Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Tēma

Skatīties no putna perspektīvas © DIENA

Ideja par grāmatu "Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos no Jeruzalemes līdz Ziemeļnorvēģijai" Rihardam Bērugam ienākusi prātā tieši Rīgā. Pirms trim gadiem, piedaloties vecticībnieku dievkalpojumā Rīgas Grebenščikova dievnamā, viņš saprata: es dodos ceļā! Viņa dzīve starp Latviju, Norvēģiju un Svanetiju Gruzijā tam nebija šķērslis, neapturēja ne kovids, ne ceļojumu maršruts caur "karstajiem" punktiem. Grāmatā iekļautas 80 svētvietas, bet stāsts nav par vēsturi – tā ir šodiena, dzīvi cilvēki, individuāli likteņi un globālas tendences, kam īpašu aktualitāti piedod arī Ukrainā notiekošais karš.

FOTO: Tauru pēcteču miera osta © DIENA

Ķemeru Nacionālā parka Dunduru-Melnraga pļavās Slampes upītes ielokā jau krietni pirms astronomiskā pavasara iestāšanās bija jaušama dabas atmodas elpa. Ainava gluži kā Purvīša gleznās, tikai bez sniega baltuma, vien ar ledus vižņiem šur un tur. Arī pļavu iemītniekiem – taurgovīm – pavasaris jau sācies, un teliņi atskrējuši agrāk nekā citugad. Savvaļas zirgi, kas ganās turpat, ar pēcnācējiem nesteidzas, taču arī tie jau drīz būs klāt.

Pieminekļu gāšana veikalā © DIENA

Lielos notikumos, kāds pavisam noteikti ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā, arī mazie apliecinājumi ir svarīgi – pat izvēloties elementāras ikdienas preces veikalos. Kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi mainījuši zīmolus un simbolus, ko esam gatavi mainīt un no kādiem jau pierastiem nosaukumiem atteikties?

Tā rūdījās Ukrainas armija © DIENA

Karš Ukrainā licis nosarkt un pieklust ne vienam vien "militārajam ekspertam", kurš bija prognozējis, ka Ukrainas armija Krievijas varenajai kara mašīnai spēs pretoties tikai pāris dienu. Bet kā tad veidojušies šie bruņotie spēki?

Atšķirt melus pa spēkam nedaudziem © DIENA

Lai arī vairākums cilvēku sliecas uzskatīt, ka tīri labi atpazīst nepatiesu informāciju un centienus manipulēt ar viņiem, pētījumi rāda pretējo – to spēj labi ja katrs piektais.

Pareizticīgie, bet ne krievu © DIENA

Neviens īsti nezina, kas bija prātā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, sākot karu pret Ukrainu, taču nu viņš panācis arī to, ka līdz šim Krievijas pareizticīgo baznīcai lojālie Ukrainas iedzīvotāji nolād Maskavu un patriarhu Kirilu, kurš atbalsta iebrukumu.

Parādi attieksmi! © DIENA

Kad gribas pateikt kādu treknāku vārdu, bet tā taču nav pieņemts, uzvelc zeķes vai T kreklu ar pavisam nevainīgu dzelteno vannas pīlīti, kas lepni saka vienu no zināmākajiem lamuvārdiem pasaulē... Citiem vārdiem sakot, šis būs stāsts par to, kad vairs nav ko zaudēt, jeb diviem radošiem ukraiņu uzņēmējiem, kuru dzīvi jau otro reizi krasi mainījusi Krievijas agresija.

Sāpju ceļi © DIENA

Katra ukraiņu bēgļa stāsts ir ļoti personisks, taču ir arī daudz kopīgā: sašutums par Krievijas izraisīto karu, sāpes par bojāgājušajiem, izpostītajām pilsētām un ciemiem, bažas par Ukrainā palikušajiem tuviniekiem un draugiem, patiesa savas valsts mīlestība, lepnums par prezidentu Volodimiru Zelenski un cerība uz mieru un iespēju atgriezties mājās – pat tad, ja no tām būs palikušas tikai drupas.

