No 1. janvāra Latvijā būtiski palielināsies minimālā alga – 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Šāds solis allaž tiek vērtēts divējādi, jo pretēji cerētajam var nedot viennozīmīgi pozitīvu iespaidu gan mazo algu saņēmējiem, gan atsevišķām tautsaimniecības nozarēm. Jūsuprāt, kādu efektu šis lēciens atstās uz ekonomiku kopumā?
Īstermiņā tam varētu būt neliela pārmaiņas pamudinoša ietekme, kas, protams, sāpīgāk izpaudīsies reģionāli, šajā gadījumā jāsaka – Latgalē, kur šis vidējā atalgojuma līmenis ir zemāks nekā pārējā Latvijā. Noteikti tur būs uzņēmumi, kuriem būs grūtības uzreiz piemērot šo minimālā atalgojuma likmi. Mēs zinām, ka atalgojuma celšana ir bijusi sāpīga nozarēm, kur ir mazatalgotas darbavietas. Kopumā šobrīd tautsaimniecībai tas ir papildu slogs, bet to vienmēr ir atzinuši arī paši uzņēmēji, uzņēmēju asociācijas, ka labāk ir celt minimālo atalgojumu soli pa solim, nevis ar lieliem lēcieniem par ilgāku periodu. Un šobrīd tas kāpiens arī iznāk tāds lielāks, bet ne tik liels, lai to varētu uzskatīt par tik būtisku, lai tas sev nestu līdzi lielas pārmaiņas. Bet es domāju – svarīgākais šobrīd ir, ka uzņēmēju organizācijas un arī mēs kā ministrija neatbalstījām šo atalgojuma celšanu pēc būtības. Mēs visi apzinājāmies, ka tas ir nepieciešams, bet nebija izvērtēta šī lēmuma ietekme, un nebija rasti instrumenti, kā kopumā šis minimālā atalgojuma pieaugums ietekmēs kopējo darbaspēka izmaksu slogu. Mūsuprāt, secīgi tad vajadzēja sekot arī neapliekamā minimuma izmaiņām vai līdzvērtīgiem soļiem, kas sedz darbaspēka izmaksu pieaugumu darba devēju pusē. Bet iepriekšējā Saeima tā lēma [pieņemot attiecīgus grozījumus Darba likumā red.],
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 21. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!