Šā gada 7. martā amerikāņu televīzijas kanāls CBS pārraidīja divas stundas ilgu ASV joprojām megapopulārās televīzijas šovu vadītājas Opras Vinfrijas sarunu ar Saseksas hercogu un hercogieni – britu princi Hariju un viņa dzīvesbiedri, bijušo amerikāņu aktrisi Meganu Mārklu. Intervija izraisīja plašu rezonansi, jo tās laikā Mārkla vainoja britu karaļnamu bezsirdībā (par atteikšanos atbalstīt Hariju un viņa dzīvesbiedri) un gluži vai pielīšanā britu tabloīdiem – lai tie rakstītu par karalisko ģimeni tikai tai vēlamu informāciju.
Tāpat atsevišķi (vārdā nenosaukti) karaliskās ģimenes locekļi tika apsūdzēti rasismā – ka nav gribējuši pieņemt savās rindās mulati Mārklu un atteikušies piešķirt prinča titulu viņas un Harija dēlam Ārčijam, it kā baidoties, ka iespējamajam nākamajam monarham izrādīsies nepareizā ādas krāsa u. c. (Te gan jāpiebilst: varbūtība, ka Ārčijs, pat ja tiktu atzītas viņa tiesības pretendēt uz troni, tajā arī nonāktu, ir tikai teorētiska.) Intervijas gaitā karaliskā ģimene arī tika nodēvēta par Firmu, tādējādi norādot, ka tā ir kā sava veida korporācija, kas uzspiedusi Mārklai savus, viņai nepieņemamus noteikumus.
Ietekme uz ģimenes biznesu
Karaļnama oficiālā atbilde uz šiem paziņojumiem bija izteikti korekta, taču to pašu nevar teikt par daudziem britu tabloīdiem, kas metās aizstāvēt monarhiju. Labākajā gadījumā tika atgādināts, ka prinča tituls Ārčijam nepienākas, jo viņa vecāki paši atteikušies no karaliskās ģimenes pienākumu pildīšanas un aizbraukuši no Lielbritānijas (kaut gan karaliene Elizabete II var pieņemt vienpersonisku lēmumu par šāda titula piešķiršanu), un rasisma tēmu savas ambīcijas nepiepildījusī Mārkla izmantojot jautājuma popularitātes dēļ. Sliktākajos variantos Mārkla bez liekas kautrēšanās tika dēvēta par trešās šķiras aktrisi, kuras ambīcijas un uzvedība izrādījušās tālas no britu karaļnama augstajiem standartiem. Atsevišķos izdevumos pat parādījās prinča Harija un par sakariem ar viņa māti princesi Diānu aizdomās turētā staļļmeistara Džeimsa Hjūita fotogrāfijas, kurās redzama Harija un Hjūita izteiktā vizuālā līdzība. (Neslēpts mājiens uz gana populāro teoriju, ka Harijs nav prinča Čārlza, bet gan Hjūita dēls, kurš karaliskajā ģimenē pieņemts, rūpējoties par Vindzoru prestižu, un ka šī iemesla dēļ nedz viņam, nedz viņa dēlam nav nekādu tiesību pretendēt uz troni.)
Par vēl vienu gana populāru pārspriedumu objektu kļuva Harija ilggadējās draudzīgās attiecības ar Džillu Baidenu (ASV prezidenta Džo Baidena dzīvesbiedre) un vēl citiem demokrātiskās partijas pārstāvjiem. Minētais fakts it īpaši interneta komentētājiem raisa aizdomas, ka Mārklas un Harija intervija nav nejauša, bet gan daļa no kādas "liberāļu sazvērestības", kas vērsta pret britu monarhiju kā valsts simbolu un karalienes pavalstniekus vienojošu faktoru. Netrūkst arī citu sazvērestības teoriju, un uz šāda fona Mārklas un Harija aizstāvju balsis skan samērā klusi un ir maz dzirdamas.
Sakulto kaislību un stāsta par to, ka "bagātie arī raud", ēnā mazāk ievērības izpelnījās tas, ka intervijas laikā britu karaļnams tika dēvēts arī par Firmu. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz šis apzīmējums attiecībā uz karalisko ģimeni izskanēja jau tālajā 1936. gadā, kad no troņa atteicās Eduards VIII (tā bija cena par laulībām ar iepriekš citā laulībā bijušo amerikāņu aktrisi Volisu Simpsoni). Pēc citas versijas, apzīmējuma autortiesības pieder karalienes Elizabetes II tēvam Džordžam VI vai viņas dzīvesbiedram, šobrīd 99 gadus vecajam princim Filipam. Te jānorāda: veiksmīga minētās "Firmas", kas plašsaziņas līdzekļos tiek dēvēta arī par "korporāciju Elizabete II", "kompāniju Monarhija" un vēl citos līdzīgos nosaukumos, darbība ir lielā mērā atkarīga no karaliskās ģimenes reputācijas un šā iemesla dēļ ar britu monarhiju saistītie skandāli, lai kādi nebūtu to motīvi, negatīvi atsaucas arī uz ģimenes biznesu.
