Viens no trim augstākā laikmetīgās mākslas apbalvojuma Latvijā – Purvīša balvas – šāgada ieguvējiem Krišs Salmanis sevi par konceptuālistu nesauc un paredz Dziesmu svētku kā protesta formas atgriešanos.
Man visu laiku par vienu un to pašu sanāk runāt – pirms intervijas nosaka Harijs Tumans, likdams noprast, ka profesoram pašam arī nepaliek nepamanīta mediju lielā interese par viņa viedokli Rietumu civilizācijas nākotnes perspektīvu sakarā. Droši vien tāpēc, ka atšķirībā no eirooptimistiem Tumans šīs perspektīvas zīmē nolemtības krāsās.
Balvas Laiks Ziedonim pērnā gada ieguvējs 11. klases skolnieks Andris Jenerts pelna labas atzīmes, māca citiem un arī pats būvē robotus, fotografē, lasa grāmatas un nedomā, ka trūkst laika, lai kaut ko paspētu, – galvenais nestagnēt.
Arhitektūra ir mūsu gaidu un centienu iemiesojums, norāda topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitekts sers Deivids Adžejs. Viņš stāsta par varas attiecībām arhitektūrā, savu pasaules pieredzi un atzīst, ka jauno muzeju Rīgā liek blakus vecajam Vitnijas muzejam Ņujorkā un Gugenheima izstāžu telpām
Tulkotājs un dzejnieks Jānis Elsbergs stāsta, kāpēc vairs neraksta dzejoļus, atklāj jaunas sajūtas, lasot vecākā brāļa Klāva Elsberga rokrakstus, un nospraudis sev mērķi vai visam mūžam.
Sākot šo gadu ar bažīgiem minējumiem, vai Putina neatlaidīgie centieni pagriezt vēstures ratu atpakaļ un sarīkot "otru Jaltu" par ietekmes sfēru sadali pasaulē atradīs dzirdīgas ausis jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa personā, pētījumi, kas saistās ar Latvijas traģisko likteni "pirmās Jaltas" laikos, kļūst divtik interesanti.
Fotogrāfs Aivars Liepiņš par profesiju, kurā viņš jūtas laimīgs, attiecībām ar omoniešiem un profesionālā azarta un veselā saprāta samēru barikāžu laikā.
Lielākajai daļai cilvēku dzīvi aizņem darbs un karjera, bet nepietiek laika kaut kam dziļākam, trūkst laika garīgām pārdomām, norāda brālis un māsa Daumants un Madara Liepiņi. Viņi izvēlas citu ceļu, un tā dēļ jau pat nācies pārcelt eksāmena laiku uz pusnakti
Vēsturnieks Boriss Sokolovs par to, kāpēc Putina Krievijā drīkst nosodīt Staļina represijas, bet nedrīkst apšaubīt impērisko projektu, par to, kāpēc vāciešiem jābūt pateicīgiem padomju karavīram un kuru Pētera Pirmā mantojuma daļu derētu aktualizēt.
Annija Miezīte ir septiņus gadus veca un joprojām tic Ziemassvētku vecītim. Viņasprāt, vecītis ir mīļš un sagādā dāvanas pēc nopelniem, un Ziemassvētki ir skaisti svētki, jo visi sanāk kopā un jautri pavada laiku. Pēc sarunas ar vecīti Annija pati atzīst – visvairāk atmiņā iespiedušies vārdi par dāvanu ražošanu un rūķu pievilināšanu.
Pamazām iejūtoties grandiozās Elbas filharmonijas Goda ērģelnieces statusā, Iveta Apkalna (40), par spīti aizņemtībai, vienmēr atrod laiku koncertiem arī Latvijā un Ziemassvētku laiku pavada kopā ar ģimeni, to izdzīvojot tik skaistajās mazajās lietās. Savukārt savā otrajā mājvietā Berlīnē novērtē dažādību un aicina nevienu neļauties bailēm.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska stāsta, kādas citur pasaulē neatrodamas vērtības Latvijas mākslā tapa 70. gados, pateicoties sociālisma īpatnībām, un kāpēc mākslas darbs var maksāt miljonus.
Latvijas politika nav tik purvaina, kā par to runā, ir pārliecināts Andris Piebalgs. Vienotības līdera amatā viņam trūkst kritikas no partijas biedru puses un šķiet svarīgi definēt partijas identitāti, lai neveidotos pamiers, kas pēkšņi var uzsprāgt.
Kā izveidot un nepazaudēt savstarpēji smalko attiecību ķīmiju, lai arī pēc desmitiem gadu kopdzīves vienam ar otru būtu interesanti? Teologs Juris Rubenis sarakstījis grāmatu par mīlestību, attiecībām, seksu un aicina ne tikai pašiem nepārtraukti augt, bet arī globālos procesos saskatīt pieaugšanas sāpes, kas tomēr nenozīmē apokalipsi.