Kāda ir Pillar uzņēmumu grupas situācija? Vai šobrīd turpinās aktīva darbība un iesākto projektu realizācija?
Patlaban vislabākais vārds, kas raksturotu, kā mums iet – izaicinoši. Pillar grupu savulaik izveidoja kā pilna cikla vērienīgu nekustamā īpašuma projektu attīstītāju kvalitatīvas pilsētvides radīšanai vietā, kur tās nekad nav bijis, taču kur vienlaikus ir liels attīstības potenciāls – tā ir teritorija, kurā šodien atrodamies – New Hanza. Galvenais pasūtītājs vairumam mūsu projektu bija ABLV Bank un arī citas organizācijas un uzņēmumi. Pamatā Ernests Bernis ir bijis mūsu dzinējspēks un ideju ģenerators. Visa uzņēmumu grupa tika veidota, nevis lai gūtu tūlītēju peļņu, bet lai radītu kvalitatīvu pilsētvidi – pilsētu pilsētā.
Brīdī, kad tika pieņemts lēmums par ABLV Bank pašlikvidāciju, zaudējām savu lielāko un labāko pasūtītāju, kas nozīmē, ka virkne projektu, pie kuriem jau sākuši strādāt, nevar tikt realizēti, jo tiem savā ziņā vairs nav jēgas. Piemēram, ABLV Bank vairs nevajadzēs centrālo biroju, kas bija viens no jau iesāktajiem darbiem. Šobrīd mainām savu fokusu, un to vēršam citos virzienos – aktīvi strādājam, lai piesaistītu jaunus ārējos investorus.
Konkrēti šai teritorijai?
Ne tikai. Pillar ir attīstītājs arī tādām teritorijām un projektiem kā VEF kvartāls, aviokompānijas airBaltic galvenais birojs lidostas Rīga teritorijā, loģistikas centri Maskavas ielā un Ķekavas virzienā. Mēs darbojamies daudz plašāk. Bet, protams, galvenie uzdevumi bija šeit, teritorijā, kur vispār nekā nebija un bija jārada viss pilnīgi no nulles. Patlaban intensīvi strādājam pie potenciālo investoru piesaistes šo projektu turpināšanai, bet vienlaikus esam sākuši savus pakalpojumus piedāvāt un realizēt citiem pasūtītājiem, kuri, kā izrādās, ir diezgan priecīgi, ka mums ir tik labi speciālisti, tajā skaitā arhitekti. Starp citu, arhitektu birojs Pillar Architekten ir viens no lielākajiem Latvijā. Mūsu struktūras īpatnība ir tāda, ka varam paši veikt pilnībā visu nekustamā īpašuma attīstīšanas ciklu. Mums ir spēcīga projektu vadības komanda ar lielu pieredzi un izcilu izglītību, kas ir spējīgi radīt augstvērtīgus, visiem mūsdienu augstākajiem standartiem atbilstošus projektus. Tāpat ir augsts pieprasījums pēc Pillar Contractor būvniecības pakalpojumiem, kas šobrīd darbojas kā ģenerāluzņēmējs dažādiem pasūtītājiem. Šobrīd izdzīvojam pārmaiņu laiku, kurā transformējamies.
Minējāt, ka ir neskaidri New Hanza kvartāla tālākās attīstības scenāriji. Šobrīd gan redzams, ka atsākusies viena objekta būvniecība – bijušā preču stacijas perona pārbūve. Ejot garām kvartālam, manāma rosība arī citās teritorijas vietās.
Ja runājam par Hanzas peronu jeb bijušo dzelzceļa preču stacijas peronu – šī ēka ir ļoti vērtīgs kultūrvēsturisks objekts. Lai projektu realizētu, savulaik piesaistījām arhitektu Reini Liepiņu, kurš šobrīd turpina darbu pie projekta, un jāsaka, faktiski pateicoties Ernesta Berņa kā rīdzinieka un kvalitatīvas pilsētvides cienītāja un entuziasta neatlaidībai un tam, ka viņam nepiemīt tipiska attīstītāja attieksme, liekot peļņu kā prioritāti un pēc tam produktu, šeit prevelē vēlme atgriezt šo ēku dzīvē. Šis nav biznesa projekts klasiskajā izpratnē – cipari nekad nav bijuši pirmajā vietā. Patlaban noteikts mērķis šo objektu pabeigt, un tā īstenošanai ir palielināts uzņēmuma pamatkapitāls, lai varētu pabeigt kritiski svarīgos darbus. Objektu iecerēts pabeigt nākamā gada aprīlī. Tā būs multifunkcionāla ēka, kurā varēs rīkot izstādes, konferences un koncertus. Ēkas aprīkojums būs viens no modernākajiem pasaulē. Ēka būs ļoti ērta pasākumu rīkotājiem – tā būs sadalāma trijās daļās ar akustiskajām starpsienām, līdz ar to vienlaikus tur varēs notikt trīs dažādi pasākumi, cits citu netraucējot. Brīdī, kad viss apstājās, mums pašiem bija ārkārtīgi žēl iedomāties, ka tā tas arī varētu palikt, jo diez vai jebkad kāds cits nāktu un realizētu šādu projektu, jo šeit tiešām peļņa nav primārais. Viss šis stāsts sākās ar domu, ka Hanzas perons būs visa rajona vērtība papildus ieplānotajam Laikmetīgās mākslas muzejam, parkam.
