Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pasaule

Ukrainas simbolu senās saknes © DIENA

Karogs, ģerbonis, himna – tie ir jebkuras valsts galvenie simboli. SestDiena ieskatās to rašanās vēsturē Ukrainā, kas joprojām atrodas visas pasaules uzmanības centrā.

Neitralitāte, kas nāk par labu Krievijai © DIENA

Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par "mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?

Ukrainas valstiskuma monopoltiesības © DIENA

Kā vienu no aizbildinājumiem iebrukumam Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins minējis to, ka tai "neesot valstiskuma tradīciju" un Ukraina allaž bijusi daļa no Krievijas. Tas, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai, un, lai to noskaidrotu, nav jāiedziļinās pat vairāk nekā tūkstoš gadu senā vēsturē.

Sankciju trieciens un Maskavas vairogi © DIENA

Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis, visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko, valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti, ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju. Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.

Salemas raganu "atklāšana" © DIENA

Pirms 330 gadiem Jaunanglijas miestiņā Salemā (Seilema) sāka tiesāt trīs sievietes, kuras apsūdzēja burvestībās, – tas bija tikai iesākums vairāk nekā gadu ilgušajām bēdīgi slavenajām Salemas raganu prāvām, kas noveda pie 20 cilvēku sodīšanas ar nāvi.

Apbišotās pilsētas © DIENA

Vai pilsēta var būt piemērota bitēm, un kāds no tām labums māju jumtiem? Turpinot pētīt Jaunā Eiropas Bauhaus ideju iedzīvošanos Latvijā, nonākam arī līdz urbānajai biškopībai, kas pirms dažiem gadiem kļuva teju par modes lietu. Kā tā izvērtusies un vai pilsētnieku ikdienai dod kādu pienesumu?

Bērna atkāpšanās un impērijas beigas © DIENA

Pirms 110 gadiem no troņa atteicās pēdējais Ķīnas imperators Sjuaņtuns – ja precīzāk, viņa vietā atkāpšanos parakstīja reģenti, jo valdniekam tikai pavisam nesen bija apritējuši seši gadi.

Olimpiskā politika © DIENA

Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

Muzejs ne tikai augstmaņiem © DIENA

Pirms 170 gadiem Krievijas toreizējā galvaspilsētā Sanktpēterburgā durvis apmeklētājiem vēra Ermitāža – muzejs, kas mūsdienās ir starp pasaulē slavenākajiem un var lepoties ar iespaidīgu mākslas darbu kolekciju.

Ukrainas kara varbūtību teorija © DIENA

Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.

Cīņas ieroči pret enerģētisko krīzi © DIENA

Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi – nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –, Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu atvieglojumiem un tarifu griestiem.

Karaliskie likumpārkāpēji © DIENA

Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes, cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.

Pēdējais no Japānas armijas Guamā © DIENA

Pirms 50 gadiem divi Guamas salas iedzīvotāji sagūstīja Japānas armijas kaprāli Soiči Jokoi, kurš kopš Otrā pasaules kara laikiem bija slēpies džungļos, cenšoties vien izdzīvot un par cīņas turpināšanu pat nedomājot.

Zem viena kroņa © DIENA

Pirms 315 gadiem Skotijas parlaments pēc ilgiem strīdiem ratificēja līgumu par apvienošanos ar Angliju. Jau pēc pāris mēnešiem, kad ratifikācija bez problēmām notika Anglijas parlamentā, izveidojās Lielbritānijas Apvienotā Karaliste.

Kazahstānas mainīgais miers © DIENA

Nozīmīgākajā no bijušās PSRS Centrālāzijas valstīm vispirms miermīlīgu protestu, bet pēc tam jau asiņainu nemieru aizsegā varu zaudēja valsts ilggadējā līdera Nursultana Nazarbajeva klans un savas ģeopolitiskās pozīcijas ievērojami nostiprinājusi Krievija. Kā un kādēļ tas kļuva iespējams?

Kapteinis, kurš nogremdēja kruīzu kuģi © DIENA

Pirms 10 gadiem kapteiņa Frančesko Sketīno bravūrības un nemākulības dēļ pie Itālijas krastiem nogrima kruīzu kuģis Costa Concordia, un bojā gāja 32 cilvēki. Sketīno pašlaik izcieš 16 gadu cietumsodu, bet katastrofa kompānijai Costa Crociere izmaksājusi vairāk nekā 1,75 miljardus eiro.

No principiem līdz sazvērestības teorijām © DIENA

Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,

Padomju impērijas dzīvās ēnas © DIENA

Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.

Lietuvas Dāvids pret Ķīnas Goliātu © DIENA

Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?