Runājot par to, kas Eiropu sagaida 2020.gadā, Auers norādīja, ka arvien pieaugošākas būs Eiropas iekšējās migrācijas tendences. "Migrācija turpināsies, jo arvien lielākai daļai jaunās paaudzes ir Eiropas identitāte, notiek arī arvien lielāka virzība uz Eiropas pilsonību. Daļa no aizbraukušajiem atgriezīsies, bet ļoti daudzi arī aizbrauks – nevajag domāt, ka ekonomiskās labklājības pieaugums mudinās aizbraukušos atgriezties. Daudzi centīsies izmantot Eiropas piedāvātās iespējas," skaidroja Auers.
Otrā tendence, kas tuvākajos gados sagaida Eiropu, ir nacionālistisku, populistisku un antieiropeisku partiju izaugsme un ietekmes nostiprināšanās, norādīja pētnieks.
"Eiropa pie tā pierod - ja atceramies 1999.gadu, kad Austrijā pirmo reizi pie varas nonāca Brīvības partija, tad Eiropa to uztvēra visai saasināti. Kādu pusgadu Briselē neviens nesveicinājās ar Austrijas ministriem. Savukārt mūsdienās nacionālisti ir jau daudzu valstu parlamentos, arī valdībās, un tas tiek uztverts daudz mierīgāk. Nacionālistisko partiju izaugsme vēl turpināsies, taču nedomāju, ka to ietekme pārsniegs 30-35%," sacīja Auers.
Trešā tendence, kas sagaida Eiropu tuvākajos gados ir separātisku tendenču pastiprināšanās. "Katalonija, Skotija, Beļģija, Ziemeļitālija - tie ir pēdējā laika piemēri. Šādas dalīšanās tendences redzēsim arvien vairāk un tas radīs arvien lielāku varas decentralizāciju," skaidroja Auers.
Tāpat vērojama lielo pilsētu un lauku reģionu pretstāve, norādīja Auers. "Lielās pilsētas ir globālākas, ātrāk augošas, turīgākas, tāpēc pārējā valsts it kā "atriebjas". Tas bija labi redzams Brexit referendumā - Anglija un Velsa nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) pamešanu, kamēr Londonā balsojums bija par palikšanu ES sastāvā," sacīja Auers.
Tagad
trusis nejaukais
vecu ziņu pētnieks