Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Vakcīnu industrijas jaudas un zonas

Globāli nepilna gada laikā ir iespējams saražot pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu pūļa imunitātes nodrošināšanai visā pasaulē. Šāda iespēja gan ir vairāk teorētiska – praksē var sanākt, ka vairāku iemeslu dēļ tas tomēr notiks jūtami vēlāk.

Atbilstoši Lielbritānijas zinātniskās informācijas datu aģentūras Airfinity aplēsēm 2019. gadā pasaulē kopumā tika saražots ap pieciem miljardiem dažādu vakcīnu, kuru ražošanas nepieciešamību, jāpiebilst, neviens nav atcēlis arī Covid-19 plosīšanās laikā. Par to, kur šīs vakcīnas tika izgatavotas, savukārt liecina bezpeļņas organizācijas Koalīcija epidēmiskās sagatavotības jauninājumiem (Coalition for Epidemic Preparedness Innovations, CEPI) dati, proti, pirms pandēmijas pasaulē gadā tika saražoti 788,5 tūkstoši nosacīto vakcīnas litru, kas izgatavotas uz vīrusu bāzes, no tām Indijā – 369,5 tūkstoši, ASV – 232,2 tūkstoši, bet Rietumeiropas valstīs – 168 tūkstoši litru vakcīnu. Uz šī fona pārējā pasaulē vakcīnu ražošanas apjomi bija atklāti pieticīgi, lai gan CEPI apskatā nebija iekļauti dati par Ķīnu, kura līdz pandēmijas sākumam ar organizāciju nesadarbojās.

Airfinity prognozē, ka, pastāvot līdzšinējiem vakcīnu ražošanas apjomu pieauguma tempiem, līdz šā gada beigām pasaulē varētu tikt izgatavoti 9,5 miljardi devu Covid-19 vakcīnu. Tas nozīmē: šā scenārija īstenošanās gadījumā pasaules kopējās vakcīnu ražošanas jaudas būs gandrīz trīskāršojušās, salīdzinot ar 2019. gadu. Vēlamais vakcīnu skaits, kas būtu pietiekams vismaz 75% pasaules iedzīvotāju vakcinēšanai, tikmēr tiek lēsts nedaudz vairāk nekā 11,5 miljardu devu apmērā, bet tas nozīmē, ka pūļa imunitāte globālā mērogā var tikt iegūta jau 2022. gada pirmajā ceturksnī vai sliktākajā gadījumā – līdz nākamā gada vidum.

Nemaz neizklausās pesimistiski, vai ne? Tomēr jāatceras, ka aģentūras prognozes pamatā ir balstītas uz vakcīnu izstrādātāju pieteiktajiem plāniem, ar kuru īstenošanu paredzētajos termiņos jau līdz šim bijušas dažādas problēmas, un attiecīgi ir iespējams, ka tādas radīsies arī turpmāk. Turklāt ne mazāk svarīga loma te ir arī ģeopolitikai, kuras dēļ tiek kavēta "konkurējošajās nometnēs" ražoto vakcīnu parādīšanās atsevišķos tirgos, tāpat problēma ir tā saucamais vakcīnu nacionālisms.


AstraZeneca problēmas

Par to, kādas pirms pandēmijas bija vakcīnu ražošanas rūpnīcu neizmantotās jaudas, publiski pieejamu datu apkopojumu nav, tomēr, visticamāk, tās nepārsniedza pašreizējos ražošanas apjomus, un līdz ar to, sākot Covid-19 vakcīnu ražošanu, vairākumā gadījumu nācās veidot jaunas ražošanas līnijas. Turklāt jāatceras, ka tas notiek situācijā, kad pieprasījums pēc nepieciešamajām iekārtām, it īpaši bioreaktoriem, pārsniedz piedāvājumu, ražotāji par prioritāti, protams, uzskata vietējo farmācijas kompāniju vajadzības, bet pandēmija ir radījusi papildu problēmas ar pārrobežu, tajā skaitā arī izejvielu, piegādēm. Tāpat jāņem vērā, ka vakcīnu izstrādātāju sākotnējie plāni visbiežāk izrādījušies pārmēru optimistiski tādā ziņā, ka jauno ražošanas līniju uzstādīšana arī pēc visu nepieciešamo iekārtu saņemšanas prasīja ievērojami vairāk laika, nekā bija plānots. Rezultātā, kaut sākotnēji bija paredzēts (Airfinity dati), ka jau 2020. gadā pasaulē tiks saražotas 837 miljoni devu Covid-19 vakcīnu, realitātē tika piegādāts tikai 31 miljons devu.

