Nepazaudēt jaunos. Savējos

Patlaban šķiet, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, nacionālā rakstura tematika būs saistīta ar debatēm par to, vai Latvijas tautsaimniecībai ir vai nav vajadzīgi viesstrādnieki – gan mazkvalificētu darbu veicēji, gan izglītoti speciālisti. Nesen LTV raidījumā Tieša runa uzņēmējs, kurš pārstāvēja zivrūpniecības nozari, uzsvēra, ka viesstrādnieki ir nepieciešami, savukārt Nacionālās apvienības politiķis norādīja, ka darba tirgus viesstrādniekiem, piemēram, no Ukrainas, atvērts netiks, un uzņēmējam ieteica peļņu novirzīt algu paaugstināšanai, jo tad atradīšoties darbinieki, neaicinot viesstrādniekus. Katram sava taisnība!

Padomju okupācijas gadi Latvijas nācijai nenoliedzami ir smaga un traumatiska pieredze. Ne tikai vecākā, bet arī vidējā paaudze atceras laikus, kad daudzi te iebraukušie, kā šodien sakām, viesstrādnieki, pat necentās apgūt latviešu valodu, nerespektēja Latvijas kultūrvidi un identitāti, bet pasludināja savu valodu, kultūru un identitāti par tādām, kas ir pārākas. Līdz ar to saprotams, ka daudzos cilvēkos, dzirdot, ka uzņēmēji vēlas ataicināt viesstrādniekus, pamostas gan nacionālās identitātes sargāšanas gars, gan arī XX gadsimta 90. gadu pārliecība, ka uzņēmēji ir alkatīgi, savtīgi ļaudis, kuri domā vien par savu labumu, nevis par valsts un visas nācijas interesēm. Taču tagad ir XXI, nevis XX gadsimts, un mēs dzīvojam paši savā brīvā, demokrātiskā valstī un varam pierādīt, ka protam integrēt viesstrādniekus.

Turklāt tam, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas balsta valsts ekonomiku un ar nodokļu maksājumiem nodrošina algas pedagogiem, ierēdņiem un vēl daudziem citiem, it kā vajadzētu būt saprotamam. Pa kādai "melnajai avij", protams, gadās arī uzņēmēju vidū, bet kopumā spēcīgi uzņēmumi valstij ir vajadzīgi, tāpēc ignorēt uzņēmēju problēmas nav gudri.

Vēl jāņem vērā – ja darba tirgū trūkst vienkāršu darba veicēju, tad iemesls var būt tas, ka cilvēki izvēlējušies iet citu ceļu, – paši veidot uzņēmumus, gūt panākumus zinātnē un kultūrā, nevis visu mūžu veikt mazkvalificētus darbus. Taču Latvijas darba tirgū ir arī brīvas nišas izglītotiem speciālistiem. Un, ja mūsu sabiedrība nespēj pieņemt domu arī par tā dēvēto gudro migrāciju, tad būtisks izaicinājums ir motivēt Latvijā palikt to paaudzi, kas patlaban mācās vidusskolās un augstskolās.