Patiešām, septembrī apstrādes rūpniecības izlaide, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1.3%. Taču situācija nekādā gadījumā nav saucama par sliktu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri izlaide auga par 7.1%, kas ir tuvu gaidāmajam vidējam pieaugumam dažu tuvāko gadu laikā, varbūt nedaudz uz optimistisko pusi nosliecoties.
Turklāt izmaiņas rūpniecības struktūrā joprojām notiek vēlamā virzienā. Pārtikas rūpniecība un kokapstrāde dod ļoti daudz gan darbavietu, gan pievienotās vērtības un ienākumu izteiksmē. Taču to potenciālais pieauguma temps dažādu iemeslu dēļ nav tik liels kā mašīnbūvei, elektronikai, ķīmijai un farmācijai. Tāpēc struktūras izmaiņas pēdējām par labu nozīmē straujāku potenciālo izaugsmes ātrumu nākotnē. Tas, ka apstrādes rūpniecības izlaide var augt par 7.1%, pārtikas pārstrādei augot tikai par 1.6%, bet kokapstrādei sarūkot par 0.3%, ir atzīmēšanas cienīgs fakts.
Nekad vēl rūpniecības kopējo izlaidi, tās izmaiņas gada griezumā tik spēcīgi nav ietekmējusi enerģētika, kurā izlaide gada griezumā septembrī auga par 38.2%. Iemesli ir ļoti labi redzami, paskatoties pa logu. Šim procesam ir arī ēnas puse, kaut varbūt ne tik dramatiska kā šķita pirms mēneša. Latvijas pārtikas pārstrādei nozīmīgu izejvielu plūsmu plūdi neietekmē. A/S Latvijas Valsts Meži ir pat nedaudz pārpildījuši 3. ceturkšņa apaļkoku piegādes plānu. Tiesa, mazākajos mežu īpašumos, kur nav tik laba infrastruktūra, traucējumi var būt lielāki. Turklāt atšķiras rezultāti dažādām koku sugām. Tāpēc gaidāmais nozares sniegums gada izskaņā nebūs spožs, kaut arī ir ļoti laba situācija produktu tirgos. Skan banāli, bet ļoti labi klājas mašīnbūvei. Straujāk augošās apakšnozares pirmajos trīs ceturkšņos saražojušas gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā pērn. Savukārt auto detaļu ražotāji septembrī ražošanu gada griezumā palielinājuši vairāk nekā uz pusi - tā viņiem dažkārt gadās. To paveic galvenokārt uzņēmumi, kuri maz piedalās publiskajā informācijas apritē par ekonomikas norisēm.
Apstrādes rūpniecības nākotne ir laba, kaut arī netiks sasniegti tādi ekonomiskajai loģikai neatbilstoši mērķi kā 20% īpatsvars IKP. Prognozes veidojot, dažkārt pārāk nopietni tiek uztverti starptautiski indeksi, kuru pulēto miziņu pārgriežot, var atklāties šausmu aina. Piemēram, Tadžikistānai, kurai ap pusi IKP veido algu pārvedumi, “konkurētspējas priekšrocību raksturs” esot labāks nekā Latvijai, bet naturālās saimniekošanas speciālistei Madagaskarai esot lielākas spējas piesaistīt talantus, vēsta Pasaules Ekonomikas foruma veidotais Starptautiskās konkurētspējas indekss. Eksperti, kuriem dzīvē nav bijis nekāda sakara ar darbu konkurences apstākļos vai ražošanu, uz šādas “informācijas” pamata tad nu izdara ļoti tālejošus secinājumus.
Vērtējot Latvijas rūpniecības nākotnes ilglaicīgās perspektīvas, patiešām svarīgi ir tikai daži fakti:
- Ir gūti praktiski pierādījumi lielākajā daļā Latvijas rūpniecības nozaru, ka šeit var sasniegt un pārsniegt Rietumeiropas ražīguma līmeni. Nav runa par mazām darbnīciņām, bet par lieliem uzņēmumiem, kuros strādā simti un pat tūkstoši cilvēku.
- Uzņēmumos šajās nozarēs ar šeit viegli saražojamu produktu klāstu nākotnē var izveidot vairāk darbavietu, nekā Latvijas iedzīvotāji jebkad spēs aizpildīt.
- Pasaules tirgus ir praktiski neierobežoti liels, apmēram 2000 reizes lielāks par Latvijas ekonomiku.
- Ir pierādīts, ka Latvijā ir iespējams saglabāt daudz zemāku izmaksu līmeni, reālos ienākumus uz vienu iedzīvotāju tuvinot ES vidējam līmenim. IKP uz iedzīvotāju Rīgas robežās nav objektīvs rādītājs, bet arī Rīgas reģionā tas šogad ir vairāk nekā 90% ES vidējā, salīdzinošajās cenās jeb reālā izteiksmē.
Tāpēc izmaksu konkurētspējas priekšrocības šeit var saglabāt vēl ilgu laiku. Apstrādes rūpniecībā ir gaidāma labvēlīga attīstība, tā būs nozīmīgs arguments, lai piesaistītu atpakaļ aizbraukušos, kā arī kvalificētus darbiniekus no pārējās pasaules, kuri vēsturiski nav bijuši saistīti ar Latviju.
Lai labvēlīgā attīstība noteiktu, ir jāizdara tikai dažas pašsaprotamas lietas. Lai arī vārdi “izglītības reforma” ir atkārtoti tik daudz, ka cilvēki tos pat vairs nedzird, tāpat kā nedzird savu pulksteni, tas ir svarīgs mērķis. Ja kāda ciema pastāvēšana šobrīd ir atkarīga no skolas saglabāšanas, tad tam tālākā nākotnē izredžu nav jebkurā gadījumā. Noteikti nedrīkst pieļaut jaunus mākslīgus enerģijas sadārdzinājumus. Nesenai pagātnei taču vajadzēja iemācīt, ka ilgas pēc enerģētiskās neatkarības un elektrības pašapgādes ir saindēts kauss.