Karogs, ģerbonis, himna – tie ir jebkuras valsts galvenie simboli. SestDiena ieskatās to rašanās vēsturē Ukrainā, kas joprojām atrodas visas pasaules uzmanības centrā.
Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas
pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par
"mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi
apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?
Kā vienu no aizbildinājumiem iebrukumam Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins minējis to, ka tai "neesot valstiskuma tradīciju" un Ukraina allaž bijusi daļa no Krievijas. Tas, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai, un, lai to noskaidrotu, nav jāiedziļinās pat vairāk nekā tūkstoš gadu senā vēsturē.
Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis,
visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko,
valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt
Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti,
ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju.
Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī
politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.
Pirms 330 gadiem Jaunanglijas miestiņā Salemā (Seilema) sāka tiesāt trīs sievietes, kuras apsūdzēja burvestībās, – tas bija tikai iesākums vairāk nekā gadu ilgušajām bēdīgi slavenajām Salemas raganu prāvām, kas noveda pie 20 cilvēku sodīšanas ar nāvi.
Vai pilsēta var būt piemērota bitēm, un kāds no tām labums māju jumtiem? Turpinot pētīt Jaunā Eiropas Bauhaus ideju iedzīvošanos Latvijā, nonākam arī līdz urbānajai biškopībai, kas pirms dažiem gadiem kļuva teju par modes lietu. Kā tā izvērtusies un vai pilsētnieku ikdienai dod kādu pienesumu?
Pirms 110 gadiem no troņa atteicās pēdējais Ķīnas imperators Sjuaņtuns – ja precīzāk, viņa vietā atkāpšanos parakstīja reģenti, jo valdniekam tikai pavisam nesen bija apritējuši seši gadi.
Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots
neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai.
Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu
norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.
Pirms 170 gadiem Krievijas toreizējā galvaspilsētā Sanktpēterburgā durvis
apmeklētājiem vēra Ermitāža – muzejs, kas mūsdienās ir starp pasaulē
slavenākajiem un var lepoties ar iespaidīgu mākslas darbu kolekciju.
Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.
Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi
– nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –,
Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām
kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no
konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu
atvieglojumiem un tarifu griestiem.
Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes,
cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas
izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos
nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.
Pirms 50 gadiem divi Guamas salas iedzīvotāji sagūstīja Japānas armijas kaprāli Soiči Jokoi, kurš kopš Otrā pasaules kara laikiem bija slēpies džungļos, cenšoties vien izdzīvot un par cīņas turpināšanu pat nedomājot.
Pirms 315 gadiem Skotijas parlaments pēc ilgiem strīdiem ratificēja līgumu par apvienošanos ar Angliju. Jau pēc pāris mēnešiem, kad ratifikācija bez problēmām notika Anglijas parlamentā, izveidojās Lielbritānijas Apvienotā Karaliste.
Nozīmīgākajā no bijušās PSRS Centrālāzijas valstīm vispirms miermīlīgu protestu, bet pēc tam jau asiņainu nemieru aizsegā varu zaudēja valsts ilggadējā līdera Nursultana Nazarbajeva klans un savas ģeopolitiskās pozīcijas ievērojami nostiprinājusi Krievija. Kā un kādēļ tas kļuva iespējams?
Pirms 10 gadiem kapteiņa Frančesko Sketīno bravūrības un nemākulības dēļ pie Itālijas krastiem nogrima kruīzu kuģis Costa Concordia, un bojā gāja 32 cilvēki. Sketīno pašlaik izcieš 16 gadu cietumsodu, bet katastrofa kompānijai Costa Crociere izmaksājusi vairāk nekā 1,75 miljardus eiro.
Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,
Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.
Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un
Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar
Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?