Neapjukt investīciju virpulī

Šādu emocionāli uztverto tēmu vidū ir, vienkārši sakot, viss, kas Latvijas tautsaimniecībā ienāk no ārvalstīm. Pietiek kādam uzņēmējam paust, ka strādājošo trūkst un jāaicina darbinieki no ārvalstīm, lai asi izskanētu pretēji viedokļi – gan uzsverot, ka politiķiem jāvienkāršo viesstrādnieku (šī jēdziena plašākajā izpratnē) nodarbināšana, gan arī panika par to, ka strādājošie no ārvalstīm apdraudēs vietējo identitāti. Iemesls šādai emocionālai uztverei, visticamāk, slēpjas Latvijas smagajā, sarežģītajā vēsturē, un reizēm tiek aizmirsts, ka tagadnē ne vienmēr noder pagātnes pieredze.

Emocionāli ierasts uztvert arī tādu visai racionālu tautsaimniecības kategoriju kā ārvalstu investīcijas. Un atkal ir divas galējības. Viena vērsta uz to, ka ikviens ārzemnieks, kurš kaut ko grib investēt, jāsagaida, tā sakot, ar ziediem, orķestri, sarkano paklāju, atbraucēju pasludinot par visas ekonomikas glābēju, kurš parādīs, kādai jābūt ideālai uzņēmējdarbībai. Otra galējība savukārt vērsta uz to, lai visiem iespējamajiem līdzekļiem aizšķērsotu ceļu ārvalstu investīciju projektiem.

Savukārt daudzie un dažādie ārvalstu investīciju piemēri rāda, ka neko nevajag vispārināt, jo Latvijā darbojas ļoti veiksmīgi eksportspējīgi uzņēmumi, kuri ik gadu lielas summas maksā nodokļos un nodrošina lielu skaitu darba vietu un kuri, visticamāk, tik veiksmīgi nedarbotos, ja šajos uzņēmumos nebūtu ieguldītas ārvalstu investīcijas. Taču ir arī piemēri, kad ārzemju nauda biznesa glābējas lomā izgāzusies. 

Attiecībā uz to, kā uztvert ārvalstu investīcijas, uzmanības vērti ir kolēģa Anda Sedlenieka raksti par to, ka būtiski augušas Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas (Diena, 26.10. un 30.10.), jo, vēstot par investēšanas politiku Ķīnas gaumē, abos rakstos akcentēts, ka investīcijas nav labdarības projekts, lai palīdzētu citai valstij, bet saistītas ar pašu investoru pragmatiskajiem mērķiem.  

Tipisks ārvalstu investors neveido ražotni, teiksim, kādā lauku novadā, tāpēc, lai tur cilvēkiem būtu labi atalgotas darba vietas, bet tāpēc, lai gūtu peļņu no ražotnes darbības. Un tas nav nekas nosodāms. Svarīgi vien apzināties ārvalstu investoru patiesos mērķus. 

Turklāt, kas attiecas uz iepriekš minēto Ķīnu, pēdējā laikā šīs Āzijas valsts pārstāvju un biznesa projektu klātesamība ir ļoti pamanāma – un ne jau tikai Latvijā vai citur Baltijā, bet arī tādās visai atšķirīgās Eiropas valstīs kā Somija, Portugāle un Baltkrievija.