Patlaban daudzās diskusijās aktualizēts Latvijas autoceļu sliktais stāvoklis, un izskan arī viedoklis, ka tas negatīvi ietekmē kravu pārvadājumu apjomu gan Latvijas teritorijā, gan tranzītā. Piekrītat?
Es domāju, ka drīzāk ir otrādi. Kravu pārvadāšana pa Latvijas autoceļiem ietekmē ceļu kvalitāti. Jāņem arī vērā, ka Latvijai tiešā veidā nav nekāda labuma no tā, ka cauri mūsu valsts teritorijai brauc kravas automašīnas.
Labuma nav, jo atšķirībā no mūsu kaimiņvalsts Lietuvas un vēl vairākām citām Eiropas valstīm, Latvijā nav ieviests maksājums par autoceļiem. Lietuvā maksājums par galvenajiem autoceļiem kravas automašīnām ir obligāts.
Arī Latvijā vairākkārt izskanējuši ierosinājumi līdzīgu maksājumu ieviest, bet šī ieceres nerealizējās. Protams, pārvadātāji un arī autovadītāji nekādus papildmaksājumus negrib. Nav jau arī pārliecības, ka visa iekasētā nauda tiešām tiktu novirzīta autoceļu uzturēšanai. Ja autobraucējs zinātu, ka samaksās ceļu maksājumu, bet toties mazāk nāksies tērēt automašīnas remontam, jo tā būs braukusi tikai pa labiem ceļiem, tad jau maksātu ceļu nodokli bez ierunām. Bet ko mēs redzam tagad saistībā ar akcīzes nodokli? To, ka nodoklis tiek maksāts, nauda valsts budžetā ienāk, bet ceļi kļūst aizvien sliktāki un sliktāki.
Lemjot par autoceļu maksājuma ieviešanu, jāņem vērā, ka Latvijai ir ļoti gara robeža ar Krieviju. Ja mēs ieviesīsim maksu par autoceļiem un to maksās Krievijas kravas automašīnas, tad Krievija var ieviest līdzīgu, Latvijas kravu pārvadātājiem maksājamu ceļu nodokli, ko atkal daudzi negrib.
Turklāt Latvija, neieviešot maksājumu par autoceļiem, starptautiskā līmenī var izmantot šādu retoriku: «Mums ir slikti ceļi, tāpēc, ka neliekam maksāt ceļu nodokli. Lietuvā labāki ceļi, bet toties jāmaksā nodoklis. Gribat labākus ceļus, brauciet cauri Lietuvai un maksājiet, negribat maksāt – brauciet pa Latvijas autoceļiem.»
Tomēr Latvijas autoceļu problēmas risinājums jārod, un it īpaši to gaida no satiksmes ministra. Pašreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, jūsuprāt, izprot situāciju?
Domāju, ka izprot, bet, nenoliedzami, Satiksmes ministrijā vairāk norit konceptuāla līmeņa diskusijas, nevis praktisku risinājumu meklēšana. Problēma ar ceļu kvalitāti ir tā, ka jāatrod nauda ceļu remontiem – valstij nav, pašvaldībām nav, no Eiropas arī pietiekami nevaram dabūt. Bet naudas atrašana un piesaiste prasa laiku.
Turklāt, manuprāt, ne tikai Satiksmes ministrijas līmenī, bet visas valsts līmenī ļoti traucē formālā domāšana.
Ja ierēdņiem Valsts prezidents Andris Bērziņš, premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks pateiktu: «Koncentrēsimies uz valsts attīstību, uz konstruktīvu pieeju, formālās prasības vērtēsim no veselā saprāta viedokļa», tad visa sistēma mainītos pozitīvā virzienā.
Visu interviju lasiet rīt, 18. aprīlī, laikrakstā Diena