Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Vēstis no Briseles gaidot

Briselē šajā nedēļā notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija, un, kā informē EP Preses dienests, viens no šīs plenārsesijas tematiem ir saistīts ar to, ka "EP bruģēs ceļu uz Eiropas atveseļošanu pēc Covid-19" un ka EP deputāti "gatavojas paātrināt procedūru, kas ļaus Eiropas Savienībai (ES) aizņemties 750 miljardus eiro ES Atveseļošanas plānam".

Ja spriež pēc dažu mūsu valsts iedzīvotāju sociālajos tīklos paustajiem viedokļiem, tad rodas iespaids, ka viena daļa līdzcilvēku uzskata – pirmkārt, EP nodarbojas galvenokārt ar naudas dalīšanu, un, otrkārt, šī nauda nekad netiek sadalīta pareizi. Laiku pa laikam nenogurdināmie interneta diskusiju dalībnieki pauž apgalvojumu, ka "mums Eiropas nauda netiek". Var jau būt, ka tāds iespaids – t. s. Briseles nauda Latvijā nenonāk tur, kur vajadzētu, rodas tāpēc, ka parasti ES naudu nevar izmantot, piemēram, tam, lai paaugstinātu algu visiem tiem cilvēkiem, kuri Latvijā saņem atalgojumu no valsts budžeta. Taču ES projekti var stiprināt tautsaimniecību. Tas jau iepriekš ir bijis vērojams, piemēram, būvniecības nozarē, kurai gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs milzīgu darba apjomu nodrošinājuši tieši ES līdzfinansētie projekti.

Tā ka paust skepsi par to, ka Latvijai nebūs nekāda labuma no ES mēroga pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir pāragri un, visticamāk, arī nepamatoti. 


Te gan jāpiebilst, ka pēdējā laikā rodas iespaids – mūsu pašu valdība, vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā, ļoti priecājas par to, ka nemaz nav tik slikti, un par to, ka ir jomas – mazumtirdzniecība un vairāki rūpniecības segmenti –, kas krīzi pārvar pat ļoti veiksmīgi. Taču tajā pašā laikā tām jomām, kuras Covid-19 pandēmija ietekmē ļoti smagi, – tūrisma industrijai, dažādu pasākumu organizēšanai, daļēji arī starptautisko pasažieru pārvadātāju nozarei –, nākas ķepuroties pašām atbilstoši slavenajam teicienam "slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās".

Iespējams, ka, ja arī ne reālu palīdzību, tad vismaz labāk saprotamus spēles noteikumus visām tām jomām, kuras ir saistītas ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, nodrošinās EP centieni šajā plenārsesijā "apspriest koordinācijas trūkumu Covid-19 radīto risku novērtējumā dalībvalstīs". Atbilstoši EP Preses dienesta vēstītajam EP uzmanības lokā ir ideja, ka ES dalībvalstīm būtu jāsaskaņo tie aspekti, kas saistīti "ar Covid-19 testiem un riska izvērtējumu".

Jāpiebilst, ka Somija, kurā līdzīgi kā mūsu valstī Covid-19 izplatība ir relatīvi zema, ir koriģējusi ierobežojumus, lai nostiprinātu iespēju strādāt ārvalstu viesus uzņemošajam tūrismam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē