Mūžsenais jautājums par vistu un olu, iespējams, beidzot ir atbildēts. Pēc gadsimtiem ilgām diskusijām pie virtuves galda, skolās, bāros un dažkārt arī zinātniskās konferencēs Ženēvas Universitātes pētnieki nākuši klajā ar gēnu izpētes datos balstītu skaidrojumu. No tā izriet, ka ģenētiski olu dēšanu atgādinošs mehānisms dabā pastāvējis jau krietni pirms putnu rašanās. Tātad agrīnās vistas, visticamāk, izšķīlās no olas.
MILJARDS GADU SENI
Šveiciešu zinātnieki analizēja vienšūnas sugu Chromosphaera perkinsii, kas tika atklāta 2017. gadā okeāna nogulumos pie Havaju salām. Šie vienšūņi uz mūsu planētas parādījušies vairāk nekā pirms miljarda gadiem. Tas ir krietni senāk, nekā radās pirmie dzīvnieki.
Darba gaitā pētnieki atklāja, ka primitīvie radījumi spēj savienoties daudzšūnu struktūrās, kurām ir pārsteidzoša līdzība ar dzīvnieku embrijiem. Šis atklājums liecina, ka ģenētiskās programmas, kas ir atbildīgas par embrionālo attīstību – procesu, kurā apaugļota olšūna kļūst par embriju –, pastāvēja jau pirms dzīvnieku dzīves rašanās. Tas nozīmē, ka dabā jau bijuši ģenētiski rīki Ola tomēr bija pirmā Šveices zinātnieki ieguvuši pierādījumus, ka jau vienšūnas organismiem piemitusi spēja savienoties daudzšūnu struktūrās, kas atgādina embrijus olu radīšanai, vēl pirms uz Zemes parādījās vistas.
ILGI PIRMS VISTĀM
Lielajā evolūcijas stāstā nozīmīga nodaļa ir pāreja no vienšūnas dzīvības formām – tādām kā raugs vai baktērijas – uz kompleksiem daudzšūnu organismiem – kā dzīvnieki. Izskatās, ka tas varētu būt bijis komplicēts process, kurā izveidojās embriju attīstības process.
"Lai gan Chromosphaera perkinsii ir vienšūnas suga, tās uzvedība liecina, ka daudzšūnu koordinācijas un diferenciācijas procesi šajā sugā pastāvējuši jau krietni pirms pirmo dzīvnieku parādīšanās uz Zemes," žurnālā Nature publicētajā ziņojumā skaidro darba autors profesors Omaia Dudins.
Senāk veikti pētījumi sagādājuši pierādījumus, ka olas ar cietu čaumalu varētu būt parādījušās aptuveni pirms 300 miljoniem gadu. Zināms, ka no olām izšķīlās daudzu sugu dinozauri un ka mūsdienu putni ģenētiski ir dinozauru pēcteči. Līdz ar to vistas un olas stāsta loģiskā gaita varētu būt tāda, ka gadu miljonu gaitā no olām šķīlušies vistām aizvien līdzīgāki putni, līdz kādā dienā cieto čaumalu pārsitis cālēns, no kura izaugusi tieši tāda vista, kādu redzam šodien.
MAINA PRIEKŠSTATUS
"Ir tik aizraujoši, ka pavisam nesen atklāta suga ļauj mums atgriezties vairāk nekā miljardu gadu tālā pagātnē," sajūsminās darba autore Marina Oliveta, piebilstot, ka Chromosphaera perkinsii atklāšana un tās aizraujošie attīstības mehānismi izaicina tradicionālo evolūcijas uzskatu, liekot mums to pārdomāt un pārvērtēt.
Šogad zinātnieki krietni pastrādājuši vistu iepazīšanā. Gada sākumā publiskotā pētījumā tika noskaidrots, ka cilvēki izlēma pieradināt vistas tāpēc, ka tās spēj dēt olas regulāri. Citiem putniem šāda spēja nepiemīt.