Un pārējās teritorijas nākotne?
Tad, kad sāka ABLV Bank pašlikvidācijas procesu, jau pilnā sparā būvējām nulles ciklu bankas centrālā biroja ēkai – bijām sākuši urbt pāļus. Lai to visu saglabātu un tas būtu izmantojams turpmākajai attīstībai, bija nepieciešams pabeigt dažus tehniskus darbus, lai jau saurbtie pāļi būtu izmantojami nākotnē. Paralēli esam mainījuši šī projekta koncepciju, un pārveidojām ēku kompleksu no viena konkrēta nomnieka projekta par projektu, kas varētu derēt jebkuram A klases biroju nomniekam. Nākamais darbs ir piesaistīt investorus, kas varētu turpināt šo stāstu. Šobrīd notiek sarunas gan ar skandināviem, gan ar igauņiem, gan ar lietuviešiem, gan arī ar vāciešiem par iespējamiem turpmākajiem soļiem. Interese ir liela. Potenciālie investori novērtē arī to, ka šeit ir komanda, kas var projektu pabeigt. Visticamāk, jaunumi par šo projektu būs nākamā gada sākumā.
Runa ir par visu New Hanza projektu vai tikai par biroju ēku?
Pagaidām tikai par biroja ēkām. Visa New Hanza teritorija aizņem 24,5 hektārus, kurā kopumā var uzbūvēt pusmiljona kvadrātmetru būvju, kas investīciju kontekstā ir tuvu pie miljarda eiro. Pie šādiem projektiem klasiskie attīstītāji neķeras. Ja primārais virzītājspēks ir peļņa, tad to šādu projektu realizācijā var gūt tikai vēlākajās fāzēs, jo sākotnēji ir ļoti lieli ieguldījumi infrastruktūras izveidē, vides veidošanā, un tikai pēc tam var sākt veidot produktus, kurus patērēs kāds gala lietotājs – birojus vai mājokļus. Biroju ēkas kompleksa teritorija ir paredzēta uz 1,5 hektāru zemes, kas ir mazāk nekā 10% no visas New Hanza teritorijas. Savukārt nākamie soļi kvartālā kopumā ir pabeigt infrastruktūras izveides otrās kārtas projektēšanu – tās ir komunikācijas, ielas, parks. Turklāt parka veidošana mums ir ne tikai kā pienākums, kas izriet no teritorijas detālplānojuma prasībām, bet ir kvalitatīvas pilsētvides prasība. Protams, mērķis ir pēc iespējas ātrāk sākt arī investīciju objektu būvniecību, taču tas būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies ar investoru piesaisti, jo šajā brīdī tomēr neesam gatavi veikt ieguldījumus no saviem līdzekļiem. Starp citu, mums šobrīd ir arī viens konkrēts darījums – esam apņēmušies izbūvēt infrastruktūru uzņēmumam Capitalica Asset Management, kas iegādājies zemes gabalu pie Hanzas un Skanstes ielu krustojuma blakus New Hanza teritorijai un plāno attīstīt tur savu biznesa projektu. Tas vēlreiz apliecina, ka mūsu piedāvātais pakalpojums ir interesants ne tikai mums pašiem, un tas mums dod papildu drosmi turpināt.
Ja pareizi saprotu, par jūsu pakalpojumiem ir interese arī ārējos tirgos, un tas nozīmē, ka iespējamie projektu pasūtījumi varētu notikt arī ārpus Latvijas?
