Pirms gadu mijas kādā intervijā jūs teicāt: "Viss velk uz to, ka mēs tuvojamies karam." Tagad mūs tas ir skāris un ļoti ietekmējis arī tās tēmas, par kurām es ar jums kā Latvijas neatkarīgo mediju leģendu gribēju parunāt – par mūsu sabiedrību, par medijiem. Ko jūs kopš 24. februāra par Latvijas sabiedrību uzzinājāt labu un varbūt ne tik labu?
Tas ir milzīgi plašs jautājums. Domāju, ka mēs atšķirībā no mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem 90. gados kaut kā nogulējām to brīdi, kad patiešām reāli varēja notikt to krievu integrācija, kas šeit palika pēc neatkarības atgūšanas. Patiesībā igauņi integrēja krievus daudz ātrāk un vienkāršāk jau padomju laikā – viņi vienkārši krieviski nerunāja. Atcerieties, ja Igaunijā iegāja veikalā un runāja krieviski, tad, es nesaku, ka vienmēr, bet ļoti bieži pārdevēja nesaprata vai izlikās nesaprotam. Un tas ir ļoti būtisks, dabisks stimuls "integrācijai", tāds piespiedu variants. Savukārt Latvijā mēs esam bijuši ļoti iecietīgi, un es ļoti labi atceros 9
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 27. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!