Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

SestDienas salons

Pastars: Labāk izvēlos pārstāvēt biznesu pret valsti, nevis valsti pret veciem ļaudīm © DIENA(60)

Steidzamības institūti likumdošanas procesā bija Balvos uzaugušā Latvjas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta Edgara Pastara (34) pirmā pētniecisko rakstu tēma 2002. gadā. Līdz šodienai, kad Valsts prezidenta slimības sakarā minētā tēma aktualizējusies, Pastars ir paguvis kļūt par atzītu konstitucionālo tiesību ekspertu, vairāku grāmatu autoru, iepazīt Latvijas valsts funkcionēšanas sistēmu no iekšpuses, strādājot visās trijās varās (tostarp Saburovas lietā cīnoties pret pašu Andri Grūtupu, no kura vēlāk saņēmis atzinību darba piedāvājuma veidā), kā arī kļūt par vienu no tiem, kuru aiziešana no valsts pārvaldes uz pretējās puses ierakumiem (šobrīd Pastars ir vecākais jurists zvērinātu advokātu birojā Cobalt, vienā no lielākajiem šādiem birojiem Baltijā) aktualizējusi šādu pāriešanu tiesiska regulējuma nepilnības.

Abinieks dīķī blenž uz kalnu © DIENA(16)

Tas, ka mēs dzīvojam vienkāršotu "lielo virsrakstu" laikmetā, ietekmē arī zinātni. Publika no zinātnes gaida ne tikai Atklājumus, bet Pārsteidzošus Atklājumus. Turklāt tā servētus, lai mistiskais ierindas nodokļu maksātājs saprot, kāds viņam no tā visa labums. Latvijā grūtā, varētu pat teikt – riskantā, zinātnes skaidrotāja, popularizētāja loma tikusi kvantu fiziķim, LU asociētajam profesoram Vjačeslavam Kaščejevam.

Elīna Vaska: Būtu gribējies vairāk paraudāt © DIENA(29)

Visu filmu vēl neesmu redzējusi – janvāra beigās notikušajā intervijā pāris reižu atgādina Elīna Vaska. Filmu viņa redzēšot tikai 14. februārī, kad Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla ietvaros notiks tās – režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilmas Es esmu šeit – pasaules pirmizrāde. Noskatoties filmu, ir acīmredzams, ka viens no tās veiksmes iemesliem ir galvenās varones tēlojums.

Valsts seja Pļavniekos © DIENA(54)

Politikā situācijas un ietekmes var mainīties dažu mēnešu, nedēļu vai pat stundu laikā. Vēl pērnajā rudenī bija plānots izteikt neuzticību Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, ko viņa pati uztvēra kā mēģinājumu panākt Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK aiziešanu no valdības, tā izraisot tās krišanu.

Dumpinieks pret sistēmu © DIENA(69)

Osaras bierst kai pupas – tāda ir viena no atsauksmēm "jūtubē" pie folkloras kapelas Maskačkas spēlmaņi vadītāja, datorzinātņu doktoranta (un dzejnieka Ulda Bērziņa dēla) Anša Ataola Bērziņa (1975) dziedātās dziesmas Babeņa, smeldzīgas un nolemtības caurstrāvotas vēsts par Latgales depopulāciju.Krīzes laikā, 2009.

Valoda kā izklaide © DIENA(26)

Valodnieki un literāti jau 13. reizi meklē gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, un uzvarētāji visās kategorijās tiks paziņoti 25. janvārī. Pirmo reizi komisijā darbojas arī mārketinga speciālists un rakstnieks Pēteris Pūrītis.

Skrastiņš: Jūtos pilnvērtīgi, ja smadzenes gurkst © DIENA(16)

Kad tu strādā pustukšā zālē un zini, ka izrādi drīz noņems, spēlēt kļūst interesanti, jo tu savā lomā meklē jaunus dziļumus un ejas, – aktiera pieredzē dalās Artūrs Skrastiņš (1974). Pašlaik droši vien populārāko Dailes teātra aktieri spēlējam pustukšā zālē ir pagrūti iedomāties, un pat tām izrādēm, kuras gan kritiķi, gan skatītāji vērtē kā neveiksmīgas, netrūkst atsauksmju "Skrastiņš, kā parasti, izcils" vai "Izrādi glābj Skrastiņš ".

