Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Tēma

The Word Business* © DIENA

Latvijas zīmoli un biznesa vide no malas jeb rakstnieks Maiks Koljers par to, kā, rakstot grāmatu par dažādiem uzņēmumiem Latvijā, viņš atklāja patieso latgaliešu skaitu, iepazinās ar modes dizaineriem meža vidū un atklāja sev un citiem biznesa stāstu interesanto pusi.

Gotjē, saturies! © DIENA

Gaisā virmojošais pavasaris mudina uz svaigumu, tātad – arī lielo tīrīšanu. Itin drīz blakus atkritumu konteineriem rindosies kāda labdara atstāta "jaunā kolekcija" trūkumcietējiem. Viedi cilvēki gan saka: šis nav tas labākais risinājums atbildīgai paša negribēto drēbju apsaimniekošanai. SestDiena lūko, vai un kā iespējams skapi izrevidēt, nebarojot atkritumu poligonus.

Pārdot rotaļlietas un mainīt sabiedrību © DIENA(1)

Animētie seriāli un filmas jau gadiem ne tikai izklaidē gan lielus, gan mazus, bet arī ietekmē sabiedrības viedokli un pie viena radītājiem nopelna prāvas naudas summas. Sevišķi veiksmīgi ies, ja zīmētais tēls būs dzeltens.

Depozītu gaidot © DIENA(1)

Kamēr gadiem ilgās diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā met lokus dažādās instancēs, jāiztiek ar pašreizējo dalītās atkritumu vākšanas sistēmu. Turpinot rakstu sēriju par atkritumu apsaimniekošanu, SestDiena pievēršas šķirošanas iespējām un ar to saistītajām problēmām dažādās pašvaldībās

Labākā Oskara ceļvedis © DIENA

91. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā labākās filmas Oskaru ieguva Ceļvedis. Vai mēs šo filmu skatīsimies arī pēc pieciem gadiem?

Mīlestība tehnoloģiju laikos © DIENA(1)

Jau ilgstoši spriežam par risinājumiem, kā panākt, lai roboti neatstātu cilvēkus bez darba un ienākumiem. Vai ir pamats raizēm, ka roboti mūs varētu aizvietot arī privātajā dzīvē?

Ēst, lai kritizētu © DIENA(4)

Ēstmīlis ir viens no retajiem restorānu kritiķiem Latvijā un bez viedokļa paušanas par ēšanas vietām apkārtnē vairs nespēj iztikt, tāpēc izveidojis blogu estmilis.lv. Tā Facebook lapai ir teju 5000 sekotāju, un tas regulāri atrodams arī Gemius Latvijas blogu topā. Ēstmīlis pats uzsver, ka nestrādājot ar visādiem trikiem, lai iekarotu pēc iespējas augstāku pozīciju, un neviens par kritikām viņam nemaksā, taču savu personību publiski atklāt nav ar mieru – tas mazajā Latvijā sasaistītu rokas

Ozons un klusējošie zēni © DIENA(2)

Uz pāris dienām Berlīne ir pārtapusi par sievieti. To spēcina gan 69. Berlīnes kinofestivāla konkursa programma, kurā dominē sievietes skatiens un sieviešu varones (nedaudz plašāk – šī paša SestDienas numura Kino rubrikā), gan arī žūrijas priekšsēdētājas Žiljetas Binošas klātbūtne un viņas replikas par dzimumu sadalījumu nozarē. Tāpat te jāmin pēcseansu čalas ar domubiedriem, dodoties pakaļ kafijai pa agorai līdzīgo Potsdamer Platz, un nejauši dzirdētās sarunas allaž darbīgajā preses centrā Grand Hyatt viesnīcā. Taču patiesībā uzmanību saasina tās filmas, kuras formāli neiekļaujas visaptverošajā feminisma kopkorī, un viena no tām ir Fransuā Ozona jaunākais darbs Dieva žēlastībā/By The Grace of God.

Lai Cirks un Monopols krāj putekļus © DIENA

Pastāv uzskats, ka spēle varētu būt pat vecāka par valodu. Dzīvnieku mazuļi, gatavojoties pieaugušo dzīvei, proti, pārtikas ieguvei, savā starpā cīkstas. Tāpat arī cilvēki – gan lieli, gan mazi – labprāt brīvo laiku pavada spēlējoties – daži dod priekšroku fiziskām aktivitātēm, bet citi prāta kustināšanai, piemēram, spēlējot galda spēles.

Kaisle jāregulē bezkaislīgi © DIENA(6)

Palasot komentārus, kas veltīti raksta tapšanas brīdī Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajām izmaiņām ieroču aprites likumā, kuras ļautu medībās ieročus izmantot arī pusaudžiem no 16 gadu vecuma, šķiet, ka to ierosinātāji nudien ir humānisti un dabas draugi, kas šo izmaiņu apspriešanai speciāli izvēlējušies laiku, kad prātīgākie meža dzīvnieki guļ ziemas miegu, lai netraumētu viņu psihi. Patiešām, no pieredzes labi zināms, ka Latvijā ne praidu atļaušana, ne aborta aizliegšana, ne nodokļu paaugstināšana diskutētāju kaismes un kategoriskuma ziņā netur līdzi jautājumiem, kas skar mednieku tiesības. Ne tikai mežā, arī sociālajos tīklos tādos brīžos labāk neiet, ja nervi švaki.