Kopumā var teikt, ka situācijā visātrāk noorientējās britu un zviedru koncerns AstraZeneca, kas izstrādāja vakcīnu kopīgi ar Oksfordas Universitāti. AstraZeneca vakcīna ChAdOx1-S (šobrīd pēc virknes skandālu pārdēvēta par Vaxzevria) līdztekus Krievijas Gamalejas institūta izstrādātajai Gam-COVID-Vac, kas plašāk zināma kā Sputnik V, bija viena no divām pirmajām Covid-19 vakcīnām. Kompānija arī saņēma gan iespaidīgu finanšu (galvenokārt Lielbritānijas valdības; pavisam atbalsta un avansa maksājumos AstraZeneca tika samaksāti ap 1,7 miljardiem ASV dolāru), gan politisko atbalstu. Vēl jāņem vērā arī tas, ka AstraZeneca vakcīna ir samērā vienkārša ražošanā – nepieciešamie tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti arī dažādu citu vakcīnu izgatavošanai. Tādēļ ChAdOx1-S ražošanas sākšanai bieži vien nebija nepieciešamas jaunas tehnoloģijas vai lieli ieguldījumi, un kompānija arī varēja vienoties tieši ar tām rūpnīcām, kuru iespējas ir pašas atbilstošākās tās izstrādāto vakcīnu ražošanai.

Tomēr pat tik labvēlīgā situācijā AstraZeneca radās problēmas ar piegādēm, tostarp šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienībai (ES) tika piegādāts tikai ap trešdaļu no 120 miljoniem solīto devu, kuru piegādi paredzēja sākotnējā vienošanās. (Pavisam ES ir pasūtījusi 400 miljonus devu AstraZeneca vakcīnu, bet vēl 100 miljonus devu ir pasūtījusi Lielbritānija.) Tiesa, iztrūkumu ir solīts kompensēt, palielinot vēlākās piegādes. Pavisam šā gada laikā AstraZeneca ir solījusi piegādāt pasūtītājiem visā pasaulē ap miljardu vakcīnu devu.

Atbilstoši BBC informācijai pašas Lielbritānijas un ES vajadzībām AstraZeneca vakcīnas lielākoties tiek ražotas galvenokārt divās rūpnīcās Lielbritānijā (testētas un pildītas vēl trešajā), kā arī vienā rūpnīcā ASV, vienā rūpnīcā Beļģijā, un vēl paredzēta ražošanas sākšana arī rūpnīcā Nīderlandē. Pārējās pasaules vajadzībām AstraZeneca vakcīna tiek izgatavota galvenokārt Indijā – miljardierim Adaram Ponavallam piederošajā kompānijā Indijas seruma institūts, kas tiek uzskatīta par lielāko dažādu veidu vakcīnu ražotāju pasaulē. Daļa Covid-19 vakcīnu te tiek izgatavotas ar zīmolu AstraZeneca, bet daļa – ar zīmolu Covishield. Vakcīnas no Indijas tiek piegādātas arī Lielbritānijai, kamdēļ marta otrajā pusē izskanējušais Indijas seruma institūta paziņojums, ka tas pēc Indijas valdības rīkojuma uz četrām nedēļām aizkavēs piecu miljonu devu piegādi britiem, jo vakcīnas vitāli nepieciešamas pašai Indijai, radīja problēmas arī Lielbritānijas vakcinācijas programmas īstenošanai. Un, tā kā līgumi ar rūpnīcām visbiežāk paredz, ka prioritāte piegāžu ziņā ir Londonai, tas atsaucas arī uz vakcināciju ES. Šeit gan jāpiebilst, ka, pēc BBC rīcībā esošās informācijas, apgalvojumi par AstraZeneca vakcīnu deficītu ES ir ievērojami pārspīlēti, jo virknē Eiropas valstu to rīcībā esošās vakcīnas netika izmantotas. Tā Nīderlandē līdz 1. aprīlim bija izmantoti tikai 44%, Vācijā 68% un Francijā 72% piegādāto AstraZeneca vakcīnu, kas saistīts ar minēto valstu iedzīvotāju atteikšanos tieši no šīm potēm, baidoties par to drošību.


