Tēma / Diena / Tēma / Diena

Ledusmati, leduskritumi un bumbas © DIENA

Mitrā laikā, kad termometra stabiņš noslīd nedaudz zem nulles, lapu koku audzēs ir vērojama interesanta parādība – zari izskatās kā ietinušies cukurvatē. Iespējams ieraudzīt gan pavisam mazus pušķīšus, gan iespaidīgus, vairāku desmitu centimetru garus veidojumus. Šo parādību dēvē par ledusmatiem, un lielākoties tā vērojama mērenās ziemās un apstākļos, kad siltas temperatūras mijas ar nelielu salu, kas saglabājas stabils vairāku stundu garumā, piemēram, dienas ir siltas, bet naktīs vēl valda sals.

Ātri slīdēt un mācēt trikus © DIENA

Deviņdesmitajos gados Latvijā aizsākās snovborda kustība. Sākotnējo dzīves baudīšanu uz kalna nomainīja smagi treniņi ar prāviem finansiāliem ieguldījumiem, taču nevienam Latvijas snovbordistam olimpisko mērķi tā arī nav izdevies sasniegt.

Manavakcina nav tava vakcīna © DIENA

Stihiskas rindas, publiska cilvēku apziņošana sociālajos tīklos un iespēja pavisam legāli apiet lēni un smagi tapušo oficiālo rindu uz vakcīnu. Tāda patlaban ir Latvijas realitāte cīņā ar Covid-19. Pat par spīti īpaši izveidotajam Vakcinācijas birojam, kas acīmredzami situāciju nekontrolē.

No stāvkrasta līdz zebrzirneklim © DIENA

Regulāri gada simbola godā ceļot visdažādākās sugas un dzīvotnes, dabas sargātāji un pētnieki cer ne tikai iegūt jaunus datus, bet arī pievērst līdzcilvēku uzmanību dabā notiekošajiem procesiem.

Viedtelefons pārvēršas planšetdatorā © DIENA

Ņemot vērā, ka bez dažādām ierīcēm, kas nodrošina mūsu virtuālo saziņu, vairs nudien ne tikai negribam, bet arī nevaram iztikt, SestDienā turpmāk ik pa laikam Tehnoloģiju rubrikā varēsiet atrast arī ziņas par jaunumiem un godīgus to vērtējumus

Lielo hokeja burbuli pūšot © DIENA

Hokeja 2021. gada pasaules čempionāta sarīkošana Covid-19 pandēmijas laikā būs nopietns izaicinājums organizatoriem. SestDiena centās noskaidrot sarežģītākos veicamos darbus un atskatījās uz 2006. gada notikumiem, kad Rīgā jau norisinājās PČ hokejā.

Lietotājiem draudzīgāks internets © DIENA

Par vispasaules tīmekļa jeb WWW autoru uzskatītais Tims Bērnerss-Lī ir apņēmības pilns pārveidot internetu, lai cilvēki atkal varētu paši izvēlēties, kādus datus uzticēt pakalpojumu sniedzējiem.

Arī sniegā kopā ar četrkājaino draugu © DIENA

Kamanu suņi haskiji ir viena no vecākajām suņu šķirnēm pasaulē – tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 4000 gadu seni un līdz mūsdienām nav būtiski mainījušies. Haskijs ir patstāvīgs, neatkarīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs suns, kas ļoti mīl cilvēkus, turklāt šai šķirnei raksturīgs īpašs spēks un izturība. Tieši tādēļ haskiji ir viena no visbiežāk sastopamajām šķirnēm, kas ne tikai pa gleznainām ainavām izvizina ziemas skaistuma baudītājus, bet arī kopā ar saviem saimniekiem piedalās dažādās sacensībās. Tostarp tepat Latvijā.

Labāk kažokā vai pa pliko? © DIENA

Kad nu beidzot Latvijā atkal ir kārtīga ziema, sniega kupenas un tik sen nepieredzētie mīnus 20 grādi, ne vienam vien noteikti ir ienākusi prātā doma, ka tagad gan noderētu kārtīgs kažoks. SestDiena lūko, kas šobrīd notiek kažokādu ražošanas nozarē, cik attīstīta tā ir Latvijā un kādi argumenti minami par labu vai sliktu dabīgā kažoka izvēlei.

Sakost zobus un trenēties © DIENA

Līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā atlicis gads. No Latvijas daiļslidotājiem reālas izredzes kvalificēties ir Denisam Vasiļjevam un Angelinai Kučvaļskai. Vasiļjevs jau vairākus gadus trenējas Šveicē olimpiskā vicečempiona Stefana Lambjela vadībā, savukārt Kučvaļska gatavojas Latvijā. Patlaban daiļslidotājiem ir grūti laiki, jo teju visas sacensības tiek atceltas un nav pat zināms, vai šogad martā notiks Stokholmā plānotais pasaules čempionāts.