Šo aspektu, vēstot par skandalozo interviju, īpaši uzsver žurnāls Forbes, kas publicējis plašu rakstu ar savām aplēsēm par karaliskā biznesa darbības principiem un mērogiem. Līdzīgi Vindzoru nama darbība aprakstīta arī virknē citu plašsaziņas līdzekļu un šai tēmai veltītās grāmatās, tostarp piesaucot visdažādākās – arī tiešām fantastiskas – summas. Taču jānorāda, ka viena no Forbes specializācijām jau gadu desmitiem ir īpašumu, biznesa, atsevišķu darījumu u. c. vērtības noteikšana, kas to šajā gadījumā (vismaz attiecībā uz "Firmas" darbības ekonomiskajiem aspektiem) padara par pašu prestižāko un ticamāko avotu.
Karaliskā korporācija
Atbilstoši Forbes novērtējumam karaliskās biznesa impērijas kopējā vērtība šobrīd ir ap 28 miljardiem ASV dolāru. Turklāt šī summa attiecas tikai uz Vindzoru nama kopējiem īpašumiem, bez kuriem karaliskās ģimenes locekļiem ir arī katram savi – personiskie. Lielbritānijas tautsaimniecības ienākumu pieaugums no karaliskās ģimenes aktivitātēm vai starptautiskie ieguvumi no Vindzoru nama pozitīvā tēla šeit nav ņemti vērā, jo uz ģimenes finansēm tieši neattiecas. Tajā pašā laikā aģentūra Brand Finance lēš, ka karaļnams pirms pandēmijas ik gadu britu ekonomikai papildus nodrošinājis ap 2,7 miljardiem ASV dolāru. Turklāt tas aprēķināts, neskaitot tādus izņēmumus kā, piemēram, Harija un Meganas kāzas, kas tika rīkotas ar atbilstīgu karalisku vērienu un nodrošināja britu ekonomikai apmēram pusotru miljardu papildu mārciņu.
Nekustamie īpašumi, kas atrodas karaļnama īpašumu tiešā tuvumā, tiek uzskatīti par ļoti prestižiem (pat ja runa ir par lauku saimniecībām Skotijā), ir īpaši pieprasīti bagātu ārzemnieku vidū un tiek arī tirgoti par atbilstošām cenām. Tāpat karaliskās ģimenes notikumu aprakstīšana ir specifisks novirziens britu plašsaziņas līdzekļos, tā radītais apgrozījums un ieņēmumi no reklāmas pirms pandēmijas tika lēsti līdz simt miljoniem mārciņu gadā, bet globālā mērogā šīs summas ir vēl daudzkārt lielākas. (Piemēram, tā pati, nu jau slavenā, Harija un Meganas intervija tika pārraidīta vairāk nekā 60 pasaules valstīs, bet par ekskluzīvām tiesībām CBS samaksāja 7 miljonus ASV dolāru.) Nemitīgā karaliskās ģimenes atrašanās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā arī padara Lielbritāniju par vienu no tajos visbiežāk pieminētajām valstīm, raisot gan tūristu interesi, gan vēlmi pēc britu precēm (it īpaši, ja tās ražojis karaļnama piegādātājs – šo īpašo statusu kompānijām piešķir karaliene personiski), kultūras, tajā skaitā grāmatām, filmām un seriāliem par britu monarhiju u. c. Ir aplēses, ka šādas publicitātes panākšanai apmaksātas reklāmas ceļā valstij nāktos tērēt 350–400 miljonus ASV dolāru gadā, kamēr šajā gadījumā tā ir būtībā par velti.