Šādu iespēju noteikti neizslēdzam, tomēr pagaidām interese ir no ārvalstu investoriem par mūsu pakalpojumiem Latvijas teritorijā.
Dzirdēti izteikumi, ka New Hanza projekts ir drusku tāda mākoņu stumdīšana...
Vairumā gadījumu tie investori, ar kuriem runājam, ir lieli fondi vai ļoti lieli attīstītāji, kuri ir orientēti uz ilgtermiņa projektu attīstību. Viņu mērķis nav šodien kaut ko izdevīgi nopirkt, lai jau rīt to pārdotu dārgāk un dotos tālāk. Runājot par mākoņu stumdīšanu – zināmam trakumam ir jāpiemīt, lai mestos tādā industriālā pilsētas daļā un nolemtu – tagad mēs te būvēsim ielas, parkus, muzeju, bet pēc tam būvēsim birojus un dzīvokļus un tad beigās kaut ko nopelnīsim. Tas nav tā – ieguldīsim dažus desmitus miljonus eiro, un gan jau būs laba peļņa. Šai teritorijai ir sākta infrastruktūras izbūve, un, pateicoties tai un teritorijas atrašanās vietai, šī varētu būt viena no vispievilcīgākajām teritorijām Rīgā jebkādu projektu attīstīšanai, jo atrodas tuvu centram, desmit minūšu brauciena attālumā no Rīgas centrālās stacijas, pusstundas attālumā no lidostas. Jau šobrīd teritorijai apkārt ir attīstīta ielu infrastruktūra, pa kuru kursē sabiedriskais transports. Esam teju pilsētas centrā, tajā pašā laikā attīstītājiem ir brīvas rokas veidot tādus projektus, kādus viņi vēlas, jo nav jāmēģina iekļauties, piemēram, starp divām vēsturiskām ēkām.
Daudz pieminēta tēma ir iespējamā tramvaju līnijas izveide pa Skanstes ielu. Cik būtisks šis projekts ir New Hanza teritorijas attīstībai?
Pilsētas attīstībai mūsdienās ļoti svarīga ir tieši sabiedriskā transporta un velo infrastruktūra, jo automašīnu skaits pilsētās sasniedzis pieļaujamo maksimumu. Runājot par iecerēto tramvaja līniju un mūsu teritoriju – droši vien tad, kad tā būs uzbūvēta, tam būs pozitīvs rezultāts, taču tramvaja līnija mūs tieši neietekmē. Mūsu teritorijai jau tagad ir ērti piebraukt gan ar esošo sabiedrisko, gan privāto transportu.
Šobrīd ir skaidrība par Laikmetīgās mākslas muzeja idejas tālāko likteni?
Diemžēl šobrīd grūti pateikt, kad varētu sākties muzeja reālā būvniecība, un līdz ar to izskatās, ka tā iecerētā atklāšana, visticamāk, nenotiks savulaik noteiktajā laikā – līdz 2021. gada 18. novembrim. Patlaban turpinās muzeja tehniskā projekta izstrāde. Tas, ko varu pateikt – konkrētais zemes gabals joprojām ir paredzēts muzejam, līdz ar to neko citu šajā vietā arī neplānojam. Vienlaikus būtu ārkārtīgi žēl šo starptautiski pazīstamā arhitekta Deivida Adžajes projektu tā vienkārši atdot papīra smalcinātājam. Ļoti gribētos, lai tas tiktu realizēts, un cerams, ka tā notiks.
Kādi plāni ir VEF kvartālā?
Arī VEF kvartāls ir ļoti interesants projekts, runa ir par aptuveni pusi no visas bijušā VEF teritorijas, kuru arī gribam padarīt aktuālu pilsētas ikdienā. Tas arī ir industriālais mantojums, līdzīgi kā New Hanza teritorija. Ēku sākotnējā funkcija VEF teritorijā pamatā bija ražošanas nodrošināšanai. Šobrīd tās ir nedaudz pielāgotas biroju vajadzībām, bet mēs plānojam šo pielāgošanas procesu pabeigt citā kvalitātē, veicot vairāku ēku pilnīgu rekonstrukciju, izveidojot tur biroju kompleksu. Arī VEF teritorijā vidū būs parks, kuru atjaunosim. Šķiet, mums ar parkiem ir sava veida karmiska saistība, taču parki arī vienmēr sagādā prieku un beigās rada papildu pievienoto vērtību. Šobrīd jau izstrādājam pirmās ēkas rekonstrukcijas projektu. Tā ir viena no pamanāmākajām šajā teritorijā – pie Brīvības un Bērzaunes ielu krustojuma, kuras pirmajā stāvā ar septiņus metrus augstiem griestiem patlaban ir ierīkota automašīnu stāvvieta. Mūsu mērķis ar šo projektu ir parādīt, kā kādreizējās industriālās ēkas iespējams piemērot mūsdienām un ļaut tām sākt jaunu, skaistu dzīvi, jo diez vai VEF teritorijā tiks atjaunota ražošana.
