Šonedēļ Bērnu slimnīcas novietnē Gaiļezerā atvērs pirmo autisma kabinetu bērniem. Par autisma problēmu pēdējā laikā dzird runājam arvien vairāk – tas nozīmē, ka pieaug cilvēku skaits, ko tā skar, vai vienkārši beidzot ir iespēja tai pievērsties?
Beidzot tai pievēršamies. Problēma zināma jau ilgstoši. Mēs – Bērnu slimnīcas fonds – saņemam informāciju par bērnu vajadzībām ne tikai no profesionāļiem – veselības aprūpes speciālistiem –, bet arī no bērnu vecākiem un no citām nevalstiskajām organizācijām, kuras savā darbībā koncentrējas uz kaut ko vienu atšķirībā no Bērnu slimnīcas fonda, kas palīdz ļoti daudzām pacientu kategorijām.
Apmēram pirms diviem gadiem redzējām, ka arvien biežāk saņemam informāciju par to, ka ir problēmas ar atbalstu un palīdzību bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi.
Kādas konkrēti problēmas?
Ka gandrīz nav pieejams valsts apmaksāts pakalpojums. Sākot jau ar diagnostiku. Un varbūt tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā konstatēts tik mazs skaits cilvēku ar šo problēmu, – 2015. gadā reģistrēti tikai 303, kamēr pasaulē vidēji ir viens no simts. Pasaules Veselības organizācija 2017. gadā minēja, ka tas skar vidēji vienu no 160 bērniem.
Kādi iecerēti nākamie soļi, lai atbalsts būtu plašāks, pieejamāks?
Mēs runājam, ka sabiedrībā ir neskaidrība par to, kas ir autisms, bet īstenībā tāda ir arī profesionāļu, mediķu, kas ar to nav saskārušies, vidū, lai gan šāda diagnoze tika ieviesta 1943. gadā. Jāņem vērā, ka personas ar AST apmeklē arī zobārstu, terapeitu, citu jomu speciālistus, tātad arī tiem ir nepieciešamas zināšanas, kā ar šiem bērniem komunicēt, lai panāktu sava darba veiksmīgu rezultātu. Tāpēc ļoti nopietna joma, kam pievēršamies, ir izglītošana. Jau nosauktajā interneta vietnē būs pieejama pamatinformācija par izplatītākajām uzvedības pazīmēm un uztveres īpatnībām.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 2. novembra, numurā!