Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Lielais Ķīnas smilšu mūris © DIENA

Viens no ASV un Ķīnas nebeidzamo domstarpību cēloņiem ir Pekinas īstenotā mākslīgo salu jeb, kā tās bieži tiek dēvētas Rietumu presē, – viltus salu (fake islands) – būvniecība Dienvidķīnas jūrā. Katrai no pusēm ir savi argumenti, kamdēļ tas ir atbalstāmi vai nosodāmi, bet var gadīties, ka salu būvniecības un apgūšanas laikā izmantotie risinājumi būs noderīgi arī citu – īstu – salu iedzīvotājiem.

Spiegu kari kaimiņos © DIENA

Igaunijas drošības dienestiem, kas pazīstami ar savu ļoti sekmīgo cīņu ar Krievijas spiegiem, pirmoreiz nācies saskarties arī ar cilvēkiem, kas vāc slepenu informāciju Ķīnas labā. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, vai Igaunijas līdzšinējā pieredze palīdzēs arī jaunajā cīņas frontē.

Biznesa veids – karaļnams © DIENA

Britu prinča Harija un viņa dzīvesbiedres Meganas Mārklas apsūdzības britu karaļnamam, tostarp pat rasismā, likušas pievērst uzmanību tam, cik lielā mērā Vindzoru nams ir atkarīgs no saviem galvenajiem aktīviem – reputācijas un tradīcijām. Var pat teikt, ka uz tām lielā mērā balstīta nereti par Firmu dēvētās karaliskās ģimenes un zināmā mērā arī visas Lielbritānijas labklājība.

Bijušie tiesas priekšā © DIENA

Notiesājošais tiesas spriedums Francijas eksprezidentam Nikolā Sarkozī liek atcerēties, ka bijušo valstu vadītāju saukšana tiesas priekšā nebūt nav tik reta, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Dažās pasaules valstīs tā pat kļuvusi par sava veida neatņemamu politiskās dzīves tradīciju.

Postpadomju nestabilitāte © DIENA

Armēniju, Gruziju un Moldovu šajā gadījumā vieno tas, ka tās visas bijušas iesaistītas tā dēvētajos postpadomju karos. Tas arī ir viens no iemesliem, kamdēļ vēl trīsdesmit gadu pēc neatkarības iegūšanas to politiskās sistēmas neizceļas ar stabilitāti. Attiecīgi – regulāri ir ne tikai opozicionāru centieni nomainīt pastāvošo varu, izmantojot noskaņojumu sabiedrībā, bet būtisks faktors iekšpolitikā ir arī to vai citu ārvalstu atbalsts, galvenokārt Krievijas un rietumvalstu pretimstāvēšanas ietvaros.

Vēl viena pase ceļošanai – par un pret © DIENA

Aizvien plašāk izvēršas diskusija par nepieciešamību ieviest digitālus Covid-19 vakcinācijas sertifikātus jeb pases. Tam ir gan pārliecināti atbalstītāji, gan tikpat kaismīgi noliedzēji, bet lēmumu pieņēmēji pagaidām cenšas lavierēt starp abām šīm nometnēm.

Ierobežojumi, sodi un komandantstundas © DIENA

Lai arī daudzos ierobežojumi, kas noteikti cīņai ar Covid-19, raisa neapmierinātību, Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā ir vēl gluži labā situācijā, jo vairākumā Eiropas valstu tie ir krietni striktāki. Tiesa, ir arī valstis, kurās ierobežojumu vismaz pagaidām ir jūtami mazāk, tai skaitā Latvijas ziemeļu kaimiņos – Igaunijā.

Lēdijas un militāristu cīņa Mjanmā © DIENA

Pasaules uzmanības centrā atkal atgriezusies Dienvidaustrumāzijas valsts Mjanma, kur februāra sākumā notika militārs apvērsums. Tostarp tika aizturēta visā pasaulē pazīstamā cīnītāja pret iepriekšējo huntu – populārā un arī Rietumos labi zināmā politiķe Auna Sana Su Či. Notikumiem Mjanmā ir gara priekšvēsture, bet apvērsuma cēloņi, visticamāk, meklējami gan iekšpolitikā, gan lielajā ģeopolitikā.

