Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Politika

Ķirša otrais mēģinājums © DIENA(3)

Starts Rīgas domes vēlēšanās ir nozīmīgs Vienotības nākotnei. Tas uzliek saraksta līderim Vilnim Ķirsim divkāršu atbildību. Politiķa lielākais trūkums ir tas, ka viņu nepazīst un ka šajā vēlēšanu maratonā viņam līdzās pagaidām vēl neredz spēcīgu komandu.

Kolātes balso: Jelgava 2017 © DIENA(7)

Pirms vēlēšanām iepazīstot dzīvi novados, Kolātes nolemj piestāt arī kādā lielākā pilsētā, kas nav Rīga, un dodas uz Jelgavu. Tur var sastapt gan pašreizējā pilsētas mēra fanus, gan asus kritiķus un par politisko noskaņojumu parunāties ar visdažādāko paaudžu pārstāvjiem.

Facebook spēks pašvaldībās © DIENA(1)

Sociālo tīklu spēks jau sen nevienam nav jāpierāda. Tomēr cik daudz un cik veiksmīgi tas tiek izmantots Latvijā? Priekšvēlēšanu rakstu sērijas aizsākumā SestDiena, izmantojot pašvaldību oficiālajos sociālo tīklu kontos atrodamo informāciju, pēta, ko var uzzināt par pašvaldībām un kādu priekšstatu par sevi tās rada

Zaļo nemanāmās pārvērtības © DIENA

Latvijas Zaļā partija ir pirmā jaundibinātā atjaunotās Latvijas partija, un tai šopiektdien aprit 27 gadi. Šī diena var kļūt nozīmīga, jo parādīs, vai "zaļie" var izvairīties no šķelšanās un kurš īsti ir tās līderis – valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks vai otrs līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Uz tortes dalīšanu Daugavpilī © DIENA(2)

Saskaņai Saeimā nav daudz plašākā sabiedrībā pazīstamu politiķu. Andrejs Elksniņš ir viens no viņiem – pretrunīgi vērtēts, bet pamanīts. Lai gan arī par viņu ir maz zināms, Elksniņam Saskaņa uzticējusi nākamajā vasarā pārņemt varu Daugavpils domē

Populisma recepte(26)

Pirms sešiem gadiem uz Igaunijas politiskās skatuves parādījās partija, kas pusotra mēneša laikā nopelnīja milzīgu uzmanību medijos, ceturtdaļas vēlētāju atbalstu un... pārtrauca savu darbību. Tās panākumi vēl joprojām mulsina politisko notikumu komentētājus un liek uzdot jautājumu, ko īsti partijās meklē un novērtē vēlētājs

Zaudētais Sudrabas resurss(13)

No politiskās vilkmes, kas Ingunai Sudrabai bija 2013. gada sākumā, beidzoties pilnvarām valsts kontroliera amatā, daudz kas ir zudis. Reti kurš paredz viņas vadītās partijas No sirds Latvijai iekļūšanu nākamajā Saeimā. Taču pēc uzņēmēja Jūlija Krūmiņa atklāsmēm par līdzdalību Sudrabas partijas veidošanā, piesaistot tai ziedotājus, viņa beidzot ir pamanīta

Simto deputātu gaidot © DIENA(18)

Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis Saeimas sēžu zālē ir bijis vienu reizi. Toreiz viņu no tās izdzina. Tagad tas vairs nebūs tik vienkārši – rudens sesijas pirmajā sēdē plānots apstiprināt viņa Saeimas deputāta mandātu, un līdz ar to parlaments atkal strādās pilnā sastāvā.Kopš 1.augusta, kad deputāta pilnvaras zaudēja Latvijas Reģionu apvienības nu jau bijušais frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, Saeimā ir 99 deputāti.

Priekšsēdētājs no pēdējās rindas © DIENA(49)

Bijušajam Eiropas Savienības komisāram Andrim Piebalgam viss ir. No darba Briselē viņš 2014. gada rudenī atgriezās ļoti labi nodrošināts. Tas nozīmē, ka Vienotības jaunais līderis varētu būt patstāvīgs. Vēsturiskā pieredze liecina, ka politiķi, kuriem ir finansiālas saistības, nav tik brīvi lēmumu pieņemšanā un nereti kļūst no kāda atkarīgi. Piebalga pirms gada iesniegtā amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt Valsts prezidenta padomnieka pienākumus, liecina, ka viņam ir ievērojami naudas uzkrājumi un nav parādsaistību. 

