Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā +1 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Plaisa starp reģioniem

Latvija uz citu Eiropas valstu fona neizceļas ar teritorijas lielumu, tomēr arī mūsu zemē vērojami reģionālie kontrasti, turklāt it īpaši atšķiras valsts dienvidaustrumi. "Latgalē vidēji pelna par 38% mazāk nekā Rīgā," vēsta Centrālā statistiskas pārvalde un skaidro, ka pērn Latgalē vidējā bruto alga bija 896 eiro, bet Rīgā – 1434 eiro mēnesī. Nodarbinātības valsts aģentūras dati par par šā gada martu rāda, ka bezdarba līmenis Latgalē bija 14,8%, kas ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Zemgalē (6,8%), Kurzemē (7,5%) un Vidzemē (7,6%) un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Rīgā (4,6%) un Pierīgā (4,7%).

Turklāt jāatceras, ka pirms Covid-19 pandēmijas – ap 2018.–2019. gadu –, piemēram, Vidzemes pilsētā Valmierā problēma bija nevis vakanču trūkums, bet gan darbinieku trūkums, turpretī Latgales pilsētās bezdarba līmenis bija augsts pat tolaik – vispārējās ekonomiskās attīstības periodā. Pērn, kad dominējošā aktualitāte bija vakcinēšanās pret Covid-19, Latgale tika minēta kā reģions, kur iedzīvotāji vakcinējas gausi. Šogad, kad aktualitāte ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā, no Latgales nāk dažādi nostāsti par tā dēvēto vietējo 5. kolonnu, t. i., ne tikai russkij mir (krievu pasaules) faniem, bet pat Putina politikas atbalstītājiem. 

Protams, nav pamata nomelnot vienu reģionu, tomēr Latgales kontrastēšana ar pārējo Latviju izskatās savādi, ja ņem vērā, ka izglītības sistēma visā valstī it kā ir vienāda, turklāt jau vairāk nekā 30 Latvijas neatkarības gados ir izaugusi jauna paaudze un šī paaudze skolā apguvusi vienas un tās pašas zināšanas visos valsts reģionos. (Šo aspektu, ka izglītība visā valstī ir vienāda, taču reģionālās atšķirības ir būtiskas, nesen TV 24 akcentēja arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.) 

Tas liek domāt, ka izglītības pilnveide, liekot lielāku akcentu uz medijpratību, eksaktajiem mācību priekšmetiem un ekonomiku, vien nenodrošinās bezdarba samazināšanos Latgalē līdz pārējiem reģioniem – Zemgalei, Kurzemei un Vidzemei – raksturīgajam līmenim un nenodrošinās arī cittautiešu veiksmīgu integrāciju Latvijai nozīmīgu vērtību sistēmā. 

Iespējams, Latvijai ir vajadzīga politiskā griba un mērķtiecīga programma, lai investīcijas no Rietumeiropas un Ziemeļvalstīm virzītu tieši uz Latgali. Iespējams, valdošās koalīcijas politiķiem reģionālajās vizītēs jādodas ne tikai uz veiksmīgajiem uzņēmumiem, bet arī uz tām apdzīvotajām vietām, kurās ir  augsts bezdarba līmenis, kā arī uz tām vietām, kurās tiešām pastāv reālas bažas par iedzīvotāju iekapsulēšanos Latvijai naidīgā informācijas telpā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē