Politiskās varas maiņa pašvaldībā nevar būt iemesls, lai pilnīgi visam pārbrauktu ar ceļa rulli un visu paveikto nešķirojot nolīdzinātu ar zemi, jo tādējādi attīstības un izaugsmes vietā būs stagnācija, stāsta Aivars Tauriņš, kurš 13 gadu bijis SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs. Viņš kā uzņēmuma vadītājs bija gatavs atstāt savu amatu pēc kapitāldaļu turētāja maiņas, taču pašlaik nespējot klusēt, ja publiskajā telpā tiekot pateikts A, bet izlaisti tam sekojošie, bet būtiskie B, C, tādējādi rādot sabiedrībai nepamatotu un nepatiesu ainu un graujot to, kas paveikts.
Kādā stāvoklī atstājāt SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāja amatu, ja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis preses konferencē ziņoja par domes Audita un revīzijas pārvaldes atklāto "bardaku" Rīgas mežos un solīja vērsties tiesību aizsardzības iestādēs, kā arī piedzīt nodarītos zaudējumus no bijušajiem vadītājiem?
Šā gada 18. martā pametot SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāja amatu, uzņēmuma kontā bija apmēram deviņi miljoni eiro, kas ir teju 50% no visa 2020. gada kompānijas neto apgrozījuma. Ja tā ir nesaimnieciska situācija – bardaks, tad tas ir nonsenss. Protams, uz šo naudu vai tās daļu bija ļoti daudz tīkotāju! Būs interesanti redzēt, kur šī nauda paliks. 2020. gadu Rīgas meži noslēdza ar 18,21 milj. eiro (salīdzinājumam – 16,82 milj. eiro 2019. gadā) lielu neto apgrozījumu un 0,726 milj. eiro lielu peļņu. Šādi finansiālās darbības rādītāji sasniegti Covid-19 laikā. Pērnā gada pavasarī bija jautājums, vai vispār gadu varēs noslēgt ar peļņu, un atkarībā no tirgus situācijas vairākkārt tika mainīti gan uzņēmuma plānotā apgrozījuma, gan arī potenciālās peļņas apjomi. Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes audita secinājums par to, ka 2020. gada uzņēmuma budžeta projekts vairākkārt tika mainīts, atbilst patiesībai, tikai nepatiess ir apgalvojums, ka tas norāda, "ka kapitāla daļu turētājam tika iesniegti nekvalitatīvi sagatavoti budžeta dati". Viss vienkārši – patiess fakts, bet kaut kādu iemeslu dēļ maldīgs secinājums. Interesanti, cik daudz kompāniju 2020. gadā mainīja savus sākotnēji prognozētos apgrozījuma un peļņas rādītājus? Šķiet, par šo sīkumu Rīgas domes vērtētāji neko nezina, un tas arī viņuprāt nav būtisks. Tieši tāpat kā par Rīgas mežu 2020. gada peļņu, par kuru Audita un revīzijas pārvaldes auditā patiesi secināts, ka tā ir mazāka (0,726 milj. eiro), nekā bija ieplānota (1,1 milj. eiro). Taču tiek noklusēts, ka nauda, kurai bija jāienāk uzņēmuma kasē par valsts atsavināto zemi, kas paredzēta autoceļam, un kurai bija jāpalielina uzņēmuma peļņas apmērs 2020. gadā, tā arī netika saņemta. Latvijas valsts ceļi šo naudu Rīgas mežiem samaksās 2021. gadā. Nu ko, jaunā uzņēmuma vadība varēs lepoties ar labiem peļņas rādītājiem! Taču audita slēdzienā ir arī rakstīts, ka 2020. gadā uzņēmuma bruto peļņa bija 2,34 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar plānoto (1,92 milj. eiro) ir par 22,5% lielāka. Bet jaunajiem pilsētas saimniekiem tas nav arguments.
Par "nespēju" apstiprināt 2020. gada uzņēmuma gada budžetu arī derētu uzrakstīt visu patiesību, nevis tikai daļu, ko var izmantot nu jau bijušo vadītāju nomelnošanai. SIA Ernst&Young Baltic, kas auditēja SIA Rīgas meži 2019. gada pārskatu, norādīja uz risku saistībā ar uzņēmuma īstenotajām šķērssubsīdijām, proti, ar apaļkoksnes un zāģmateriālu realizācijas ieņēmumiem tika finansēti Rīgas pilsētā esošo mežu, dārzu un parku, kā arī Mežaparka kopšana un uzturēšana. Brieda situācija, ka par šo šķērssubsīdiju apmēru (ap 3 milj. eiro ik gadu) būs Valsts kasē jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Šo situāciju attiecinot uz pēdējiem trijiem gadiem, summa jau būtu vairāk nekā miljons eiro. Sākotnējais īpašnieka risinājums paredzēja veidot uzņēmuma uzkrājumus, lai šo summu varētu samaksāt. Ar auditoru palīdzību tika veikts liels darbs, sagatavojot dokumentus, ko Valsts ieņēmumu dienests atzina par atbilstošiem, un Rīgas meži saņēma nodokļu administrācijas atzinumu, ka par šiem Rīgas pilsētai svarīgajiem tēriņiem uzņēmuma ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Rezultātā uzņēmums novērsa miljonu eiro vērtas izmaksas. Un tā ir nesaimnieciska rīcība?! Bet ir vēl kāds būtisks fakts – pārkāpumus, bardaku un "nesaimnieciskumu" manā darbā atklāja pilnīgi "neitrālie un neietekmējamie" Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes, tātad pašvaldības, iekšējie auditori, bet neko tādu neatklāja nedz auditorkompānija SIA Ernst&Young Baltic, nedz arī auditorkompānija SIA Deloitte Latvia, kas Rīgas mežos veica ārējo domes prasīto auditu vairāk nekā četrus mēnešus, vērtējot Rīgas mežu uzņēmējdarbību nākamajiem pieciem gadiem. Interesanti, ka domes Mājokļu un vides komitejas 20. aprīļa sēdē kāda persona pauda pārsteigumu, "ko viņi šeit ir auditējuši, ja viņi neko no šī visa nav redzējuši". Nezinu pat, ko domāt, bet varu tikai uzdot jautājumu – vai tas nozīmē, ka tiek apšaubītas starptautisko auditorkompāniju zināšanas, prasmes, vai varbūt tas nozīmē, ka šo kompāniju darbinieki profesionāli dara savu darbu un nelokās līdzi politiskajiem pārmaiņu vējiem? Šķiet, kāds ir ieinteresēts maksimāli sliktākas ainas parādīšanā!
Bet kā ar "bardaku kokzāģētavā", kura, pēc preses konferencē sacītā, strādā ar zaudējumiem, jo augstvērtīgi kokmateriāli pārdoti kā brāķis?
Nezinu, ko ar to domāja šādu apgalvojumu teicēji, bet Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes auditā ir skaidri uzrakstīts, ka kokzāģētava Norupe 2020. gadā strādājusi ar peļņu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Vai tas ir bardaks, ja no 1 m3 zāģbaļķu zāģmateriālu iznākums bija 46,4–47,8%? Tas ir augsts rādītājs, ja ņem vērā, ka tiek pārstrādāta sīkkoksne.
Visi Rīgas mežu saimnieciskajos mežos iegūtie zāģbaļķi ar diametru 12–26 cm un ierobežojumu 30 cm resgalī tika nogādāti pārstrādei uz kokzāģētavu. Kā jebkurā ražošanā veidojās brāķis. Revīzijas pārskatā minēti 3,61%, kas sevī ietver zāģbaļķus ar metāla ieslēgumiem, trupi, sausānu, līkumainību un diametru virs ierobežojuma, kas ir normāli. Nozarē brāķa procents ir līdz 4%. Tālāk ir divi realizācijas ceļi. Viens – rīkot izsoli kokzāģētavā, kas ir samērā vienkārši, jo ir nelieli apjomi. Bet, izvērtējot situāciju, tika secināts, ka, piegādājot šos izbrāķētos zāģbaļķus citai kokzāģētavai, var nopelnīt vairāk. Neatkarīgais uzmērītājs, vēlreiz pāršķirojot, izšķiro derīgos zāģbaļķus. Par šīm sašķirotajām kravām tiek sastādīts šķirošanas akts, kurā redzams, cik ir derīgo zāģbaļķu, par kuriem samaksā tirgus cenu, un redzams arī izbrāķētais apjoms, par kuru ir brāķa cena.
Galu galā, ja visas šīs saimnieciskās darbības notiek caur izsoles principu, pārdodot par visaugstāk piedāvāto cenu, un kontrolei ir slēptās cenas (cena, zem kuras sortiments netiek pārdots), tad nesaprotu, par ko ir pārmetumi. Protams, revidenti pamatoti norāda, ka brāķa produkcijai nav noteikta ne slēptā pārdošanas cena, ne arī tās iespējamie noteikšanas kritēriji, bet nav informācijas, vai kādam kokrūpniekam tādi vispār ir, jo to visreālākā izmantošana ir pārstrāde kurināmajā koksnē.
Bet vai Rīgas pilsētai piederošo mežu apsaimniekotājam kokzāģētava vispār ir vajadzīga, it īpaši, ja pret to jau iepriekš iestājās gan Valsts kontrole, gan Konkurences padome?
Nenoliedzami ir personas, kurām Rīgas mežu kokzāģētava vienkārši "nepatīk", bet savulaik tā tika izveidota ar ļoti tālejošu mērķi – kompensēt sagaidāmo koku ciršanas apjomu sarukumu. Proti, līdz šim ik gadu Rīgas pilsētai piederošajos mežos varēja izcirst apmēram 180 000 m3 koksnes, taču perspektīvā šis apjoms saruks par 30–40%. Šāda prognoze ir balstīta uz diviem būtiskiem aspektiem – pirmkārt, Rīgas mežos aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars augs, un tas tiek lēsts ap 30%. Otrkārt – padomju laikos šajos mežos galvenokārt militāru apsvērumu dēļ nenotika adekvāta saimnieciskā darbība. Rezultātā bija uzkrāts liels apjoms pāraugušu mežu, un tas ierobežotā laika periodā, kas ir beidzies, lika palielināt mežizstrādes apjomus. Pērn apaļkoksnes pārdošana Rīgas mežu kasē ienesa 9,5 milj. eiro, bet zāģētās produkcijas realizācija 4,4 milj. eiro jeb apmēram 25% no visa uzņēmuma neto apgrozījuma un šim īpatsvaram perspektīvā būtu jāsasniedz 33–35%.
Mazāki ciršanas apjomi nozīmēs arī mazākus ieņēmumus, bet, pildot domes uzdevumus, Mežaparka, dārzu un parku uzturēšanai vajadzēs finansējumu, un tieši tāpēc ir kokzāģētava, kuras pārstrādes produktos iekļautā pievienotā vērtība kompensēs apaļkoksnes ienākumu iztrūkumu. Rīgas mežiem ir izstrādāts biznesa plāns, kas iesniegts Rīgas domes attiecīgajās struktūrās. Šis plāns arī paredz esošās kokzāģēšanas līnijas nomaiņu pret daudz efektīvāku un ražīgāku. Ja 2020. gada martā nebūtu noticis koronavīrusa iebrukums un sava veida jukas pašvaldībā (dome tika atlaista un tās vietā valdība iecēla pārvaldniekus), iespējams, būtu izvēlēts attiecīgo iekārtu piegādātājs, jo iepirkumu konkurss jau bija izsludināts, un tad apmēram deviņu mēnešu laikā paveikta iecerēto iekārtu nomaiņa zāģētavā. Šis jautājums – kā sabalansēt mazākus ienākumus no saimnieciskajos mežos iegūstamās apaļkoksnes pārdošanas ar nepieciešamību pēc finansēm dārzu, parku, Mežaparka uzturēšanai – dienaskārtībā būs neatkarīgi no tā, kas būs Rīgas domes vadītāji, Rīgas mežu padomes un valdes locekļi. To, ka tā ir ļoti nopietna summa, liecina, ka SIA Rīgas meži no 2009. līdz 2019. gadam Rīgas pilsētā esošajos mežos, parkos, dārzos un Mežaparkā kopumā šķērssubsīdiju veidā ir ieguldījusi ap 30 milj. eiro savu ienākumu, kuri pretējā gadījumā būtu bijuši jāmeklē pašvaldības kasē. Pašreizējai pilsētas vadībai būs jāizvērtē Rīgas mežu perspektīvais saimniekošanas plāns, ņemot vērā Valsts kontroles un Konkurences padomes iebildumus, un jāpieņem lēmums turpināt kokzāģētavas projektu vai arī atteikties no tā.
Un kā ar vairāk nekā viena miljona eiro, 100 000 nesaskaņojot ar kapitāldaļu turētāju, ieguldīšanu zaļajā klasē, kas vairāk atgādinot mednieku māju, nevis vides izglītības telpas?
Iespējams, ka tādu ainu vēlas redzēt tie, kuriem nav svarīgi lietas faktiskie apstākļi. Par to, ka manā vadībā esot izveidota kāda mednieku māja, uzzināju tikai šā gada 18. martā. Tāpat nezinu nevienu mednieku, kuram šajā namiņā būtu sniegti kādi ar medībām saistīti pakalpojumi. Revidenti secināja, ka zaļo klasi 2019. gadā apmeklējušas 54 ekskursijas (1573 skolēni), 2020. gadā 20 ekskursijas 464 bērniem. Bet par visu pēc kārtas.
