūru, kas nodarbojas ar interaktīvo mācību materiālu veidošanu, un esam organizējuši interaktīvajiem materiāliem veltītus seminārus vairāk nekā vienā piektdaļā Latvijas skolu. Secinājums ir tāds, ka skolēniem nav pilnīgi nekādu problēmu apgūt modernās tehnoloģijas, bet skolotājiem vajadzīga apmācība. Pret jaunajām tehnoloģijām skolās ir psiholoģiskā pretestība, piemēram, pedagogi aizliedz skolēniem stundās lietot mobilos telefonus, neizprotot, ka mobilais telefons ir mainījies, kļuvis par elektronisku grāmatu. Turklāt pedagogiem grūti pieņemt, ka klasisko papīra formāta grāmatu var apvienot ar elektroniskiem mācību līdzekļiem. Interaktīvos materiālus gatavojam, lai paši augtu un pilnveidotos, kā arī skolēnu dēļ. Finansiāli patlaban interaktīvo materiālu izstrādē esam ieguldījuši vairāk nekā pusmiljonu eiro, bet atdeves nav. Mācību standartā netiek prasīts, lai kāda daļa mācību vielas tiek apgūta digitāli. Skolām līdzekļu interaktīvo materiālu iepirkšanai nav. Ja pedagogs motivē vecākus, arī viņi pērk tos bērniem.
Pēdējos gados esat izveidojuši plašu grāmatnīcu tīklu. Kā prognozējat, vai pēc 10 gadiem lasītāji pirks e-grāmatas internetā vai arī tomēr nāks uz grāmatnīcām pēc papīra formāta grāmatām?
Veikalu tīklu sākām veidot, kad 90. gadu pirmajā pusē mācību literatūra nonāca brīvajā tirgū. Sākumā bija tikai viens neliels veikals Rīgā, saņēmām pārmetumus no pircējiem, ka jāstāv garās rindās, ka vajag plašāku veikalu, pēc tam - ka vajag vēl vairāk veikalu. Patlaban Zvaigznei ABC ir 33 grāmatu veikali Rīgā un visos Latvijas reģionos, savos veikalos pārdodam visu izdevēju izdoto mācību literatūru.
Es neuzskatu, ka vajag tikai papīra formāta grāmatas. Mazo valodu nozīme mazinās, dažādu valstu lasītāju gaume ir unificējusies. Globālās mārketinga kampaņas un e-grāmatu izplatīšanās nodrošina, ka angļu valodā lasāmo grāmatu izdevējiem pavērušies ļoti daudzu valstu tirgi. Arī Latvijas tirgus tiek pārplūdināts ar grāmatām citās valodās, it īpaši angļu valodā, tas būtu apsveicami, ja mēs lasītu arī latviski.
Minējāt, ka grāmatu par starptautisku bestselleru padara tajā ietvertie kodi. Vai latviešu autori ir apguvuši kodus, kas nodrošina, lai grāmata kļūtu vismaz par Latvijas mēroga bestselleru?
Latviešu rakstnieki sākuši analizēt, kam grāmatā jābūt, lai cilvēki to pirktu, tomēr pagaidām ar autoru izpratni par to, ko grib lasītāji, neiet īpaši spoži. Ir tikai daži oriģinālliteratūras rakstnieki, kuri apzinās, ko gaida lasītāji, un to arī cenšas sniegt. Problēma ir nevis autoru domāšanā, bet tajā, ka Latvijā rakstniekam nav iespēju profesionāli pilnveidoties. Augstskolās nav izglītības programmas, kurā apgūt rakstnieka amatu. Turklāt cilvēkam, kas pievēršas rakstniecībai, jāpārcieš, ka Latvijas sabiedrībā valda snobiska, vīzdegunīga attieksme pret tiem autoriem, kuri sākuši rakstīt, bet vēl nav iekarojuši lasītāju mīlestību. Jābūt gatavam, ka nosauks par grafomānu. Problēma ir arī tā, ka profesionālus redaktorus, kas varētu strādāt ar daiļliteratūras rakstītājiem, Latvijā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Labam daiļliteratūras redaktoram būtu jāsaprot, ko, grāmatu lasot, izjutīs lasītājs. Mūsu redaktori novērsīs nesakritības, papucēs valodu, bet strukturāli nejauksies sižetā, lai padarītu grāmatu populārāku lasītāju vidū. Latviešu filologiem augstskolās varētu mācīt rakstīt, bet tā nenotiek, arī par labu daiļliteratūras redaktoru tur negatavo. Liels potenciāls gūt panākumus rakstniecībā ir žurnālistiem, jo žurnālisti ir mācīti rakstīt un trenējušies rakstīt, viņiem tikai jāmaina apjoms un vēriens.
Atbilstoši lasītāju pieprasījumam jāmācās strādāt arī latviešu grāmatu māksliniekiem. Latviešu māksliniekam ir savs rokraksts, un viss! Arī viņi nav mācīti strādāt pēc pieprasījuma.
Vai piekrītat viedoklim, ka pietrūkst profesionālu tulku, kas spētu labi tulkot ārzemju autoru darbus latviešu valodā un latviešu autoru darbus ārvalstu tirgum?
Pēc labiem tulkiem un viņu darba rezultāta ir jāgaida rindā. Mēs mēģinām situāciju risināt tā, ka dažus tulkus esam pieņēmuši darbā ar visām sociālajām garantijām. Tulku skaits Latvijā paretinājās līdz ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, tagad daudzi talantīgi tulki strādā Eiropas Savienības institūcijās.
Vai, no izdevēja skatpunkta raugoties, ir izdevīgi ieguldīt resursus tajā, lai organizētu latviešu autoru darbu tulkošanu un izdošanu ārvalstīs, un kāds ir pieejamais valsts atbalsts?
Piedāvājumam tulkot un izdot latviešu autoru darbus parasti pirmās atsaucas kaimiņvalstis. Visveiksmīgākais piemērs par latviešu autoru darbiem ārvalstu tirgū patlaban ir Jura Rubeņa, Māra Subača grāmatas, tās izdotas ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī Somijā, Zviedrijā, Vācijā, ASV. Šo autoru potenciāls iziet ārvalstu tirgū ir daudz lielāks, mēs esam ieguldījuši līdzekļus, lai rādītu viņu darbus starptautiskajos grāmatu tirgos, bet valstiskā atbalsta mums ir pietrūcis. Latvijas Literatūras centra veikums latviešu literatūras popularizēšanā ārvalstīs nav jūtams. Grāmatu, kas varētu būt iecienītas lasītāju vidū, tulkošanai nepiešķir līdzekļus arī Valsts kultūrkapitāla fonds. Domāšana biznesa kategorijās tur nedarbojas. Iespējams, latviešu autoru darbiem ceļu pie ārvalstu lasītājiem varētu pavērt e-grāmatu popularitātes pieaugums.
Dace Voitkeviča