Padevušies Maskavai?

Baltkrievijas prezidents centās panākt no sava Krievijas kolēģa Vladimira Putina Minskai izdevīgu Maskavas piekāpšanos tā dēvētā nodokļu manevra jautājumā. Krievija pakāpeniski maina nodokļu politiku naftas nozarē, nodevas par naftas eksportu aizstājot ar nodevām par naftas ieguvi, plānots, ka līdz 2024. gadam naftas eksporta nodoklis izzudīs pilnībā. Šīs izmaiņas satrauc Minsku, jo tai Krievijas nafta tiek piegādāta bez aplikšanas ar eksporta nodokli. Neiedziļinoties dažādās niansēs, šis fakts beigās ļauj papildināt Baltkrievijas budžetu ar vērā ņemamām summām. Pakāpeniska naftas eksporta nodokļa atcelšana savukārt nozīmē Baltkrievijai piegādātās naftas cenas jūtamu pieaugumu un attiecīgi arī budžeta ieņēmumu samazināšanos. Aizvadītajā gadā tie bija mīnus 300 miljoni dolāru, un Minskā lēš, ka līdz 2024. gadam tās ieņēmumi nodokļu manevra dēļ samazināsies kopsummā par 10,5 miljardiem dolāru, uz kuru pilnīgu vai vismaz daļēju kompensēšanu cer Baltkrievija.

Raugoties plašāk, naftas eksporta nodokļa neesamība ir viens no veidiem, kā Krievija netieši subsidē Baltkrievijas ekonomiku. Šī iemesla dēļ šim jautājumam ir pat ne tik daudz ekonomisks, cik politisks raksturs,

jo no sarunu par Baltkrievijai radušos zaudējumu iespējamo kompensēšanu iznākuma lielā mērā var izdarīt secinājumus par Krievijas turpmāko politiku attiecībā uz Maskavas tuvākajiem sabiedrotajiem bijušās PSRS teritorijā. Pati tuvākā no šiem sabiedrotajiem, protams, ir tieši Baltkrievija, taču Maskavai pret Minsku ir radusies virkne pretenziju. Ja vienkāršoti – Kremlī ne bez iemesla uzskata, ka baltkrievi labprāt saņem daudzmiljardu subsīdijas, taču sistemātiski izvairās no Maskavai nepieciešamajiem politiskajiem un ekonomiskajiem soļiem vai pat pretdarbojas Krievijas interesēm, neskopojoties ar nebeidzamiem draudzības apliecinājumiem vārdos.

Tagad Minska, pēc visa spriežot, tika nostādīta izvēles priekšā – vai nu subsīdijas kopā ar Maskavas spēles noteikumiem, kas nozīmē arī abu valstu savulaik skaļi izreklamēto, taču visai drīz piemirsto ekonomiskās integrācijas projektu atgriešanos dienaskārtībā, vai arī stājas spēkā tirgus likumi. Lai arī pēc otrās Lukašenko vizītes Maskavā nekādi oficiāli paziņojumi nesekoja un sarunu iznākums ir neskaidrs, virkne pazīmju un izteikumu liecina, ka Baltkrievijas prezidents ir sajutis pēkšņas simpātijas pret Minskas un Maskavas ekonomisko integrāciju, kas nozīmē – izvēle ir izdarīta.