Ar vijoli Sīrijā © DIENA

Es savā naivajā prātā momentā atbildēju "jā" un par bailēm pat neaizdomājos, saka latviešu vijolniece Ilze Kirsanova (37). Aizvadītā gada nogalē viņa devās uz kara izpostīto Sīriju, lai piedalītos starptautiskā kultūras diplomātijas programmā, kuras mērķis ir kara izpostītā kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana.

Kāpēc pele dzīva © DIENA

Grāmata pelēkos audekla vākos ar zelta burtiem ir viena no pagājušā, simtgades gada nogalē iznākušajām īpašajām grāmatām. Vairāk nekā 300 šķirkļos no "ābeles" līdz "žubei" te skaidrota latviešu tautasdziesmās sastopamo vārdu nozīme. Gan ne visu – Dainu kodeksa autore, literatūrzinātniece un politiķe Janīna Kursīte, latviešu tautasdziesmas pēta jau gandrīz 40 gadu un ir secinājusi, ka šīs tēmas pilnīgai aptveršanai ar viena cilvēka mūžu ir par maz. Tāpēc grāmatā ir atstāti arī "neaizsieti mezgli", kas var ieinteresēt nākamos pētniekus.

Gribētos, lai tas tik joks © DIENA(1)

Gandrīz vienlaikus ap gadumiju slēdz divus mūzikas cienītāju vidū ļoti populārus bārus Vecrīgā – Krogu Aptieka un I Love You. Nekas šai pasaulē nav mūžīgs.

Biedējošie E un citas piedevas © DIENA(6)

Noslēdzot rakstu sēriju par to, ko ikdienā ēdam, SestDiena mēģina viest skaidrību sarežģītajā piedevu pasaulē. Ko tās īsti nozīmē, un kam to garajā sarakstā būtu jāpievērš uzmanība? Tātad – ko apēdam līdz ar košāku produkta krāsu vai smalkāku smaržu.

Mākslīgais intelekts starp mums © DIENA(13)

Lai gan ar mākslīgo intelektu nereti lielai daļai sabiedrības saistās fantastikas filmās redzētie roboti un datori, kas pārņem pasauli, īstenība ir daudz vienmuļāka, kaut vienlaikus arī vairāk biedējoša – šīs sistēmas jau kontrolē neskaitāmus mūsu ikdienas aspektus un nākotnē ieņems arvien lielāku lomu.

Aukstuma viļņi un vasaras prognozes © DIENA(5)

Pagājušais gads bija vasara. Vismaz man šķiet, ka 2018. gada laikapstākļos tikpat kā viss bija par un ap vasaru. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tā tika īpaši gaidīta, jo 2017. gadā vasaras vietā dabas māte (kas dažkārt ir ļauna sieviete) mums bija sagādājusi nebeidzamu lietus sezonu. Gaidas piepildījās. Vasara sākās jau maijā un beidzās… emocionāli šķiet, ka tikai oktobrī, jo vēl mēneša vidū, braucot dabā apbrīnot zelta rudeni, temperatūra pēcpusdienās sasniedza +20 grādu. Un skaidrs – ja ziemeļniekiem iedod pusgadu garu vasaru, tad citu tematu, par ko domāt, nemaz nav.

Simtgades vēlēšanas un karstums © DIENA(6)

Aizejošais 2018. gads bijis gandrīz interesants. Brazīlijā prātu izkūkojis Bolsonaro kļuvis par prezidentu, Polijā dažu pilsētu vadību izdevies pārņemt liberāliem spēkiem, vasarā bijis karsti visur, un nekad iepriekš cilvēki apkārt netika runājuši par to, vai šīs tad ir tās daudz piesauktās klimata pārmaiņas

Par baltiem krekliem un partizāniem © DIENA(74)

Latvietim šajā simtgadē patiesībā bijusi tāda partizāna dzīve. Ko tas nozīmē? Ne tik daudz, ka mēs esam kaut kādā cīņas laukā (lai gan arī to), bet vairāk to, ka partizāns dzīvo neziņā par nākotni. Viņš dzīvo ļoti nedrošos, neskaidros apstākļos, un tajos viņam jātiek galā ar paša uzņēmību, drosmi un oriģinalitāti. Tas mūs labi raksturojis visu šo simtgadi.

Pašiem savas mandalas © DIENA(8)

Kad visos stūros manāmi mudinājumi aizņemties, lai sapirktos svētku dāvanas un cienastu, protams, Ziemassvētki var nogurdināt jau pirms to sākuma. Taču patiesībā tie ir svētki, kuri vairāk nekā jebkuri citi piedāvā iespēju svinēt dažādi – Kristus piedzimšana, saulgrieži, mileniāļu ballīte, ģimenes kopā sanākšana vai vienkārši vairāk brīvdienu. SestDiena viesojās Koknesē, kur apkaimes tradicionālās kultūras uzturētāji regulāri tiekas, lai gatavotos un svinētu latviskā garā, atgādinot par šīm zināšanām arī citiem.