April! April! © DIENA

1. aprīlis daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā Joku diena, un savulaik uz nebēdu jokoja arī visā pasaulē zināmas avīzes, radio un televīzijas. Taču nu laiki ir mainījušies, un medijiem jābūt piesardzīgākiem.

Sadiedza par šauru © DIENA

Latviešu valodas lomas stiprināšana jo īpaši aktuāla kļuvusi šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Valdības koalīciju partijas vienojušās par sešu gadu pāreju pilnībā uz mācībām latviešu valodā arī mazākumtautību skolās. Tikmēr skolotāji aicina ar likuma spēku noteikt arī to, ka latviešu valodu un literatūru vidusskolā mācās trīs gadus. Patlaban jaunais mācību saturs, kas no 1. septembra ienāks visās klasēs, paredz: latviešu valodu un literatūru 12. klasē apgūst tikai tie, kuri šos priekšmetus izvēlas kā padziļināto kursu.

Šika nesabojāts © DIENA

Nereti vecām, vēsturiskām ēkām pašvaldībās ir divējāda pieeja: atjaunot dārgi un vērienīgi vai arī noskatīties, kā tās lēnām iet bojā. Taču vietā vienmēr ir uzdot jautājumu – noteicošā tiešām ir nauda vai tomēr cilvēku aktivitāte un vēlme uz visu paskatīties plašāk?

No Čornobiļas radiācija nenāks © DIENA

Fiziķis Visvaldis Grāveris par karadarbības skartajām Ukrainas atomelektrostacijām, radiācijas baiļu izcelsmi un par lētāko veidu, kā ražot dārgu elektrību.

Atjaunot nedrīkst nojaukt © DIENA

Kā būsit pārliecinājušies jau citos šīs sērijas rakstos, arī Jaunā Eiropas Bauhaus sakarā daudz minētais vārds "ilgtspēja" ne vienmēr nozīmē tikai jaunus un par vecajiem labākus materiālus. Tieši otrādi – vispirms tas nozīmē cieņu pret šo "veco" un tā integrēšanu mūsdienīgā vidē, padarot par modernu un iepūšot jaunu dzīvi arī tajā, ko kāds varbūt jau norakstījis kā degradētu un neatjaunojamu. Un, kā rāda Lodzas piemērs, vesela pilsēta tā var iegūt ne tikai sakārtotus kvartālus un drošu vidi iedzīvotājiem, bet pat savu vizītkarti un to īpašo rozīnīti, ar ko izcelties citu pilsētu vidū.

Izdomāto faktu pasaulē © DIENA

Krievija likvidējusi neatkarīgos medijus. Portāla Meduza vadītāja Gaļina Timčenko saka: atbildi uz to, kāds procents Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putinu, mēs nezinām.

Agresoriem sarkanā kartīte © DIENA

Par bargām sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem vienojusies sporta saime. Vēl olimpiskajā Pekinā bija iespēja startēt kā olimpiskajiem atlētiem no Krievijas, toties turpmāk ar dažiem izņēmumiem starptautiskās sacensības risināsies bez Krievijas un Baltkrievijas atlētiem.

Karš. Arī kultūrā © DIENA

Krievijas agresija Ukrainā novilkusi sarkanās līnijas arī mākslā, šoreiz neļaujot stāvēt malā nevienam – arī pasaulslaveniem mūziķiem nākas paust savu nostāju. Turklāt vairāki pazīstami mākslinieki pierādījuši, ka šādu izvēli, saglabājot stingru mugurkaulu, iespējams veikt ne tikai tiem, kam šajā situācijā nav ko zaudēt

No vārdiem pie darbiem © DIENA

No kafijas servīzes, kuras radīšanā izmantoti arī kafijas biezumi, līdz virtuālam ceļojumam ar bānīti – tā visa veidošanā iesaistīti Latvijas dizaineri, kuri, kaut ko jaunu radot, domā ne tikai par sava produkta izskatu, bet arī funkcionalitāti un ilgtspēju. Taču arī viņi uzsver: pārmaiņām vispirms jābūt domāšanā, un labākas vides radīšanā nepieciešams arī vietvaras un likumdevēju atbalsts.