Visi šie ieguvumi vairākkārt pārsniedz karaliskās ģimenes kopējos tēriņus, kas tiek lēsti ap 400 miljoniem sterliņu mārciņu gadā un pamatā tiek segti no pašas ģimenes ienākumiem. Kopumā fakts, ka britu ekonomika, pateicoties karaļnamam, iegūst ievērojami vairāk nekā tieši karaliskā ģimene, būtiski atšķir "kompāniju Monarhija" no vienkārši ļoti bagātām ģimenēm, turklāt Vindzori šajā ziņā ne tuvu nav unikāli. Pēc līdzīga parauga darbojas ne viena vien Eiropas un arī citu pasaules daļu monarhija – britu karaļnams, pateicoties savai tūkstošgadīgajai vēsturei un ietekmei bijušajās britu kolonijās, ir tikai zināmākā, bagātākā un arī pelnošākā no tām. Arābu naftas šeihi un cita līdzīga publika šajā sarakstā, kā labi noprotams, nav iekļauta.
Tiek uzskatīts, ka karaliskā biznesa stūrakmens ir reputācija un tradīciju ievērošana, kas nodrošina gan monarhijas pienesumu britu ekonomikai, gan ģimenes locekļu privāto labklājību. Par to, lai reputācija un tradīcijas neciestu no pārmērīga kādu atsevišķu radinieku entuziasma, liberālisma vai vēl kā cita, rūpējas sava veida ģimenes nozīmīgāko jeb vecāko locekļu padome, kuras priekšgalā šobrīd atrodas Velsas princis Čārlzs (ļoti nozīmīgs gan ir arī karalienes viedoklis) un kura nepieciešamības gadījumā pieņem lēmumus par atkritēju atskaitīšanu no kopējo labumu dalīšanas. Neskaitot romantisko stāstu par Eduardu VIII, šādu likteni 2019. gadā piedzīvoja arī Elizabetes II dēls princis un Jorkas hercogs Endrū (pārmērīgi ciešo un stipri aizdomīgo saišu ar bēdīgi slaveno seksuālos noziegumos un pedofilijā apsūdzēto, vēlāk vismaz oficiāli pašnāvību izdarījušo amerikāņu finansistu Džefriju Epstīnu dēļ). Savukārt pērn – arī princis Harijs, kurš pats atteicās no karaliskās ģimenes locekļa pienākumu pildīšanas, ar šo soli svītrojot sevi no ģimenes "uzņēmuma" akcionāru saraksta.
Kroņa un privātais maks
"Firmas" īpašumu sarakstā tikmēr ietilpst tā dēvētie Kroņa īpašumi (Crown Estate), kas ir daļēji valstij, daļēji valdošajam monarham piederoši. Praksē tas nozīmē, ka šos īpašumus pārvalda neatkarīga direktoru padome (Crown Estate Commissioners), kuras lēmumus karaliene vismaz oficiāli var ietekmēt tikai daļēji. Tomēr valdījumi nav ne pārdodami, ne atsavināmi, bet tikai nododami tālāk jau nākamajam monarham.
Kroņa īpašumu vērtību Forbes lēš 19,5 miljardu ASV dolāru apmērā (šeit un turpmāk Forbes novērtējumi). Pārvaldošajā tāda paša nosaukuma uzņēmumā ir 450 darbinieku, ieskaitot direktoru padomi.
Vēl citi nozīmīgi īpašumi ir Bakingemas pils (4,9 miljardi dolāru) ar tās 1200 darbiniekiem, Kornvolas hercogiste (1,3 miljardi dolāru), Lankasteras hercogiste (748 miljoni dolāru), Kensingtonas pils (630 miljoni dolāru), kā arī Kroņa īpašumi Skotijā (Crown Estate Scotland, 592 miljoni dolāru). Papildus tam tiek saņemti ikgadēji maksājumi, kuru summas ir mainīgas, no Īrijas valdības par jau 1793. gadā notikušo britu monarhijas atteikšanos no Kroņa īpašumiem Īrijā.
Iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 2020. gada 31. martā, tikai Kroņa īpašumu ieņēmumi vien pārsniedza 700 miljonus ASV dolāru, no kuriem peļņa bija vairāk par 475 miljoniem dolāru. Atbilstoši Lielbritānijas likumiem 25% no Kroņa īpašumu ienākumiem saņem karaliskā ģimene (šis maksājums oficiāli tiek dēvēts par suverēna grantu), kamēr pārējie 75% nonāk valsts kasē. Pēdējais suverēna grants bija ap 120 miljoniem ASV dolāru, kas tika tērēti tikai un vienīgi oficiālajiem izdevumiem, tādiem kā karaliskās ģimenes darbinieku algas, transporta, apsardzes, saimnieciskie un citi izdevumi. Starp ģimenes locekļiem šīs summas tiek sadalītas atbilstoši viņu statusam.
