Par šķietami negaidītu ideju to var dēvēt galvenokārt tādēļ, ka šādas ieceres ir pastāvējušas arī iepriekš, taču dažādu iemeslu dēļ nav realizētas. Viens no gāzesvada Turku straume projektiem paredzēja, ka gāzes habs tiek veidots uz Turcijas un Grieķijas robežas, bet Eiropas valstis un kompānijas tālāk pašas būvē gāzes pieņemšanas infrastruktūru. Tāpat nerealizētā projekta Dienvidu straume ietvaros Krievijas teritorijā tika uzbūvēta infrastruktūra, kura ļauj divkāršot uz Turciju eksportējamās gāzes apjomus, trūkst tikai papildu gāzesvadu, kuri pa Melno jūru savienotu abas valstis. Tehniski to izbūve ir iespējama divu gadu laikā.
Cits jautājums, ka ieceres īstenošanai ir nepieciešama gan Eiropas iesaistīšanās (nepastāv vērā ņemamu savienojumu starp Eiropas rietumu un dienvidu gāzesvadu sistēmām, kurus nepieciešams izbūvēt), gan eiropiešu gatavība gāzi pirkt. Ģeopolitisku iemeslu dēļ atsaucība nedz vienā, nedz otrā gadījumā šobrīd nav iespējama, pat neraugoties uz problēmām, kādas apvienotajai Eiropai rada atteikšanās no Krievijas gāzes piegādēm, un to, ka šīs problēmas turpināsies vēl vismaz 2–3 gadus, un arī tad ļoti optimistiska scenārija gadījumā.
Vienlaikus netrūkst piemēru, kā apiet politiskos uzstādījumus. Uz Eiropu turpina plūst Krievijas sašķidrinātā gāze, kura pa ceļam nomaina īpašniekus, un attiecīgi piegādes vairāk netiek uzskatītas par piegādēm no Krievijas. Kopējais visdažādāko piemēru saraksts ir plašs, un tas rada aizdomas, ka pēc līdzīga principa gatavojas (vai cer) darboties arī iespējamais Turcijas gāzes habs. Ar Krievijas gāzes pārdošanu Eiropai nodarbosies Turcija, pieklājības dēļ to nedaudz atšķaidot ar piegādēm no Azerbaidžānas. Ankara nešaubīgi ir ieinteresēta šādā scenārijā, jo pastāv būtiska atšķirība starp vietu, kur Krievija tirgo savu gāzi, un iespēju tirgot Krievijas gāzi.
Attiecīgi varbūtība, ka Eiropā tuvāko gadu laikā strauji palielinās gāzes piegādes «no Turcijas», kuru dēļ tiek pārveidota arī Eiropas gāzesvadu sistēma, ne tuvu nav izslēdzama. Tajā skaitā tādēļ, ka ekonomiskās intereses un politiskā sirdsapziņa mēdz būt divas ļoti dažādas lietas.