Pretrunīgie kompromisi

Tikšanās, pretēji daudzu cerētajam, izvērtās nevis par abu līderu konfrontāciju, bet gan kopsaucēju meklējumiem. Lai arī netika parakstītas (un nebija plānots parakstīt) konkrētas vienošanās, galvenais iznākums bija secinājums, ka daudzos jautājumos šādas vienošanās ir iespējamas un nepieciešams strādāt pie to panākšanas.

Pirmkārt jau tas attiecas uz kontroli pār stratēģisko bruņojumu. Ne velti ASV prezidents uzsvēra, ka ASV un Krievijas rokās atrodas kopumā 90% visas pasaules kodolieroču. Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas spēj garantēti un pilnībā iznīcināt ASV (un otrādi), un šī iemesla dēļ kontrole pār stratēģiskajiem ieročiem un savstarpēji skaidri spēles noteikumi ir vitāli svarīgi kā abām lielvalstīm, tā pārējai pasaulei.

Tāpat vienošanās ir iespējamas biznesa frontē. ASV un Krievija ir arī divas pasaulē lielākās energoresursu ieguvējas, bet Trampa mērķis ir padarīt ASV par lielu energoresursu eksportētāju. Abi prezidenti gluži labi ir spējīgi vienoties par vienotiem spēles noteikumiem arī šajā ziņā un varbūt pat par ietekmes zonu un tirgu sadali. Konkrēti ASV gadījumā tie ir miljardi dolāru daudzu gadu garumā enerģētikas sektoram.

Atsevišķas pieminēšanas vērti ir Tuvie Austrumi, galvenokārt Sīrija un Izraēlas drošība. Arī šeit vienošanās ir iespējamas, turklāt tādas, kas būs lielā mērā pieņemamas kā abām lielvalstīm, tā Izraēlai. Tiesa, šeit pastāv liels skaits arī citu ieinteresēto pušu, kuru pārliecināšana nesolās būt viegla.

Vissvarīgākā tomēr izrādījās ažiotāža par iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, kas ir galvenais ASV iekšpolitiskais jautājums. Novembrī gaidāmas starpvēlēšanas, tajās būtībā izšķirsies jautājums par Trampa atkārtotu kandidēšanu uz Balto namu, kamdēļ kaislības sit devīto vilni. Un arī šeit, izrādās, ir iespējama vienošanās, turklāt ārkārtīgi bīstama Trampa pretinieku nometnei. ASV prezidenta galvenais uzdevums šobrīd ir notušēt esošo skandālu un pārliecināt šaubīgos vēlētājus, ka viņa oponenti paši nodarbojas ar liela mēroga afērām un blēdībām, kā arī izmanto tā dēvētās dziļās valsts struktūras saviem savtīgajiem mērķiem. Krievija ir gatava sniegt Trampam palīdzīgu roku šī mērķa sasniegšanā, jo ASV prezidenta ienaidnieki šajā gadījumā nav Maskavas draugi. Cits jautājums jau ir, cik lielā mērā ASV prezidentam piedienas pieņemt šādu palīdzību un kādu cenu Tramps ir gatavs maksāt par to.