Lai gan divu koalīcijas partneru iebildumu dēļ apturēta neviennozīmīgi vērtētā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai virzība, tomēr – kāds ir jūsu vērtējums FM iecerētajām nodokļu izmaiņām?
Šie priekšlikumi ir diezgan fragmentēti, katrs skar tikai kādas noteiktas jomas, turklāt nav arī saskatāms skaidrs pamatojums, kāpēc nodokļu izmaiņas paredzētas tieši šajās jomās. Jo, piemēram, autoratlīdzības diez vai ir visbūtiskākais nodokļu sistēmas aspekts, kurā tieši šobrīd ieviest izmaiņas. Domājot par nodokļu izmaiņām, nevar skatīties tikai no pašreizējās krīzes konteksta, jo svarīgākais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Šobrīd ir jāņem vērā divi aspekti. No vienas puses, ir diezgan ekstrēma situācija, jo turpinās krīze un mēs nezinām, kas būs turpmāko divu gadu laikā. Tomēr skaidrs, ka agrāk vai vēlāk krīze beigsies un tad ilgtspējīgas attīstības sekmēšana izvirzīsies kā galvenais jautājums. Skatoties no šādas perspektīvas, pēdējā laikā rodas aizvien izteiktāka sajūta, ka nerēķināmies ar to, ka tautai ir jāgrib maksāt nodokļus. Pašlaik īstenojam tikai vienu stratēģiju – celt nodokļus un piespiest sabiedrību tos maksāt –, skaidri neparādot, kas ir tas pakalpojums un labums, ko par samaksātajiem nodokļiem nodokļu maksātājs saņem pretī. Līdz ar to esam ļoti tālu no pareizā ceļa. Ir valstis, kurās tiek maksāti daudz lielāki nodokļi nekā Latvijā, un pilsoņi ir gatavi tos maksāt, jo saņem pretī skaidri sajūtamu pakalpojumu – izglītību, medicīnu, sociālās garantijas, kvalitatīvus autoceļus, drošību u. tml. Tāpēc arī šīs nodokļu izmaiņu ieceres, kas paredz fragmentāras izmaiņas atsevišķos nodokļu režīmos, nebūs nodokļu maksāšanas kultūru sekmējošas.
Lai spētu skaidri definēt nodokļu izmaiņu mērķus un nepieciešamību, jāīsteno ļoti nopietns darbs, kas nav paveicams ne gada, ne divu gadu laikā, – jāanalizē, kā sakārtojam visu sistēmu kopumā, domājot ne tikai par nodokļu iekasēšanu, bet arī to pakalpojumu, ko pilsonis par saviem samaksātajiem nodokļiem saņems pretī. Vēl viens aspekts ir ēnu ekonomika. Pašreizējos nodokļu izmaiņu priekšlikumos es neredzu nevienu instrumentu, kas veicinās ēnu ekonomikas apkarošanu. Manā skatījumā šis ir ļoti būtisks aspekts, domājot par nodokļu izmaiņām. Īpaši, ja skatāmies piedāvāto akcīzes nodokļa paaugstināšanu (tabakas izstrādājumiem – red.) – šā nodokļa paaugstināšana vienmēr ir saistīta ar risku, ka nelegālais tirgus var palielināties, iegūstot lielāku pieprasījuma apjomu. Līdz ar to akcīzes nodokļa likmju celšana nav līdz galam pārdomāts priekšlikums, it īpaši, ja lēmumi šajā jomā vēsturiski mums ir pieņemti, galvenokārt ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas īstenoto politiku šajā jomā, bet maz vērības pievēršot pārējai pasaulei, arī interneta tirdzniecībai. Īpaši, ja skatāmies citas tuvākās valstis, piemēram, Zviedriju, kur akcīzes nodoklis konkrētās pozīcijās ir zemāks. Līdz ar to būtu vēlreiz jāpārdomā un jāveic rūpīgāka analīze.
Koalīcijas darba grupa nodokļu reformu sāka apspriest jau pērn, bija pat izstrādāti konkrēti priekšlikumi, taču procesu apturēja Covid-19 krīze. Savukārt šīs FM piedāvātās atsevišķu nodokļu izmaiņas rada iespaidu, ka tas ir sasteigti izstrādāts un līdz galam nepārdomāts priekšlikums. Kāds būtu pareizais ceļš nodokļu izmaiņu īstenošanā?
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!