Rēcošais kaķēns pret resnajiem runčiem © DIENA

Janvāra beigās ASV finanšu pasauli satricināja sociālā tīkla Reddit kopiena r/WallStreetBets, kuras dalībnieki, dēvēti par mazajiem biržas investoriem amatieriem, pateicoties saliedētai rīcībai, spēja nodarīt iespaidīgus, desmitos miljardu ASV dolāru mērāmus zaudējumus lielajiem biržas spēlētājiem. Kādu iemeslu dēļ tas izrādījās iespējams, un kas notiks tālāk?

Sarežģītie protesti lielvalstī © DIENA

Krievijā nule notikušās protesta akcijas, ne tikai pēc citvalstu, bet arī virknes vietējo analītiķu domām, liecina, ka valsts politiskajai sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas, tostarp elites rindās. Kādi ir Krievijas protestu cēloņi un kādi – iespējamie turpmākās notikumu gaitas scenāriji?

Covid-19 zobens pār politiku © DIENA

No nepietiekamiem iepirkumiem un politiskām cīņām līdz dalībai neatļautās golfa vakariņās – tik dažādi ir iemesli, kādēļ amatu Covid-19 pandēmijas laikā zaudējuši visdažādāko valstu ministri un augstas amatpersonas. Vēl vairāk – pandēmija ir atstājusi un turpinās atstāt ietekmi arī uz ievērojami lielāka mēroga politiskajiem procesiem.

Otra aukstā kara priekšvakarā © DIENA

Galvenais starptautiskās politikas jautājums, ar kuru nāksies tikt galā ASV nākamā prezidenta Džo Baidena administrācijai, būs šobrīd teju uz aukstā kara robežas nonākušās ASV un Ķīnas tālākās attiecības. Turklāt – nekur nav pazudušas ne tikai samilzušās problēmas ASV iekšpolitiskajā situācijā, bet arī Krievijas faktors.

Kas kontrolē kontrolētājus? © DIENA

Līdz ar pandēmiju īpaši aktuāla 2020. gadā visā pasaulē kļuva cīņa pret viltus ziņām un dažādām sazvērestības teorijām, kuras atrada labu augsni no drūmās statistikas un ierobežojumiem nogurušajos cilvēku prātos. SestDiena apkopoja izplatītākos no fantastiskajiem izdomājumiem

Jums vakcīnu ar čipu vai autismu? © DIENA

Līdz ar pandēmiju īpaši aktuāla 2020. gadā visā pasaulē kļuva cīņa pret viltus ziņām un dažādām sazvērestības teorijām, kuras atrada labu augsni no drūmās statistikas un ierobežojumiem nogurušajos cilvēku prātos. SestDiena apkopoja izplatītākos no fantastiskajiem izdomājumiem

Līdz ar pandēmiju īpaši aktuāla 2020. gadā visā pasaulē kļuva cīņa pret viltus ziņām un dažādām sazvērestības teorijām, kuras atrada labu augsni no drūmās statistikas un ierobežojumiem nogurušajos cilvēku prātos. SestDiena apkopoja izplatītākos no fantastiskajiem izdomājumiem.

Ilggadējā Krievijas korporācijas Rosnano valdes priekšsēdētāja Anatolija Čubaja atstādināšana no amata tika pamanīta arī ārpus valsts robežām. Čubajam bijusi ievērojama loma Krievijas iekšpolitikā pēc PSRS sabrukuma, un par spīti savam nepopulārajam tēlam sabiedrībā viņš ilgstoši spējis noturēties lielvalsts varas olimpā.

Par jaunu pavērsienu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana, vadoties pēc principa ''brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā'', kā arī starptautiskas tā saucamās Covid-19 pases. Nav izslēgta arī iespēja, ka šādas digitālās pases var parādīties vismaz dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.

Eiropas Komisija (EK) nule prezentējusi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesību nodrošināšanai ES dalībvalstīs. Eirokomisāre līdztiesības jautājumos Helena Dalli arī rosina paredzēt finanšu sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras atteiksies sekot tolerances politikai. Ja iniciatīva tiks apstiprināta, bez daļēja ES finansējuma var palikt Polija un Ungārija, tāpat problēmas var rasties vēl citām bijušā komunisma bloka valstīm.

Ar ASV prezidenta vēlēšanām saistīto kaislību dēļ mazāk uzmanības šoreiz tiek pievērsts viceprezidenta amata kandidātiem. Šī iemesla dēļ mazāk dzirdēts arī par ASV nākamās viceprezidentes no demokrātu rindām, imigrantu pēcteces Kamalas Devi Herisas biogrāfiju.

Šodien

Pasaule