Lieljaudas konkurenti

Arī divi citi vakcīnu ražotāji – biotehnoloģiju kompānijas Pfizer-BioNTech un Moderna – saņēma ievērojamu finansiālo atbalstu (galvenokārt no ASV valdības) un lielus iepriekšējos pasūtījumus. Tas bija saistīts arī ar faktu, ka to vakcīnu izstrādei un ražošanai tiek izmantota jauna, par ļoti perspektīvu uzskatīta tehnoloģija mRNS (no angļu val. mRNA – messenger RNA jeb latviski – RNS signālmolekula). Biotehnoloģiju izmantošana ļauj operatīvi izstrādāt un lielos apjomos saražot dažādu veidu vakcīnas, un ASV amatpersonas neslēpj, ka uzskata šo vakcīnu parādīšanos par iespēju iegūt jaunas tehnoloģiskās priekšrocības. Trūkums šajā gadījumā ir tas, ka iepriekš šādi risinājumi masveida vakcinēšanai nav izmantoti un attiecīgi nekas nav zināms par iespējamajiem blakus efektiem ilgtermiņā. Tāpat vakcīnu izstrādes tehnoloģija vēl ir patāla no pilnības (par to liecina, piemēram, nepieciešamība uzglabāt Pfizer-BioNTech vakcīnu mīnus 70 grādu temperatūrā), un, lai sāktu ražošanu, ir nepieciešami būtiski pārveidojumi esošajās rūpnīcās, tajā skaitā cita veida bioreaktori. Līdz ar to problēmas ar ražošanas procesu palaišanu vai faktiski jauna veida ražošanas sākšanu ir novedušas pie kavēšanās arī ar šo ražotāju solītajām piegādēm. Piemēram, izdevums Fortune uzskata, ka Pfizer-BioNTech, kas šogad solījis piegādāt divus miljardus vakcīnu devu, visticamāk, piegādās tikai līdz miljardam devu (pats uzņēmums šobrīd jau sola vairs 1,3 miljardus). Arī Moderna, visticamāk, spēs nodrošināt tikai ap pusi no solītā miljarda devu (kompānija šobrīd sola 600 miljonus devu). Tomēr jāatzīst: izdevums uzsver abu uzņēmumu ievērojamās nākotnes perspektīvas.

Abu biotehnoloģiju kompāniju ražotnes vismaz šobrīd atrodas tikai ASV un Rietumeiropas valstīs. Pfizer-BioNTech vakcīnas Comirnaty bez ASV tiek ražotas arī Beļģijā un Vācijā, bet Moderna – Šveicē, savukārt vakcīnas, kas paredzētas eksportam uz trešajām valstīm, tiek pildītas Spānijā. Pfizer-BioNTech vakcīnu ražošanai izmanto kompānijas Pfizer rūpnīcas, kamēr Moderna savu rūpnīcu nav, tāpēc tiek slēgti atbilstoši līgumi. Piegādātāju saraksts tikmēr abām kompānijām sniedzas vairākos desmitos uzņēmumu. Vēl vērts piebilst, ka licenci Pfizer-BioNTech vakcīnu ražošanai un izplatīšanai Ķīnā ir iegādājusies šīs valsts kompānija Fosun, kas vienlaikus ir arī ievērojams investors Vācijas uzņēmumā BioNTech.

Vēl viena no ASV nākusi vakcīna (kurā tiek izmantots cilvēka adenovīruss un kura sastāv no vienas devas) ir kompānijas Johnson & Johnson vakcīna Ad26- COVS1, kas tiek ražota gan Savienotajās Valstīs, gan kompānijai piederošā rūpnīcā Beļģijā. Johnson & Johnson, sākot vakcīnu ražošanu, apsolīja līdz gada beigām piegādāt ap miljardu devu, taču, vai šis solījums tiks īstenots, pagaidām vēl nav skaidrs.


