Ziņas / Diena / Ziņas / Diena

Cīņa pret blēdībām e-vidē © DIENA

Plāno stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistē.

Klāt izejvielu investīciju buma laiks © DIENA

Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.

Nepieciešama brīva konkurence © DIENA

Apskatot apsardzes nozari un vērtējot to starptautiskā perspektīvā, nākas secināt, ka Latvijā joprojām daudzos gadījumos valsts un pašvaldību institūcijas un kapitālsabiedrības nevis organizē apsardzes ārpakalpojumu iepirkumus, bet veido savus iekšējās drošības dienestus.

Dzīves un profesijas veids – digitālais nomads © DIENA

Attīstoties attālinātajam darbam, arvien vairāk biroju darbinieku pārtop par tā dēvētajiem digitālajiem nomadiem – iepako mugursomā datoru, krosenes un dodas uz laukiem strādāt pie jasmīnkrūma vai iekāpj lidmašīnā un aizlido dzīvot un strādāt uz kādu valsti, kur digitālajiem nomadiem tiek nodrošinātas īpašas programmas, speciālas naktsmītnes, joga un citas tematiskās nodarbes. Alkstot pēc šūpuļtīkla, kotedžas ar salmu jumtu un krāšņa kokteiļa baudīšanas sambas ritmos, sākumā gan jāizbrien birokrātijas brikšņi un jāpadomā, kā finansēt savu jauno dzīvesveidu.

Pēdējais kūdras dzelzceļš Pierīgā vēl aizvien brauc © DIENA

Baložu kūdras bānītis kļuvis par populāru tūrisma objektu ne tikai Ķekavā, bet arī plašākā mērogā. Tiek cerēts, ka šogad notiks gan ekskursijas, gan talkas.

Šovasar cer uzņemt ārvalstu tūristus © DIENA

Pandēmijas laikā ir uzplaucis dabas tūrisms, kā arī attīstījušās aktīvās atpūtas iespējas un digitālie risinājumi.

Drukātie čeki – jomas dinozauri © DIENA

Digi talizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina inovatīvu tehnoloģiju produkti. Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas.

Ražošanas konveijeri kāpina darba tempu © DIENA

Turpinot augt globālajam pieprasījumam un vismaz šobrīd mazinoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomiskajai krīzei, aizvien patīkamāki skaitļi ir redzami Latvijas ražojošā sektora statistikas ailēs. Arī nesen publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā nav nekāds izņēmums. Tā turpinoties, apjoma pieaugumu visai drīz varēsim dēvēt arī par ražošanas "trekno gadskārtu".

Jāvērtē gan cenu, gan programmu © DIENA

Plānojot ceļojumu, izvēlies uzticamu tūrisma aģentūru! Šādu ieteikumu cilvēkiem, kuri šovasar Covid-19 pandēmijas apstākļos vēlas ceļot, sniedz Ārlietu ministrija un skaidro: "Labākais padomdevējs ceļojuma plānošanā ir tūrisma aģentūras. Nozares profesionāļi pārzina situāciju ārvalstīs, palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un zinās, kā rīkoties saslimšanas vai karantīnas gadījumā." Jāatgādina, ka Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kā arī citām iestādēm un organizācijām jau jūnijā aizsāka informatīvo kampaņu Ceļo apdomīgi.

Uz e-veikalu. Uz iepirkšanās centru © DIENA

Līdz ar klātienes tirdzniecības ierobežojumu mazināšanu pierimusi attālinātās iepirkšanās izaugsme, kas maijā gada griezumā bija tikai 6%, bet martā – pat 47%. To uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

Nīderlandes un Dānijas pieredze © DIENA

Jau vairākus gadus globālais Mercer Pensiju indekss ataino Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē.

Philip Morris International par 820 miljoniem ASV dolāru iegādājas Fertin Pharma

Philip Morris International (PMI) 1. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumu par Fertin Pharma – vadošā inovatīvu farmācijas un labsajūtas produktu izstrādātāja un ražotāja – iegādi. Darījuma summa ir 5,1 miljards Dānijas kronu jeb aptuveni 820 miljoni ASV dolāru.

Atgriešanās pirmskrīzes līmenī © DIENA

Neraugoties uz to, ka vēl aizvien vairākas tautsaimniecības nozares cīnās ar grūtībām, kopumā Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug, un tas izpaužas arī lielākos mazumtirdzniecības apjomos. Kā jau varēja paredzēt iepriekš, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi piedzīvojuši kāpumu. Šajā laika periodā, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atskaitot inflācijas ietekmi, mazumtirdzniecības apjoms audzis par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apdrošināšana attaisnojas © DIENA

Daļa Latvijas uzņēmumu, kuru maksātspēja nekad nav bijusi apdraudēta parādnieku dēļ, turpina riskēt, paļaujoties uz ārvalstu sadarbības partneru godprātību. Tomēr eksporta riski prasa piesardzību, jo daudzās situācijās tie var apdraudēt uzņēmuma dzīvotspēju.

Aktuāla ir tendence – visu, ko vien iespējams veikt digitāli un attālināti, arī darīt digitāli un attālināti.

Rietumu pasaulei virzoties uz skaidras naudas aprites mazināšanos, novērojams, ka īpaši jauniešu vidū virtuālajiem cipariņiem bankas kontā nereti pazūd patiesā naudas vērtība.

Pārmaiņas valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi uzsāka pavisam nesen – 2018. gadā. Strauji un pārliecinoši gājām uz priekšu – sākām ar jaunām vērtībām un stratēģiju, strādājām pie ilgtspējīga uzņēmuma korporatīvās pārvaldības modeļa. Veidojām uzņēmumā kultūru, kura atbalsta un izglīto darbiniekus. Vienlaikus uzsākām jaunu pieeju biroja vides veidošanā.

Par mūsdienīgu autentifikāciju © DIENA

Par trim populārākajiem autentificēšanās rīkiem aptaujā, ko organizēja uzņēmums SK ID Solutions, Latvijas iedzīvotāji nosaukuši Google, Facebook un SmartID. Abiem pirmajiem, salīdzinot ar 2018. gadu, popularitāte augusi nedaudz. Savukārt Smart-ID popularitāte triju gadu laikā pieaugusi par 20%. Par galvenajiem autentifikācijas rīka izvēles kritērijiem respondenti ir nosaukuši drošību, lietošanas vienkāršumu un faktu, ka rīku var lietot iespējami daudzās vietās.

Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 39,6% lielāks nekā atbilstošajā mēnesī pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 2,72 miljardus eiro. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tieši pagājušā gada aprīlī pasaules ekonomika kopumā un konkrēti Latvija saņēma sāpīgāko triecienu Covid-19 pandēmijas līdzšinējā laikā, nobrūkot piegādēm, rūpnīcu vārtiem paliekot slēgtiem, bet kuģiem rāmi šūpojoties ostu piestātnēs.

Ja pirms gada pasaule palika uz Covid-19 pandēmijas izraisītās pauzes, tad tagad pasaule ir gatava iekavēto atgūt ar uzviju.

Šodien

Ziņas