Par piespiedu prostitūciju kā globālu problēmu, tās saistību ar cilvēku tirdzniecību un nepieciešamo attieksmes maiņu pret to sabiedrībā EVA centra dibinātāja un direktore Čerija Himenesa (66).
Mani interesēja, kāpēc cilvēki dzīvo ne savu dzīvi, savas filmas Nemirstīgie ieceri atklāj Sanktpēterburgas jaunā režisore Ksenija Ohapkina. No 2. līdz 5. novembrim filmu vēl var redzēt Splendid Palace un Kino Bize. Pirmizrāde Karlovi Varu Starptautiskajā kinofestivālā Nemirstīgajiem (Latvijas un Igaunijas kopražojums, viens no tā producentiem ir Uldis Cekulis no VFS Films un scenārija līdzautors – Pauls Bankovskis) jau nesusi Grand Prix kā vislabākajai dokumentālajai filmai, un tam sekoja arī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Riga IFF programmas Artdocfest/Riga galvenā balva.
Grupa Oranžās brīvdienas ar dziesmu Rozā ķepiņas piedalās Radio NABA muzikālajā pasakā Skalbe. Dzirnavās un turpina plānot koncertus ārzemēs. Arī bez valsts atbalsta.
Pasažieru autobusu vadītāju Latvijā trūkst, un šī ir viena no profesijām, kur izteikti mazāk ir sieviešu. Taču līdzās atbildībai, kas jāuzņemas par katra reisa pasažieru drošu nogādāšanu galapunktā, šoferu ikdienā netrūkst arī interesantu mirkļu un piemaksu var saņemt arī par baltu kreklu.
Apslēpta aiz bieziem mūriem, Rīgas pils vissenākā daļa ir neatklāts un sabiedrības acīm pašlaik slēgts dārgums. Tuvākajos gados paredzētās atjaunošanas laikā pils pārvērtīsies par Vecrīgas publiskās telpas paplašinājumu, vēsturiskajai aurai piešķirot svaigumu, – tāda ir arhitektu un projekta pasūtītāja komandas iecere
Jo sabiedrība ir garīgi veselāka, jo dārgāks ir alkohols, saka vācu kinorežisors Fatihs Akins (46), stāstot par pēckara paaudzi Vācijā un stereotipiem, kas valda attiecībā uz to. Arī viņa visjaunākais darbs – filma Zelta cimds par Hamburgas sērijveida slepkavu Fricu Honku un pēckara vācu paaudzi – ir smalka un pretrunu pilna. Latvijas pirmizrādi filma piedzīvos Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) 24. oktobrī, bet nedēļu vēlāk nonāks arī kinoteātros.
Visa darbdiena svaigā gaisā jebkurā gadalaikā var būt gan interesanta, gan fiziski grūta. Šī iemesla un arī atalgojuma dēļ sētnieka amata pienākumus ne visi ir gatavi uzņemties, taču šajā profesijā strādājošie atzīst: arī sētnieka darbs mainās un tam ir savas priekšrocības.
Tikko kā daudzviet Latvijā atzīmēta starptautiskā Diena bez auto, mudinot cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus par privāto auto. Tomēr transporta radītais piesārņojums, resursu patēriņš un sastrēgumi lielajās pilsētās nav tikai vienas dienas problēma – tie ir jautājumi, kuriem risinājums nepieciešams ilgtermiņā, turklāt tas ir aktuāli gan globālā, gan lokālā mērogā.
Dzīvot tikai naudas pēc, lai vienkārši nopelnītu vairāk, – patiesībā arī nav jēgas. Tā par savu pirms astoņiem gadiem izdarīto izvēli kļūt par ugunsdzēsēju glābēju saka ekonomikas maģistrs Mareks Klimovičs.
Pretēji fantastu gadsimtu mijā mētātajiem solījumiem cilvēce joprojām nav pat tuvu dzīvotspējīgu cilvēku klonu veidošanai. Taču tas nenozīmē, ka klonēšanas disciplīna visus šos gadus nebūtu attīstījusies.
Pēdējā laika kaislības ap atkritumu biznesu Rīgā liek atcerēties, ka šai jomā samilzušas problēmas arī globālā mērogā, un pie mums notiekošais gandrīz saucams par sīkiem strīdiem – vismaz uz tā fona, kas pavisam nesen piedzīvots vairākās citās pilsētās.
Ko par laikapstākļiem nākotnē stāsta šīs vasaras sākuma karstuma rekordi, un vai tam būtu tieša saistība ar klimata pārmaiņām? Kas gaidāms no vējiem, un vai ziemā jābīstas vētras?
Ne katram mūziķim pietiek spēka soli pa solītim kāpt panākumu kalnā ārzemēs – tam nepieciešams ne tikai talants un pamatīga izturība un pacietība, bet arī finansiāls atbalsts. Gandrīz kā sportā.
Savulaik basketbola spēles savaldzināts un aizvilināts prom uz galvaspilsētu, Artūrs Portnovs (35) atgriezies savā dzimtajā Ļaudonā, kur jau labu laiku strādā par pagasta pārvaldes vadītāju, kaļ lielus plānus un aicina ikvienu atklāt šīs vietas skaistumu.
Latvijā kartupeļu stādījumi reģistrēti 25 451 saimniecībā, no tām absolūtais vairākums – 24 519 – ir mazās piemājas saimniecības, kurās kartupeļi iestādīti platībā līdz vienam hektāram. Tātad ir gana plašas iespējas kartupeļu talkām joprojām būt un notikt!
Izglītības nozare nemitīgi piedzīvo lielākas vai mazākas reformas, tādēļ var droši apgalvot, ka skolotāji ir vienīgās profesijas pārstāvji, kas vārda vistiešākajā nozīmē mācās ik dienu. Taču, kā jebkuru nozari, arī skolu dzīvi ietekmē darbaroku trūkums, iedzīvotāju skaita kritums un pārmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā.
Visvecākais kinofestivāls – Venēcijas kino skate – šogad vienkopus pulcē intriģējošus centienus pārrakstīt kino formulas, pretmetus festivālu konveijera kino un atvēl plašu telpu mūslaiku klasiķiem.
Valdības noraidītais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks (66) tā vienkārši padoties negrasās un gatavs ne tikai tiesāties par atgriešanos līdzšinējā krēslā, bet arī piedalīties jaunās vēlēšanās, ja tādas notiks. Viņa kritiķiem gan arī sakāmā netrūkst.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadē direktors Andris Vilks par to, ko var pierādīt tikai pēc Gaismas pils uzcelšanas, kura informācija ir vistrauslākā, un par Daugavas faktoru.
Metālu ieguve nav nekas jauns. Jau pirms gadu tūkstošiem cilvēki ir rakuši ārā no zemes materiālus, kurus pārvērst darbarīkos, ieročos un rotaslietās. Tas ir veicinājis sabiedrības attīstību, un arī mūsdienās bez metāliem mēs būtu kā bez rokām.