Vispirms zem nosaukuma Zaļā skola nav viena ēka vai viena telpa, bet kopumā tās ir pavisam četras, kompakti izvietotas, sasniedzamas ar īsiem dažu simtu metru gariem pārgājieniem, kur pirmā telpa vides izglītībai tika radīta Daugavas mežniecības ēkā vēl pirms vairāk nekā 10 gadiem. No turienes arī sākas Zaļās skolas ekskursija pa mežsaimniecību, kam seko došanās uz 300 metru attālo briežu dārzu, uz kokaudzētavu ar lapeni. Vēl viena klase ir izveidota arī kokzāģētavas ēkā. Jau 2009. gadā Zaļās skolas galvenās ēkas bija paredzētas briežu dārzā. Par pamatu idejas realizācijai tika iegādāta nepabeigta mežniecības guļbaļķu māja Balvu novadā. Projekta izstrādei tika piesaistīts arhitektu birojs Arhis. Un bija paredzēta ne tikai mācību klase, bet arī telpas skolotājiem, saimniecības ēka ar darbnīcām, kur darināt izstrādājumus no meža veltēm, un arī telpa (40 m2) iespējamajai jauno mednieku praktiskajai apmācībai, kuru varētu īstenot šīs jomas profesionāļi. Bija iecere visu šo projektu pabeigt šogad.
2020. gada pirmajā pusē celtniecību iepauzējām un, ar arhitektiem pusgadu strādājot, atradām virkni racionālu risinājumu saimniecības ēkas projekta realizācijai. Tad arī atteicāmies no minētās jaunā mednieka skolas praktisko nodarbību telpas pilnīgas izbūves un aprīkojuma, kopā samazinot izmaksas par 30%. Man bija liels pārsteigums, ka vinča, aukstuma kamera un citi atribūti ir parādījušies veicamo darbu sarakstā. Šķiet, ka bez tiem nesanāktu pasakainais stāsts par mednieku dzīrēm. Būtu svarīgi saprast, kurš ir šīs situācijas autors.
Kopumā zaļās klases (māja+saimniecības ēka) projekta izmaksas lēstas uz 989 530 eiro, un, tā kā to kopējā platība ir 351,4 m2, vidēji viena kvadrātmetra izmaksas ir 2816 eiro. Protams, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas 20. aprīļa sēdē tika nosaukta pavisam cita summa – 6270 eiro/m2. Vai šāds cipars tika nosaukts kādu savtīgu, politisku iemeslu dēļ vai tāpēc, ka kāds skolā matemātiku nav īsti mācījies, man nav zināms.
Preses konferencē tika norādīts, ka no bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem pirkti juridiskie pakalpojumi bez pamatojuma par 240 000 eiro gadā, fiktīvi nodarbināti valdes konsultanti, kas pērn saņēmuši 65 000 eiro, turklāt vienam no viņiem neesot pierādījumu par veiktajiem darbiem. Kas tie par darījumiem?
Atbildēšu pavisam īsi. Daudzreiz sildīta zupa, kas jau pašā sākumā bija samazgas, garšo tikai cilvēkiem ar specifiskiem ieradumiem. Gan Valsts kontrole, gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan KNAB šo iepirkumu ir pētījuši un secinājuši, ka tas ir likumīgs un korekts. Un ja kāds nevēlas vai nespēj atrast pierādījumus par viņu paveiktajiem darbiem, tad var pajautāt gan pašiem konsultantiem, gan arī bijušajiem vadītājiem. Jebkurš ārpakalpojums vienmēr jāvērtē konkrētos apstākļos, iedziļinoties būtībā un izprotot tā atdevi kopumā.
Tāpat par konsultantiem. Gadu garumā tas ir bijis viens vai arī divi profesionāļi ar uzņēmumam nepieciešamajām zināšanām un praktisko pieredzi. Un ja kāds nevēlas vai nespēj atrast pierādījumus par viņu paveiktajiem darbiem, var jautāt gan pašiem konsultantiem, gan arī bijušajiem vadītājiem, gan viņu darba kolēģiem.
Bet no jums personīgi vēlas piedzīt uzņēmuma nodarītos zaudējumus!
Ja tie būs ne tikai paziņojumi preses konferencē, bet arī sekos darbi – prasības pieteikums tiesā, tad jau tiksimies tiesā. Lai to īstenotu, šķiet, būs vajadzīgs vēl kāds audits vai juridisko pakalpojumu iepirkums, jo Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde nekādus krimināla rakstura nodarījumus vai nolaidību no valdes puses nekonstatēja. Jā, ir aizrādījumi, jā, ir atklāti trūkumi, bet tie nav kā dzelzsbetona pamats, kas nepieciešams, lai sāktu tiesāties un galu galā pēc vairākiem gadiem iegūtu labvēlīgu tiesas spriedumu. Pašlaik varu sacīt, ka apsveru iespējas vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.