Arī iekārtas

Tikai savas valsts teritorijā vietējo kompāniju izstrādātās vakcīnas ražo Ķīnas uzņēmumi, no kuriem galvenais ir valsts gigants Sinopharm. Ķīnas rūpnīcu jaudas ir atklāti iespaidīgas – iespējams, lielākās pasaulē. Zināms, ka tikai Sinopharm Pekinas rūpnīcu jauda vien ir ap miljardu vakcīnu devu gadā, un tā ir tikai daļa no visas grupas uzņēmumiem. Sinopharm pārstāvis nesen izteicies, ka visu grupas uzņēmumu ražošanas jaudas plānots palielināt līdz trim miljardiem vakcīnu devu gadā, gan nekonkretizējot, kad iecerēts šo mērķi sasniegt. Savukārt cits uzņēmums Sinovac Biotech, kas ražo vakcīnu CoronaVac, šā gada marta sākuma paziņoja, ka jūnijā tā rūpnīcu jauda "sasniegs divus miljardus vakcīnu devu gadā", bet CanSino Biologics nedaudz agrāk vēstīja, ka līdz gada beigām saražos 500 miljonus savu vakcīnu (sastāv no vienas devas).

Jāņem arī vērā, ka tieši Ķīnā tiek ražots vairākums pasaules farmācijas industrijai nepieciešamo iekārtu un izejvielu, kas viss kopā līdz šā gada marta sākumam (saskaņā ar 8. martā publiskotajiem Airfinity datiem) bija ļāvis Ķīnai saražot kopumā 141,6 miljonus devu četru vietējo izstrādātāju Covid-19 vakcīnu. Otra lielākā Covid-19 vakcīnu ražotāja bija ASV – 103 miljoni devu, bet aģentūras izveidotā saraksta trešajā vietā atradās pat ne Indija, kā varētu domāt, bet Vācija un Beļģija kā 70,5 miljonu devu PfizerBioNTech vakcīnu izgatavotājas (ņemot vērā ciešo sadarbību starp kompānijas uzņēmumiem, atsevišķi izdalīt vienu no šīm valstīm acīmredzami netiek uzskatīts par iespējamu). Indija ar 42,4 miljoniem vakcīnu (pamatā vietējās, starptautiski neatzītās vakcīnas, kā arī AstraZeneca) bija tikai ceturtā. Lielākos apjomos vakcīnas vēl bija saražotas Lielbritānijā (12,2 miljoni devu), Nīderlandē un Beļģijā (10,5 miljoni devu AstraZeneca), Krievijā (10,5 miljoni devu Sputnik V), Šveicē (5,5 miljoni devu Moderna), kā arī Dienvidkorejā (1,6 miljoni devu AstraZeneca un Sputnik V). Pavisam nelielos apjomos Covid-19 vakcīnas bija izgatavotas arī Brazīlijā un Dienvidāfrikā.


Krievija un ietekmes zonas

Starp valstīm, kuras ir izstrādājušas savas vakcīnas, sākotnēji visneizdevīgākajā situācijā atradās Krievija, kuras ražošanas jaudas pirms pandēmijas sākuma nebija pietiekamas pat visu valsts iekšējo vajadzību nodrošināšanai (lai gan farmācijā tur – līdzīgi kā daudzās citās jomās – rit vērienīga importa aizstāšanas programma). Covid-19 vakcīnu ražošanu valstij pietiekamos apjomos, ko Krievijā uzrauga Tirdzniecības un rūpniecības ministrija, gan tā spējusi nodrošināt – lai arī ar kavēšanos, kas bija saistīta ar Ķīnas iekārtu piegādātāju termiņu neievērošanu. Tā saskaņā ar ministrijas oficiālo informāciju martā valstī tika saražoti 12,5 miljoni Covid-19 vakcīnu komplektu (t. i., 25 miljoni atsevišķu devu), aprīlī plānots saražot vismaz 17 miljonus komplektu, bet līdz jūnija beigām – kopumā 88 miljonus komplektu, no kuriem vismaz 59 miljonus izmantos savas valsts iedzīvotāju vakcinēšanai. Jūnijā arī paredzēts, ka ražošanas apjomi sasniegs 30 miljonus komplektu mēnesī un tiks saglabāti šādā apmērā, kamēr tas būs nepieciešams. Vēlākais līdz augustam savukārt plānots vakcinēt pietiekamu skaitu iedzīvotāju, lai valstī tiktu sasniegta tā saucamā pūļa imunitāte un varētu atcelt atlikušos ierobežojumus. Jāpiebilst, virkne ekspertu gan šaubās, vai šo mērķi izdosies sasniegt, jo liela daļa Krievijas iedzīvotāju vakcinēties nevēlas un tam arī nav lielas motivācijas, jo valstī patlaban pastāvošie ierobežojumi ir niecīgi un cilvēku ikdienu jūtami neietekmē.

