Gribu un būšu ministrs

Saeimas vēlēšanām viņš paziņoja, ka vēlas būt veselības ministrs. "Jā, es pats gribēju būt ministrs," bez minstināšanās SestDienai apstiprināja Belēvičs. Iepriekšējā - Laimdotas Straujumas (Vienotība) - valdībā premjers un finanšu ministrs bija no citas partijas. "Tagad, kad premjers un finanšu ministrs ir no Zaļo un Zemnieku savienības, ir naivi cerēt, ka es metīšu plinti krūmos," uzsvēra Belēvičs.Ja cilvēks ir tik bagāts, kāds Belēvičs kļuva pēc vairāku savu uzņēmumu pārdošanas, tas vairo drosmi un mazina bailes zaudēt posteni neziņā par iztikšanu pēc tam. Tiesa, tik turīgiem cilvēkiem arī grūtāk izprast tos, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz pat 500 eiro. Un tādi cilvēki ir arī veselības sistēmā. Ja Belēvičs kaut ko ieņēmis galvā, izsist viņu no līdzsvara ir grūti. Pirms Saeimas vēlēšanām Belēvičam bija ambīcijas startēt ar pirmo numuru ZZS sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā. Viņš pārstāv Latvijas Zaļo partiju, kura kā pirmo bija izvirzījusi Kārli Seržantu, bet viņš mīļā miera labad atdeva kolēģim līdera pozīcijas.Veselības ministra amatu Belēvičs 2014. gada rudenī izcīnīja galvenokārt tāpēc, ka neviens šo posteni īsti negribēja. Kad šā gada sākumā veidoja Māra Kučinska (ZZS) valdību, atbildību par Veselības ministriju vēlējās pārņemt Vienotība, taču tad jau Belēvičs bija nostiprinājis savas pozīcijas. Viņa vēlme turpināt iesākto sakrita ar ZZS plāniem nolikt pie vietas Vienotību, nedodot tai neko no kārotā.Lūgts konkretizēt savas prioritātes, Belēvičs uzskaita - veselības pakalpojumu pieejamības palielināšana, rindu mazināšana, konkurētspējīgs atalgojums medicīnas personām. Viņš sola, ka 2019. gadā mediķu alga būs divreiz lielāka nekā vidēji tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Ja par atskaites punktu ņem 2015. gada rādītājus, tā būtu 1638 eiro, bet medicīnas māsām – 60% no šīs summas. Viņš sola ieviest arī e-veselības projektu jeb vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu. Taču galvenais ir - jauns veselības finansēšanas modelis. Valdības partijas ir paziņojušas, ka tai ir jābūt obligātajai veselības apdrošināšanai.Ar nozari nesaistītam cilvēkam ir grūti uztvert šajā jomā notiekošo un saprast ministra plānus. Saeimas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), kura ir veselības zinātņu maģistre, šaubās, vai pērn ministram vispār bija šāds plāns. Viņķele SestDienai sacīja: "Zeme vaid no tā, ko Belēvičs dara pēc principa: atnācu, ieraudzīju, uzvarēju. Veselības nozare nav tas pats, kas mežu ciršana. Agrāk katrs ministrs vēlējās iegriezt savus iniciāļus soliņā, tagad viens ir atnācis un norāvis visu soliņu." Politiķe pieļauj, ka ar savu pašpārliecinātību ministram izdevies cilvēkus iebiedēt.Latvijas Ārstu biedrības vadītājam Pēterim Apinim, kurš visasāk nostājies pret veselības ministra darbošanos, zināms - studenti no televīzijā un internetā pieejamās informācijas ir saskaitījuši, ka Guntis Belēvičs ir devis 69 solījumus, "kas nudien nemaz nav pildīti - vismaz attiecībā uz pieejamību". Apinis esot ticējis Belēvičam, jo viņam esot plašs redzesloks, analītisks prāts, humora izjūta, harisma. "Tas viņam ļautu kļūt par visu laiku labāko veselības ministru Latvijā, Eiropā un galaktikā. Diemžēl visa enerģija aizgāja solījumos, bet rīcība - sava biznesa sakārtošanā," uzskata Apinis.Nav tā, ka veselības ministram nebūtu atbalstītāju, ko vislabāk varēja redzēt Kučinska valdības veidošanas laikā. Starp Belēviča piekritējiem bija arī Neatliekamās medicīnas asociācija, kura lūdza viņu atstāt amatā, jo pēc ministra iniciatīvas un viņa stingrā uzraudzībā pārtraukta nekvalitatīvā ātrās palīdzības mašīnu iepirkšana ārpakalpojumā, kas ļauj ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Tāpat panākts, ka Saeima beidzot pieņēmusi ilgi gaidīto likumu par izdienas pensijām neatliekamās palīdzības dienestā strādājošajiem. Viņiem pirmo reizi izmaksātas novērtēšanas prēmijas, kā arī paaugstināta darba samaksa. Ministra pazinēji arī saka, ka Belēvičs esot ļoti interesants un izpalīdzīgs.Vairāk par veselības ministru Gunti Belēviču lasiet Ināras Egles rakstā žurnāla SestDiena 1.-7. aprīļa numurā!