Kad nesen runājāt ar Saeimas deputātiem, teicāt: "Mēs esam nacionālkonservatīva valdība, kas apzinās reformu nepieciešamību un iet reformu ceļu." Ko jūs ar to domājāt?
Sakot, ka esam nacionālkonservatīva valdība, domāju, ka noteikti neesam populistiska valdība. Mēs nebaidāmies teikt arī to, kas šķiet nepopulāri. Tas nozīmē arī to, ka esam nacionāli orientēta valdība. Mēs stingri iestājamies par visiem mūsu valsts pamatprincipiem, par pamatlikumiem, par Satversmi, un nevar slēpt arī to, ka mēs iestājamies par visu tradicionālo. Tajā pašā laikā esam gatavi virzīties uz reformām un nebaidīties no nepieciešamības dažādas reformas veikt.
Ja jūsu vadītā valdība uzskata sevi par nacionālkonservatīvu, tiek domāts par īpašu atbalstu nacionālajai uzņēmējdarbībai?
Protekcionisms nav tas vārds, ko mēs, esot vienotā Eiropas telpā, vispār varam uzsvērt, tomēr savi bērni ir savi bērni, un savam bērnam vienmēr pirmajam jautā, kā bērns jūtas. Lielie ražotāji, kuru ražotnes strādā Latvijā, ir un arī būs tie, kuri te noteiks toni, un man vissvarīgākais ir tas, kā šie ražotāji jūtas. Nevar konkurences vai jaunu investīciju piesaistes nolūkos nospiest uz ceļiem ražojošos uzņēmumus, kuri strādā Latvijā. Mēs varam lepoties ar tādiem uzņēmumiem kā Latvijas finieris, Sakret, Valmieras Stikla šķiedra, arī ar ražotājiem Brocēnos un vēl citiem Latvijā strādājošajiem, ražojošajiem uzņēmumiem, šādi uzņēmumi ir mūsu galvenais acuraugs, tāpat kā Latvijas zemnieki un tie pārtikas ražotāji, kuru ražotnes atrodas mūsu valstī.
Decembra sākumā, runājot par mikrouzņēmumiem (MU), medijiem teicāt – jānovērš tas, ka daudzi cilvēki paliek bez sociālās aizsardzības. Kā to panākt?
Mēs 7. decembrī esam atkāpušies šajā sociālā nodrošinājuma jautājumā. Regulējums par sociālajām iemaksām, kas tika pieņemts 2015. gadā, manā skatījumā neiztur kritiku, un mums jāspēj jautājumu citādi risināt. Patlaban no 50 000 MU tikai piectūkstoš atrodas ārpus Rīgas reģiona, taču MU modeli savulaik valdība izveidoja tieši uzņēmējdarbības vides atdzīvināšanai reģionos. Patlaban šādi MU, kas tiešām atdzīvina biznesa vidi laukos, nobālē uz tādu uzņēmumu, kas mākslīgi pārtapuši vairākos MU, un tādu uzņēmumu, kuros darbinieki piespiesti kļūt par MU, fona. Uzņēmēji sūdzas, ka radīta negodīgas konkurences vide. Diemžēl šai problēmai nevarējām piedāvāt ātru risinājumu, jo notika ieslīgšana strīdos. Es gribu uzsvērt – ir vajadzīgs normāls bizness! Negodīgā konkurence, ko rada nepamatoti par MU pārveidotie lieluzņēmumi, nedrīkst būt bezgalīga. Iespējams, nāksies ieviest licencēšanas kārtību. Iespējams, risinājums varētu būt nosacījums, ka MU var sniegt pakalpojumus tikai fiziskām personām. Jāatceras arī, ka Valsts prezidents atdeva Saeimai caurlūkošanai grozījumus likumā, kas attiecas uz MU, bet uzdevums paliek, un šis uzdevums ir jau nākamā gada pirmajos mēnešos nonākt līdz regulējumam, kas novērstu ar MU saistītās problēmas. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri MU nodokļa režīmu izmanto, sākot biznesu un veidojot darbvietas tur, kur citādi to nebūtu, noteikti jādod zaļā gaisma biznesa veidošanai.
Jūsuprāt, uz kontrolējošo institūciju – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts darba inspekcijas – pleciem jāuzliek atbildība par shēmotāju izķeršanu, vai tomēr globāli jāreformē visa sistēma?
Cilvēki ir izdomas pilni, un tas nozīmē, ka nepieciešama arī kontrole. Ja vērtē ideju, MU ideja bija laba. Turklāt jāpiemin vēl viens aspekts, par kuru man stāstīja Madonas novada mērs, – reģionos uzņēmējdarbība ir ļoti pārredzama, arī no VID skatpunkta raugoties, un tie uzņēmēji, kam tas nepatīk, reģistrējušies Rīgā, kurā vieglāk pazust kopējā veselumā.
Rīgā saimnieciskās darbības veicēju skaits ir daudz lielāks un tāpēc nepārskatāmāks?
Jā, tā ir. Tomēr problēma ir arī tā, ka valsts sektors nav gatavs pilnībā administrēt sistēmu, atpazīstot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksātājus un atpazīstot arī nemaksātājus, tas ir fakts, un tā ir arī valsts atbildība. Nenoliedzami, VID vēl jāveic daudz uzdevumu un jāpadara vēl daudz darbu. Akcents visā nodokļu sistēmā noteikti tiks pārlikts no godīgu maksātāju uzraudzīšanas uz nesaudzīgu vēršanos pret tiem, kuri tīšām nemaksā nodokļus, – tāds uzdevums dots jaunajai VID vadītājai, un to paredz arī mūsu vienošanās ar uzņēmējiem. Latvijā ieviesta kriminālatbildība par aplokšņu algu maksāšanu, tomēr reāli šī kriminālatbildība nevienam nav piemērota. Domāju, ka situācija normalizētos, ja trīs četri aplokšņu algu maksātāji saņemtu ļoti bargus sodus. Lai uz to virzītos, arī veicam VID reformu, tomēr atbildīgs nav tikai VID. Ja ir kāda problēma, ļoti viegli ir pateikt – sagatavosim plānu –, bet vienreiz vajadzētu ko reāli darīt, nevis tikai gatavot plānus, tāpēc jāliek malā papīri un jāsāk strādāt.
Uzņēmēji teikuši, ka uz MU veidošanu un kopumā uz nodokļu shēmošanu pamudina zemākās cenas princips publisko iepirkumu konkursos. Varbūt no zemākās cenas kā būtiska kritērija konkursos vispār jāatsakās?
Tas arī notiks, Saeima patlaban ir tuvu pie finiša publiskā iepirkuma jaunā regulējuma izstrādāšanā. Saeima nav "sabeigusi" publisko iepirkumu regulējumu, ar to esam tikuši galā, punkts pielikts, lai arī bija ļoti daudz strīdu un diskusiju, kas saistīts ar to, ka ir ļoti daudz dažādu ieinteresētu personu. Turpmāk zemākā cena vairs nebūs tas būtiskākais kritērijs iepirkumos, un finansiāla atbildība būs jāuzņemas tiem, kuri konkursu sistēmu izmanto, lai risinātu konkurences cīņu ar citiem savas nozares uzņēmējiem.
Visu sarunu ar premjeru Māri Kučinski lasiet pirmdienas, 12. decembra laikrakstā Diena!