Jauna tikšanās vieta – slēpošanas trases © DIENA

Mūsdienu bagātīgajā sporta veidu piedāvājumā un globālās sasilšanas laikmetā distanču slēpošana šķietami jau bija atkāpusies otrā plānā, taču šoziem vērojama populārā ziemas sporta veida atdzimšana. Slēpo jauni un veci, Rīgai tuvākās un tālākās vietās.

Kulinārie kari no boršča līdz dolmai © DIENA

Borščs, kebabs, šakotis, dolma un vēl virkne citu ēdienu, kas tiek uzskatīti par neatņemu kādas tautas nacionālās virtuves sastāvdaļu, vienlaikus ir arī cēlonis kaismīgiem strīdiem par to izcelsmi un "vienīgo īsteno" piederību. Daži no šiem strīdiem ieguvuši pat starpvalstu konflikta mērogu.

Tu esi slepenās varas marionete © DIENA

Visas sazvērestības teorijas balstās uz apgalvojumu, ka ir kāds noslēpums, kāda nezināma lieta, ko no plašākas sabiedrības kāds cits slēpj. Jautājums ir: kas ir šie slepenie spēki, kuri slēpj faktus par vakcīnām, par tehnoloģijām un pat Zemes formu? Kas ir tie, kuri nopelna uz tautas nezināšanas un nevarēšanas rēķina? Izķidājot sazvērestības teorijas un meklējot, kuri tad ir tie visuvarošie ļaundari, pārsteidzoši bieži izrādās, ka pie visa tiek vainoti ebreji.

Ziemassvētku galds laiku lokos © DIENA

Pelēkie zirņi ar speķi, cepetis ar štovētiem kāpostiem, pīrāgi, piparkūkas un mandarīni – tieši šie ēdieni lielākajai daļai cilvēku saistās ar Ziemassvētku svinību galdu.

Karstākā sazvērestības teorija 2019. gadā bija saistīta ar jauno telekomunikāciju tehnoloģijas izrāvienu un mobilo sakaru kompānijām, kuras visā pasaulē cītīgi sāka darbu pie 5G bāzes staciju izveides un uzstādīšanas. Proti, gan Latvijā, gan virknē citu pasaules valstu uzliesmoja mīti un baumas, ka 5G ir kaitīgs veselībai. Gada laikā izplatījās stāsti, ka jaunā tehnoloģija cilvēkus padarīs slimus, izceps no iekšpuses, radīs vēzi, izskalos smadzenes un pat saslimdinās ar Covid-19...

Lai arī pandēmija ietekmējusi pilnīgi visus dzīves aspektus, izklaide ir tā sfēra, kurā aizliegumus izjūtam visvairāk – gluži vienkārši tāpēc, ka socializēšanās ir dabiska cilvēka vēlme un palīdz pārdzīvot visas citas nebūšanas. Šķiet, pašreizējā situācija šajā jomā arī labi parāda kopējo ainu un noskaņojumu, kas sabiedrībā valda saistībā ar pandēmiju un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz transporta infrastruktūras hierarhiju: gājējs–velobraucējs sabiedriskais transports–privātais autotransports. Pamatmērķis ir panākt, lai rīdzinieki izvēlētos braukt ar velosipēdu, ietu kājām vai izmantotu sabiedrisko transportu. Taču, šķiet, šobrīd nekas cits galvaspilsētas iedzīvotājus nešķeļ tik ļoti kā dažādie viedokļi par pagaidu velojoslu eksperimentu Marijas un Aleksandra Čaka ielā. Vajag vai nevajag? Tā ir laba, progresīva ideja vai, gluži otrādi, – muļķīga un nepārdomāta? Kuram taisnība?

Spilgtu ierakstu Latvijas riteņbraukšanā šovasar atstājušais Toms Skujiņš (29) stāsta par izcīnīto otro vietu Tour de France posmā, dopingu velosportā, matemātiku un ieceri nopirkt māju Kolorādo.

Piezīmēm par Latvijas seriālu aktualitātēm kā virsrakstu lieku frāzi no Alvja Hermaņa projekta Aģentūra – šajā daudzsēriju mākslas filmā, kas visiem tagad uz mēles, pavīd arī šis vadoņa Kārļa Ulmaņa citāts. Spārnotajai frāzei gan seriālā ir šķietami dekoratīva jēga – tā kalpo kā sienas noformējuma elements tik lielisko, tik pašvērtīgo Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieru apdzīvotajā un Hermaņa konstruētajā realitātē, vārdā Aģentūra.

Ilgstoši skatoties uz savu attēlu datora ekrānā, cilvēkos rodas vēlme uzlabot seju. Reizēm nenāk par ļaunu paskatīties uz sevi no malas. Taču ilgstoša skatīšanās acīmredzot nav īpaši vēlama. Vismaz tā var secināt no Ziemeļamerikas pieredzes, kur strauji pieaudzis pieprasījums pēc sejas plastiskajām operācijām.

Šodien

Tēma