Tēma / Diena / Tēma / Diena

Protestu improvizācijas © DIENA

Ko darīt, ja tēma ir sāpīga un, iestājoties par to, esi gatavs iet ielās, bet valstī ir stingri ierobežojumi? Var kurnēt savā virtuvē. Var riskēt rīkot nesankcionētu mītiņu, taču tas visai droši beigsies ar vizīti policijas iecirknī. Covid laiks pierādījis: var arī izdomāt neierastus veidus, kā savu viedokli paust pietiekami plašai auditorijai.

Tūlīt aiz ūdens un tējas. Intervija ar alus someljē Andri Rasiņu © DIENA

Tās nav pasakas, ka labs kviešu alus lieliski garšos kopā ar zivi vai tumšais porteris – ar šokolādes kūku, uzsver šī dzēriena zinātājs jeb alus someljē Andris Rasiņš un aicina nebaidīties iepazīt jaunas garšas arī alus pasaulē.

Atsevišķu gleznu ganu plikstiņam! © DIENA

Māksliniece Kristīne Kutepova (37) par lillā krāsu, zvaigžņu zagļiem un gājienu pa kvēlojošām oglēm.

Latviešiem piemērīts sporta veids © DIENA

Pirms 40 gadiem Padomju Savienībā aizsākās bobsleja apgūšana. Atklājēja lomu uzticēja Latvijas trenerim Rolandam Upatniekam, kura vadībā četru gadu laikā PSRS ekipāža ar Latvijas pilotu Zinti Ekmani aizstūrēja līdz olimpiskajai bronzas medaļai. Vēl pēc četriem gadiem Jānis Ķipurs jau priecēja ar olimpiādes zeltu. Straujajā augšupejā gan bija arī daudz zilumu, iekšējās nesaskaņas un aizkulišu cīņas varas gaiteņos.

Izmēģinājumu pavasaris jeb krīze un tās mācības © DIENA (1)

SestDiena sāk jaunu rubriku, pētot, ko dažādās jomās mums licis iemācīties pandēmijas piespiedu izolācijas laiks un ko no ārkārtējā stāvokļa obligāto ierobežojumu noteiktā varbūt vērts paturēt arī pēckoronas laikā

Girgensons, Japāna un hokejs © DIENA

Trīs šķietami nesavienojamas lietas, tomēr ne grama nav melots – viss rīmējas kopā. Aldis Girgensons, kurš ir pazīstamā NHL kluba Bufalo Sabres hokejista Zemgus Girgensona tēvs, 50 gadu vecumā debitēja pieaugušo hokeja komandas trenera amatā, pieņemdams izaicinājumu kļūt par Japānas vienības East Hokkaido Cranes treneri.

Jo ar roltoniem nepietiek © DIENA (3)

Rīkojot tiešsaistes akciju #GribuStudēt, studenti norāda ne tikai uz problēmām augstākajā izglītībā krīzes laikā, bet arī uz ilgstoši nerisinātiem jautājumiem. Tie vienmēr atlikti malā, bet pandēmijas laiks parādījis, ka beidzot arī tiem būtu jāpievēršas.

Viss, kas mūs nenogalina, ved mūs pretī nākamajai krīzei © DIENA (6)

Pandēmijas ir bijušas un būs, intervijā SestDienas iepriekšējā numurā teica Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Šis neiepriecinošais secinājums kā truls nazis iegriež vairāk nekā pusgadsimtu briedušai pārliecībai, ka Eiropā nopietnas pandēmijas jau ir tāla vēsture.

Izģērbt vīrusu boksa mačā © DIENA (2)

Ziepes vai dezinfekcijas līdzekli? Ko labāk lietot, lai rokas tik tiešām būtu tīras un brīvas no ļauno vīrusu ietekmes? SestDiena noskaidro, kas tad īsti ir dezinfekcijas līdzekļu sastāvā, ar ko tie atšķiras no pierastākiem līdzekļiem un ko par to ražošanu saka uzņēmēji.

Nepieskatīti debesīs © DIENA (12)

Pagājušajā sestdienā testa lidojuma laikā pazudušais Latvijas vadošā bezpilota lidaparātu ražotāja UAV Factory drons ir labs atgādinājums, ka daudzviet pasaulē bieži notiek dronu, tai skaitā brīvsolī devušos lidaparātu, izraisīti incidenti. Cīnīties pret tiem tiek mēģināts ar ierobežojumiem un sodiem.

Ceļa virsotne Pēterburgā: 20 gadi kopš Latvijas uzvaras pār Krieviju © DIENA (3)

2000. gada 5. maijā mašīnas Rīgas ielās signalizēja par godu hokejistiem. Svinības augstu vilni sita arī citviet Latvijā. Pasaules hokeja čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas valstsvienība bija pārspējusi vareno Krieviju.