Tajā pašā laikā Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas nodarbojas ar Sputnik V eksportu, ir noslēdzis vienošanās vismaz par 1,4 miljardu devu piegādi, ko paredzēts nodrošināt, slēdzot līgumus jau ar ārvalstu ražotājiem (no Krievijas vakcīnu eksports paredzēts tikai pēc pārpalikuma principa). Kā atzīst Krievijas izdevums Expert, galvenā problēma šajā gadījumā ir tā, ka fondam trūkst gan iepriekšējas pieredzes, gan sakaru starptautiskajā farmācijas industrijā. Līdz ar to uz līgumiem, kur ražošanas apjomi sniedzas miljardos devu, tas pretendēt nevar un tādēļ jāsamierinās ar mazāk vērienīgiem darījumiem. Publiski pieejama informācija tikmēr liecina, ka ar Indijas kompānijām jau noslēgti līgumi vairāk nekā par 750 miljoniem, ar Ķīnas – vairāk nekā par 160 miljoniem, bet ar Dienvidkorejas – vairāk nekā par 150 miljoniem Sputnik V devu izgatavošanu. Vienīgā kompānija ES valstīs, ar kuru fonds pagaidām noslēdzis vienošanos par vakcīnu ražošanu, ir Šveices un Itālijas uzņēmums Adienne. Vienošanās paredz, ka uzņēmums savā Itālijas rūpnīcā saražos desmit miljonus vakcīnu un ražošana, agrākais, var sākties jūlijā. Neoficiāli vēl zināms, ka sarunas par Sputnik V izgatavošanu risina arī dažas Vācijas un Austrijas kompānijas, bet papildus šādiem līgumiem atsevišķas valstis noslēgušas arī licences līgumus, kas ļauj to uzņēmumiem ražot vakcīnas Sputnik V gan savām vajadzībām, gan tālākai pārdošanai. Jau februārī pirmās vakcīnas tika izgatavotas Kazahstānā, aprīlī Baltkrievijā tiks saražoti pirmie 500 tūkstoši devu, bet maijā Sputnik V ražošana sāksies Serbijā. Visos šajos gadījumos runa gan ir par samērā nelieliem uzņēmumiem un līdz ar to ne pārāk vērienīgiem apjomiem, tomēr arī šādā veidā Krievija ar augstu ticamības pakāpi aizņems 10–15% Covid-19 vakcīnu globālā tirgus (galvenokārt tā saucamajās vidējo ienākumu valstīs).

Kā uzskatāmi liecina, piemēram, VoteWatch Europe veidotās reālā laika kartes, pasaules valstis patlaban ir sadalījušās sava veida vakcīnu ietekmes zonās, kuru robežas ir tuvas lielvaru ģeopolitiskās ietekmes zonu robežām. ASV nosacītajā vakcīnu ietekmes zonā galvenokārt ietilpst tā dēvētās demokrātiskās valstis (jeb "zelta miljards"), un tās robežas lielā mērā sakrīt ar britu AstraZeneca ietekmes zonu, kurā iekļaujas arī virkne bijušo britu koloniju. Ķīnas vakcīnas (līdztekus pašai Ķīnai) tikmēr aptver daudzas Āzijas un Latīņamerikas valstis, mazākā mērā arī Āfriku. Savukārt Krievijas vakcīnas tikmēr ir galvenās vairākumā bijušās PSRS valstu, tāpat tām ir spēcīgas pozīcijas daļā Āzijas, Latīņamerikas un Āfrikas valstu. Līdzīgi kā ASV un Lielbritānijas gadījumā, arī Krievijas un Ķīnas vakcīnu ietekmes zonas bieži pārklājas. Kā un vai tās tiks dalītas jau tālākā nākotnē, pagaidām vēl nav skaidrs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata