Pēc Panamas parauga?

Vēl neilgi pirms tam ASV oficiāli apsūdzēja Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro narkotiku tirdzniecībā, un visas šīs kaislības liek atcerēties 1988. gada notikumus Panamā, kuras militārais diktators Manuels Norjega tika apsūdzēts narkotiku tirdzniecībā un gāzts amerikāņu iebrukuma rezultātā. Pie svētajiem ģenerālis nepiederēja, tomēr narkotikas bija tikai atruna. Patiesais iebrukuma cēlonis bija Norjegas centieni pārņemt kontroli pār Panamas kanālu, ko paredzēja pašu ASV savulaik parakstītas vienošanās.

Venecuēlas gadījumā kanālu aizstāj nafta – Karakasa kontrolē pasaulē lielākos smagās naftas krājumus. ASV tikmēr iegūst pamatā vieglo naftu, bet smagā nafta pret Venecuēlu un arī Irānu noteikto sankciju dēļ šobrīd tiek importēta galvenokārt no Krievijas. Vai arī ar Krievijas starpniecību no Venecuēlas, kas pat nav svarīgi. Svarīgi ir, ka ASV naftas pārstrādes industrijai trūkst un turpinās trūkt smagās naftas.

Turklāt ASV prezidentam Donaldam Trampam priekšvēlēšanu gadā ir radušās problēmas. Vēl šā gada sākumā jautājums par Trampa atkārtotu iesoļošanu Baltajā namā šķita izlemts, tomēr Covid-19 pandēmija un ekonomiskā krīze ir sajaukušas kārtis, un šobrīd ASV prezidenta vēlēšanu iznākums nav paredzams viennozīmīgi.

Būtībā vienīgais veids, kā aizēnot problēmas, ir īss un uzvarošs karš. Prakse liecina – šādos brīžos strauji kāpj ASV prezidentu reitingi. Galvenais ir neatkārtot 1991. gadā pieļauto Džordža Buša vecākā kļūdu un nesākt karu pārāk ilgi pirms vēlēšanām. (Atbalsts Bušam vecākajam pēc Līča kara sasniedza vienus no augstākajiem rādītājiem, tomēr atkārtoti ievēlēts viņš netika.)

Runājot par naftu, ASV, protams, var pagaidīt un cerēt, ka pret režīmu noteiktās sankcijas, kā arī atbalsts Vašingtonā par Venecuēlas opozīcijas līderi būtībā nozīmētajam Huanam Gvaido ar laiku dos rezultātus. Tiesa, tās ir tikai cerības bez garantijām. Tramps tikmēr ilgi gaidīt nevar, jo ASV prezidenta vēlēšanas paredzētas novembrī. Un ja tuvāko mēnešu laikā kopējā situācija nesāks uzlaboties, ar atbildības par problēmām uzkraušanu Ķīnai var izrādīties par maz.

Nekur citur, kā tikai Venecuēlā ātru un uzvarošu karu ASV operatīvi sarīkot tikmēr nav iespējams. Un ja publiskajā telpā tuvākajā laikā atgriezīsies daudzskaitlīgi vēstījumi par nedemokrātisko narkotiku tirgoni Maduro, tad tā būs uzskatāma liecība, ka ASV iebrukuma Venecuēlā iespējamība kļūst aizvien augstāka.