Kaimiņa nākamā loma © DIENA(127)

Neguvis piepildījumu ar savu politisko darbību Latvijas Reģionu apvienībā, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš plāno dibināt jaunu partiju. 

Gribu un būšu ministrs © DIENA(61)

Izvērsis darbību daudzās frontēs un izsaucis mediķu sabiedrības protestus, veselības ministrs Guntis Belēvičs gatavojas savai ģenerālajai kaujai par jauna veselības sistēmas finansēšanas modeļa ieviešanu.Veselības ministrs pēc amata atstāšanas ir politiskais līķis. Par to Gunti Belēviču brīdināja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi, kad pēc 12.

Saeimas 70% draudzības © DIENA(13)

Nesen apritēja 500 dienu, kopš 12. Saeima 2014. gada 4. novembrī ķērās pie darba. Šajās 500 dienās deputāti jau paspējuši gan izcelties ar skandāliem un pārkāpumiem, gan pieņēmuši vairākus strīdīgus likumus un apstiprinājuši divas valdības. Nav brīnums, ka par tautas kalpiem ikdienas sarunās un sociālo tīklu ierakstos reti gadās dzirdēt pozitīvus vārdus un uzslavas.

Ašeradens pārslēdz ātrumu © DIENA(23)

Vismaz divas reizes mūžā Arvils Ašera­dens (Vienotība) stājies liktenī­gi tuvās attiecībās ar ekonomiku. Pir­mās šādas attiecī­bas bija viņa pirmās laulības ar ekono­mista Ojāra Kehra māsu Anitu, otrās ir ta­gad, kad ar viņa stāšanos ekonomikas mi­nistra (un arī premjera biedra) amatā Aše­radena pārstāvētā partija Vienotība cer atjaunot savu iekšējos ķīviņos zaudēto po­pularitāti, ietekmi un autoritāti, lai gan Ekonomikas ministriju (EM) Arvils pār­ņem stāvoklī, kuru dažs labs nekautrējas salīdzināt ar drupām.

Pavisam cits Kārlis © DIENA(60)

Kārlis Šadurskis ir viens no trijiem jaunajā valdībā, kurš nav strādājis iepriekšējā Ministru kabinetā. Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā viņš atgriežas vairāk nekā pēc desmit gadu pārtraukuma. Tas nes līdzi fonu, kas var arī traucēt. Tajā pašā laikā pa šiem gadiem viņš ir ļoti mainījies un, dažuprāt, varētu arī pārsteigt.

Šķērsgriezumā: Cik grupējumu un kādi līderi ir ZZS © DIENA(34)

Ļoti iespējams, ka Zaļo un Zemnieku savienība uzņēmās valdības veidošanu ne tik daudz ar domu kļūt par valdošo partiju, kas gatava pārņemt atbildību par valsti ar visiem no tā izrietošajiem riskiem. Tā drīzāk saredzēja iespēju šādi novājināt un sašķelt Vienotību kā savu nopietnāko konkurentu.

Mans draugs prezidents Vējonis © DIENA(49)

Pēc intensīva popularitātes vairošanas perioda, kas nesis arī panākumus, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim prezidentūras pirmā pusgada izskaņā būs jāpieņem nopietnākais lēmums savā līdzšinējā darbībā – jāizvēlas nākamais valdības vadītājs, kam būs liela nozīme Latvijas politikā.

Valdība izslīd caur pirkstiem © DIENA(84)

Laimdota Straujuma demisijai sāka noskaņoties jau pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, bet viņa nevēlējās atstāt aizsāktos darbus. Viņa nekad nebija vēlējusies kļūt par Ministru prezidenti un gandrīz pirms diviem gadiem bija ilgi jāpierunā uzņemties šo darbu. Sabiedrības vērtējums par viņas pirmajo valdību 2014.