Nereālais kļuvis reāls © DIENA(15)

Vēl mācoties Rīgas Doma skolā, Jānis Strazdiņš skolas bibliotēkā nejauši uzgāja slavenās zviedru vokālās a cappella grupas The Real Group skaņu ierakstu albumu Unreal. "Tas ir patiešām nereāli!" – toreiz, ap 1995. gadu, tik ļoti zēnu kora pusaudzi pārsteidzis piecu cilvēku balsu mūsdienīgais skanējums, kurā džezs un popmūzika satiekas ar Ziemeļeiropas koru skaņu. Jānis vienā rāvienā izlēma dzīvi veltīt tieši šādai dziedāšanai. Nu jau teju gadu viņš pats dzied savas sapņu grupas sastāvā.

Prūsis: Absolūti labākā sezona! © DIENA(3)

Tāpēc arī Latvijas Gada balvas sportā 2015 noslēguma pasākumā 23. decembrī bobslejisti būs nopietni pretendenti uz uzvaru vairākās nominācijās. Kategorijā Labākais Latvijas sportists pretendēs Oskars Melbārdis, kategorijā Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos – bobsleja četrinieks ar Oskaru Melbārdi, Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, bet kategorijā Labākais Latvijas treneris – Sandis Prūsis.

Knutam Skujeniekam nav vajadzības pēc mūžīgas dzīves © DIENA(56)

Gluži kā viņa folklorizējušajās dzejas rindās kad akmens novēlies no sirds/ uz tā var pasēdēt, dzejnieks Knuts Skujenieks (1936) tagad var atļauties sēdēt uz sava "proves akmens", septiņiem gadiem (1962–1969) Mordovijas lēģerī, kas dzejošanu padarīja par viņa dzīvesveidu un viņu pašu par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem.

Intervija: Straujuma domās jau ir Saeimā © DIENA(144)

Intervija ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu notika nākamajā dienā pēc valsts budžeta pieņemšanas Saeimā 1. decembrī, bet dienas gaismu tā ieraudzīs dienu pirms Vienotības kongresa, kas sestdien notiks Salaspilī – pašvaldībā, kuru vada viens no Vienotības vietējiem līderiem Raimonds Čudars. Otrdien vēl nebija zināms, cik ilgi pastāvēs Straujumas valdība, un uz šo jautājumu premjere neatbildēja.

Negrib, ka sauc par dīvu © DIENA(25)

Dziedātāja Margarita Vilcāne pēc vairāku gadu klusēšanas, svinot savu 75 gadu jubileju, decembrī atgriezīsies uz skatuves trīs solokoncertos Rēzeknē, Cēsīs un Rīgā.

Tildes dibinātājs Vasiļjevs: Latviešu valoda ir ļoti bagāta © DIENA(11)

Latviešu valodas liktenis būs atkarīgs no tā, vai valodu tehnoloģijas spēs panākt globalizāciju un nodrošināt līdzīgas iespējas visām valodām, - šo atziņu viens no valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde dibinātājiem Andrejs Vasiļjevs 90.gadu sākumā uzzinājis sarunā ar pasaulslaveno futurologu Alvinu Tofleru.

Roalds Dobrovenskis: Latviešiem ienīst krievus ir pašnāvnieciski © DIENA(126)

Teju visi, kas šogad, Aspazijas un Raiņa gadā, veidoja teātra izrādes, filmas vai nopietnākus rakstus par Raini, atzinās, ka ir rūpīgi studējuši Roalda Dobrovenska grāmatu Rainis un viņa brāļi. Divpadsmit gadus tapušā, 1999.gadā pirmoreiz izdotā un uzreiz lasītāju popularitāti iemantojušā romāna autors atdzīvināja abus kanonizētos dzejniekus, vienlaikus ļaudams latviešiem skaidrāk ieraudzīt viņu patieso mērogu.