Pat "īstajam" Bordo jāmainās © DIENA (6)

Tradicionālos vīnkopības reģionus apdraud klimata pārmaiņas. To dēļ vīnogas nogatavojas daudz ātrāk, bet vīns zaudē ierasto garšu. Turpretī vietās, kur kādreiz vīnogu audzēšana nebija iedomājama, tagad var radīt kvalitatīvu vīnu.

Vīruss nav latvietis © DIENA (13)

Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.

08.09.1985. Pirmais rokeru motociklistu saiets Spilves lidostā © DIENA (6)

Pašizolācijā esot un šķirojot arhīvus, meistari var atrast visneiedomājamākās lietas – tai skaitā arī iemūžinātus mirkļus no pasākuma, kuru vairs pat nevar atcerēties. Tā arī šajā reizē: no 1985. gada 8. septembrī notikušā rokeru motociklistu saieta Spilves lidostā Dienas fotogrāfam Aivaram Liepiņam palikuši tikai kadri, bet atmiņā – jau pavisam citi motocikli un kādreizējie sapņi.

Koronavīrusa pandēmija ir raksturota arī kā fenomens, kas atsviež sabiedrību atpakaļ XX gadsimta sākumā. Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) tālaika atmosfēra tagad vienā ziņā būtu pat noderīga, jo šopavasar muzejs ir iecerējis tematisku aktivitāšu programmu Demokrātijas (at)dzimšana. 1920–1990–2020. Nosaukums liek manīt, ka aktivitāšu iemesls ir divas tūlīt svinamas nozīmīgas jubilejas Latvijas demokrātijas vēsturē: simt gadu kopš pirmā demokrātiski ievēlētā Latvijas Republikas parlamenta, Satversmes sapulces, sasaukšanas 1920. gada 1. maijā un 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Covid-19 izplatības laikā mediķiem jāstrādā pastiprinātas drošības apstākļos, kas mēdz pienākumu veikšanu padarīt sarežģītāku. Tomēr, esot kopā ar ģimeni, reanimatologs Viktors Gorovenko (42) par grūtībām darbā aizmirst.

Latvijas valstspiederīgo atgriešanās mājās ārkārtējās situācijas apstākļos mūsu valsts vēsturē ir bezprecedenta gadījums. Atbalsta sniegšana krīzes situācijās gan nav nekas unikāls – vēl diezgan nesen bijusi Fukušimas krīze, Krievijas iebrukums Gruzijā un apvērsums Turcijā. Tomēr šo norišu apjoms bijis nesalīdzināmi mazāks. Covid-19 radītās pandēmijas kontekstā runa ir par tūkstošiem, nevis dažiem desmitiem vai simtiem Latvijas valstspiederīgo "ārpusē". SestDiena aplūko repatriācijas redzamo un neredzamo pusi.

Triju miljardu cilvēku palikšana mājās ievērojami palielinājusi datu pārraides apjomu internetā. Vai tīmeklis izturēs negaidīto slodzi?

Teju visā pasaulē kopš marta vidus pierimušas sportiskās kaislības. Covid-19 pandēmija radījusi lielāko iztrūkumu pasaules sporta sacensību kalendāros kopš Otrā pasaules kara – vairums šajā laikā un tuvākā nākotnē plānoto notikumu ir pārcelti vai atcelti. Tostarp arī šovasar gaidītās XXXII olimpiskās spēles, kas kļuvušas par "nākamās vasaras" olimpiādi, un arī vairākas nozīmīgas šajos mēnešos plānotās sacensības Latvijā. To rīkotāji gan vienprātīgi atzīst, ka šobrīd iedzīvotāju veselība ir krietni svarīgāka par iespējamiem ienākumiem vai to zudumiem.

Vientulība uz cilvēka veselību var atstāt tikpat graujošu iespaidu kā, piemēram, 15 cigarešu izsmēķēšana dienā. Tiesa, datu par to, kāda ir sociālās norobežošanās ietekme uz indivīdu un sabiedrību, aizvien trūkst. Mēs nezinām, kurp tālāk vedīs Koronas laiki, taču ir skaidrs, ka šī pieredze mums ļaus uzzināt daudz jauna par sevi un sabiedrību un atkal atcerēties to, cik patiesībā svarīga mums ir fiziska klātienes komunikācija. To laikā, kad aizvien vairāk bijām ieraduši "draudzēties" attālināti, izmantojot dažādas tehnoloģijas, iespējams, bijām piemirsuši, un digitālās attiecības šķita tik daudzsološas!

Šodien

Tēma