Vai savā ziņā nekonkurēsiet paši ar sevi, radot divus līdzvērtīgus biroju kvartālus?
Drīzāk ne. Lai gan projekti būs līdzvērtīgi pēc tehniskajām kvalitātēm, to ideja un koncepts būs atšķirīgs. New Hanza teritorijā koncentrējamies uz jaunāku būvniecību, savukārt VEF teritorijā rekonstruēsim vēsturiskās ēkas, līdz ar to tās būs ar citu koncepciju, citu auru. Arī ģeogrāfiski šīs teritorijas ir samērā tālu viena no otras. Vienlaikus jānorāda, ka arī VEF teritorijas tālākajai attīstībai intensīvi strādājam pie potenciālo investoru piesaistīšanas.
Vai nav par smagu vienlaikus vairākiem lieliem projektiem meklēt investorus?
Protams, tas ir izaicinājums! Taču tā ir iespējas došana konkrētam projektam attīstīties. Ja visu mēģinātu attīstīt par savu naudu, iespējas būtu ļoti limitētas, bet, ja runājam par nopietniem rietumvalstu investoriem, kuri strukturēti iegulda līdzekļus dažādu valstu tirgos, tad šis mērogs un vēriens ir tas, kas viņus interesē, jo runa ir par simtiem miljonu eiro, kas vietējiem investoriem pa vienam īsti nav pa spēkam. Mums ir izveidota platforma investīciju piesaistei – ir profesionāls menedžments, saprotams produkts, un rietumvalstu nopietniem investoriem interese par šādiem produktiem ir diezgan liela.
No jūsu teiktā noprotams, ka jūtaties gana spēcīgi, lai spētu turpināt šo projektu attīstību un piesaistītu augstvērtīgus partnerus?
Jā, redzam gan iespēju nākotnē veiksmīgi attīstīt projektus, gan arī kā organizācija esam darboties spējīgi un varam saviem klientiem piedāvāt to, kas viņiem ir interesants. Turklāt mūsu rīcībā esošie aktīvi – īpašumi – ir vērtīgi jau šodien un ir arī ar lielu nākotnes potenciālu.
Par cik gadiem paildzināsies iecerēto projektu realizācija piedzīvoto notikumu un tiem sekojošo konsekvenču dēļ?
Tas ir sarežģīts jautājums, atbilde nav viennozīmīga. Skaidrs, ka tie projekti, kur tiešais pasūtītājs bija ABLV Bank, netiks realizēti nekad, līdz ar to vairs nevaram runāt, vai tie iekavēsies vai ne. Tas, kā attīstīsies šīs teritorijas, būs atkarīgs no investoru piesaistes procesa rezultātiem. Ja būs daudz un dažādi investori, vienīgā mēraukla būs Latvijas tirgus kapacitāte un attiecīgi pieprasījums pēc dažāda veida nekustamā īpašuma produktiem.
Vai tas, ka nākotnē New Hanza kvartālam viena pasūtītāja, investora vietā varētu būt vairāki dažādi investori ar savām idejām un vīzijām, nemainīs šīs teritorijas sākotnēji iecerēto vizuālo koncepciju?
Ņemot vērā, ka neesam mainījuši attieksmi pret kvalitāti un lietām, tāpat kā neesam zaudējuši vēlmi šo pilsētas daļu attīstīt, neatkarīgi no tā, vai būs viens vai vairāki investori, mēs savu scenāriju virzīsim pēc principa, ka šī būs pilsētas daļa ar konkrētiem apbūves nosacījumiem. Kopējais koncepts paliek nemainīgs – publiskā daļa visā kvartāla teritorijā ir savstarpēji integrēta un vienlīdz augstas kvalitātes ar attiecīgām tehniskajām un dizaina prasībām. Es esmu pārliecināts, ka investori to uzskatīs par loģisku nosacījumu, kas sekmēs viņu ieguldījumu vērtības pieaugumu.
NAV VIENALGA
TYT