Fragments no intervijas:
Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?
2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.
Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?
Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.
Pēdējā laikā saistībā ar migrantu pieplūdumu Eiropā politiķi diskutē par Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas stiprināšanu. VID pārziņā ir muitas darbs. Kāda ir situācija uz Latvijas un vienlaikus arī ES austrumu robežas?
Lai izdotos sakārtot Latvijas austrumu robežu un apkarot kontrabandu, nepietiek ar VID centieniem. Te būtisku lomu spēlē vairāki aspekti. Pirmkārt, svarīgi, kādus lēmumus pieņem kaimiņvalstis - Krievija un Baltkrievija -, jo Latvijai nav jēgas attīstīt muitas posteni, ja robežai otrā pusē, kaimiņvalstī, attīstība nenotiek. Otrkārt, lai mūsu pašu valstī pie robežas varētu attīstīt posteni, vajadzīga infrastruktūra, savukārt par infrastruktūru - autoceļiem un autotransporta stāvvietām - atbild nevis VID, bet Satiksmes ministrija. Treškārt, postenī strādā ne tikai VID, bet arī Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, kuriem jāvar sadarboties. Turklāt ir plāni, ko akceptē Ministru kabineta līmenī, bet tad, kad plāni valdībā ir apstiprināti, sākas interesantākais - mēs, valsts dienesti, katrs atsevišķi mēģinām, vienkārši sakot, izsist naudu. Normāli būtu, ja tad, kad valdības līmenī kādu projektu apstiprinātu, arī pateiktu: "Re, kur nauda, un, lūdzu, strādājiet!"
Vēl viens aspekts - visi nekustamie īpašumi, ko apsaimnieko VID, piekritīgi valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Ja kaut kas jāpaplašina vai jāpārbūvē, to risina VNĪ, nevis VID. Mēs tikai vēršamies pie VNĪ ar pasūtījumu, bet ir viena būtiska piebilde - VNĪ to nevajag, jo rezultātu prasa no VID. Tomēr tikai tad, kad nekustamais īpašums sakārtots, tajā var ievietot muitas darbā nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, svarus vai rentgenu. VID taču nevar muitas darbam nepieciešamo aprīkojumu vienkārši novietot zālājā. Aprīkojums turklāt nav lēts. Piemēram, viens rentgens darbam uz dzelzceļa maksā 3,5 miljonus eiro, darbam uz sauszemes autoceļiem - 2,5 miljonus eiro. Turklāt darbam uz robežas vajadzīgs vēl cits aprīkojums, kas kopumā veido apjomīgu summu. Aprīkojuma iegāde notiek publiskajos iepirkumos, bet potenciālo pretendentu, kuri var piedāvāt tādu aprīkojumu, kāds VID nepieciešams, ir maz, un tas, ko pretendenti var piedāvāt, ne vienmēr ir tieši tāds aprīkojums, ko VID vēlas iegādāties. Taču mēs nevaram tikai izsludināt iepirkumu pēc iepirkuma un neko neiegādāties, jo no mums prasa rezultātu.
Nu labi, problēmas ir, bet kad situācija uz austrumu robežas uzlabosies?
Mēs bijām plānojuši, ka 2016. gadā varēsim teikt, ka visa austrumu robeža ir sakārtota, bet patlaban izskatās, ka 2017. gada pirmajā pusē tiešām varēsim sacīt, ka austrumu robeža ir sakārtota, ja, protams, neieilgs ar iepirkumiem saistīti procesi.
Galvenā kontrabandas preču grupa, ar ko patlaban jācīnās uz austrumu robežas, ir cigaretes, alkohols vai degviela?
Noteikti cigaretes. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, esam konfiscējuši trīs reizes vairāk nelegālo cigarešu. Tā kā visa robežas infrastruktūra nav sakārtota, tad daudz kas atkarīgs no muitas ierindas darbinieku profesionalitātes, un ierindas muitnieki paveic vērā ņemamu darbu. Ir, protams, ne tikai atklājumi uz robežas, bet arī atmaskoti ar cigarešu kontrabandu saistīti grupējumi, un par to paldies jāsaka tiesībsargājošajām iestādēm, to vidū gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan Drošības policijai un, protams, arī Valsts robežsardzei. To, ka nelegālajā tirgū Latvijā cigarešu apjoms samazinās, pierāda tas, ka savukārt legālajā tirgū pārdoto cigarešu apjoms aug. Skaidrs, ka smēķētāju Latvijā vairāk nekļūst. Līdz ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā smēķētāju skaits pat samazinās. Mūsu monitorings arī liecina, ka nelegāli tirgoto cigarešu cenas pieaug, kas pierāda, ka pie nelegālajām cigaretēm nemaz nav tik viegli tikt.
Kas attiecas uz nelegālā alkohola tirgu, jārunā par nelegālā alkohola ražotnēm, kas atrodas tepat Latvijā. Cīņā ar šādām ražotnēm daudz palīdz Valsts policija. Attiecībā uz alkohola ievešanu kontrabandas ceļā vai arī vešanu cauri Latvijai tranzītā nevar teikt, ka mūsu valsts būtu ļoti interesanta alkohola kontrabandistiem.
Arī naftas produktu kontrabanda vairs nav tik izplatīta, kā bija pirms vairākiem gadiem, un tas saistīts ar to, ka mazinājusies cenu atšķirība, piemēram, legāli un nelegāli ievestajai dīzeļdegvielai.
Vēl viens kontrabandas segments saistīts ar narkotikām. Nevar teikt, ka Latvijai būtu raksturīga liela apjoma narkotiku kontrabanda, vairāk jārunā par neliela apjoma sūtījumiem, kas tiek veikti, izmantojot pasta pakalpojumus. Praktiski katru nedēļu ir pat vairāki gadījumi, kad tiek konstatēts, ka vēstules aploksnē ielikts neliels daudzums narkotiku.
Teicāt, ka 2017. gadā austrumu robeža būs sakārtota. Tas nozīmē - būs modernāk aprīkoti muitas posteņi?
Jā, būs tāda infrastruktūra, kādai VID ieskatā jābūt katrā postenī. Turklāt ceram, ka tajā laikā būs realizēts projekts, kas saistīts ar videonovērošanu. Patlaban videonovērošanu īsteno Valsts robežsardze. Mēs gribam, kā mēdz teikt, ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus - pirmkārt, gribam, lai attālināti, teiksim, no galvenās VID ēkas, varētu vērot situāciju uz robežas un redzēt, kur ir transporta līdzekļu rinda, kur rindas nav, otrkārt, gribam videonovērošanu izmantot korupcijas risku mazināšanai.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 28.decembra, avīzē Diena!