Karalienes un viņas ģimenes locekļu personiskajiem izdevumiem, savukārt, ir paredzēta peļņa no Lankasteras hercogistes saimnieciskās darbības, kas pagājušajā finanšu gadā bija ekvivalenta 30 miljoniem dolāru. Šie maksājumi tiek dēvēti par privāto maku (privy purse), un tos pārvalda īpašs privātā maka turētājs. 2017. gadā gan atklājās: daļa ieņēmumu no Lankasteras hercogistes nonākuši ārzonās. Uz šiem pārmetumiem tika atbildēts, ka likums nav pārkāpts un karaliene nomaksājusi visus šādos gadījumos paredzētos nodokļus. Vēl jāpiebilst, ka ienākumi no privātā maka, kā arī no citiem ģimenei kopīgajiem avotiem, kas nav iekļauti Kroņa īpašumos, pēc to sadalīšanas starp ģimenes locekļiem pilnībā kļūst par viņu privātajiem līdzekļiem.
Aizvadītajā gadā koronavīrusa pandēmija gan ir atstājusi ietekmi arī uz karalisko biznesu un pirmkārt jau tam ļoti būtisko tūrismu – saistībā ar to ģimene gūst ievērojamus ienākumus no ieejas biļetēm pilīs, suvenīru pārdošanas u. c. Tiek lēsts, ka šo finanšu gadu monarhijas budžets noslēgs ar zaudējumiem 30–40 miljonu mārciņu apmērā. Iztrūkumu gan solīts nosegt "no iekšējiem resursiem", nevēršoties pēc palīdzības pie valsts.
Karaliene un mantinieki
Elizabete II gan vismaz teorētiski varētu arī pati segt savus izdevumus, jo viņas privāto īpašumu kopvērtība patlaban tiek lēsta 500 miljonu ASV dolāru apmērā. Starp šiem īpašumiem ir divas pilis (Sandringemas un Balmorālas), citi nekustamie īpašumi, juvelierizstrādājumi un mākslas darbi, kā arī investīcijas. Lielāko daļu visa iepriekš minētā ar laiku mantos Velsas princis Čārlzs.
Tikmēr pagaidām 72 gadus vecais "mūžīgais troņmantnieks" Čārlzs saņem arī sev pienākošās daļas no jau pieminētā suverēna granta (pagājušajā finanšu gadā tie bija ap 2,5 miljoniem dolāru) un privātā maka noteiktu tēriņu segšanai. Tomēr viņa galvenais ienākumu avots ir Kornvolas hercogiste, kas tika izveidota jau XIV gadsimtā tieši ar mērķi nodrošināt ienākumus nākamajam troņmantniekam. Hercogistē ar līdzīgām tiesībām kā Kroņa īpašumu gadījumā Čārlzs gūst ienākumus vairāk nekā no 53 tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju pārvaldīšanas, kā arī no virknes nekustamo īpašumu, kas viņam iepriekšējā finanšu gadā ienākumos no Kornvolas nodrošināja ap 30 miljoniem dolāru. No tiem ap 6,75 miljoniem gan tika samaksāti nodokļos, un vēl jāpiebilst, ka 4,4 miljonus dolāru princis veltīja labdarībai (galvenokārt cīņai ar bezdarbu jauniešu vidū).
Vēl 7,8 miljoni dolāru no šiem līdzekļiem tika tērēti Čārlza dēlu – prinča Viljama un prinča Harija –, kā arī viņu dzīvesbiedreņu izdevumiem, turklāt abi prinči saņēma vēl arī papildu ienākumus no īpašumiem, kurus viņi mantojuši no savas mātes princeses Diānas. (Katram no viņiem mantojums tika lēsts ap desmit miljoniem dolāru vērtībā.)
Jāpiebilst: pēc tam kad Harijs pērn paziņoja, ka pārtrauc pildīt karaliskās ģimenes locekļa pienākumus un pārceļas uz dzīvi Kanādā, viņš pārstāja arī saņemt ienākumus no Kornvolas, suverēna granta, privātā maka un vēl citiem avotiem. Lai pārceltos uz Kanādu, bet vēlāk uz ASV, Harijam nācās tērēt mātes atstāto mantojumu. Tas gan nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē princim Harijam un viņa dzīvesbiedrei draudētu trūkums, jo abu popularitāte jau vismaz tuvākajiem gadiem garantējusi vairākus daudzmiljonu līgumus, tostarp ar Spotify un Netflix. Tiesa, popularitāte gan ir pārejoša parādība, kamēr karaliskie īpašumi, visticamāk, pastāvēs un turpinās nodrošināt ienākumus tikpat ilgi, cik pastāvēs britu monarhija jeb "Firma".