Prezidenta Trampa pirmais gads

Šeit jāatgādina, ka aiz Trampa priekšvēlēšanu lozungiem, kurus visbiežāk ir pieņemts dēvēt par populistiskiem, nav grūti saskatīt visai monolītu ideoloģisko konstrukciju, kuras ietvaros tradicionālā pretnostatījuma vietā starp republikāņiem un demokrātiem tika pretnostatīti tādi jēdzieni kā tauta un globālisti, tradicionālās un liberālās vērtības, kā arī ASV un pārējās pasaules intereses ("Padarīsim Ameriku atkal diženu!").

Visa šī ideoloģija tiek dēvēta par trampismu, lai gan tās patiesais autors ir nu jau bijušais Trampa padomnieks Stīvens Benons.

Ļoti ticams, ka tieši Benona tēzēs arī meklējamas Trampa simpātiju saknes pret Krieviju – Benons aicina uz visas kristīgās pasaules apvienošanos pārējo civilizāciju radīto draudu priekšā, turklāt par apvienošanās centru, pēc viņa domām, ir jākļūst tieši ASV.

Uzreiz pēc nākšanas pie varas Tramps arī apturēja (vai drīzāk – izgāza) virkni amerikāņu globalizācijas versijas megaprojektu, tostarp brīvās tirdzniecības zonu izveidi ar Eiropas Savienību (ES) un Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Šīs darbības apvienojumā ar Trampa vēlmi "nosusināt Vašingtonas purvu" jeb faktiski nomainīt nosacītos globālistus dažādās struktūrās ar saviem atbalstītājiem izraisīja atbilstoša mēroga pretestību, kuras mērķis ir vai nu panākt Trampa atstādināšanu no amata (kas nešķiet reāli), vai arī piespiest viņu aiziet no Baltā nama brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā. Minimālais mērķis, protams, ir ierobežot ASV prezidenta rīcības brīvību, kas daļēji ir izdevies.

Lielā mērā pateicoties tā dēvētās "dziļās valsts" pretdarbībām, kā arī sev tuvu stāvošo neokonservatīvo ietekmei, Trampa politikā netrūkst arī neokonservatīvu elementu, tostarp attiecībā pret Krieviju, turklāt neokonservatīvisma (kura versiju Baraka Obamas izpildījumā Tramps asi kritizēja) pakāpeniski kļūst aizvien vairāk, bet trampisma – mazāk. Ne velti ASV labējo vidū izplatās apgalvojums, ka "mēs esam par trampismu, bet bez Trampa". Kāds turpmāk būs abu šo elementu samērs, pagaidām gan var tikai minēt – tas ir atkarīgs no virknes faktoru, tostarp šogad gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Trampa prezidentūras pirmajā gadā netrūkst arī paradoksu. Tā Tramps ir spējis īstenot 30 gadu laikā lielāko nodokļu reformu, bezdarba līmenis ASV ir zemākais šajā gadsimtā, bet ekonomikas izaugsme – augstākā pēckrīzes periodā, tomēr prezidenta reitingi, pateicoties nebeidzamajiem skandāliem, ir vieni no zemākajiem valsts vēsturē. Cits, pārējai pasaulei nozīmīgāks paradokss ir fakts, ka iekšpolitiskais haoss ASV daudzviet ir radījis būtībā ģeopolitiskās varas vakuumu, un situāciju steidzas izmantot kā Ķīna un Krievija, tā zemāka līmeņa spēlētāji. Savā ziņā var teikt, ka Trampa priekšvēlēšanu solījumi īstenojas, lai arī ne gluži tā, kā bija iecerēts sākotnēji.