Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Nekad nezaudējiet drosmi! © DIENA

Aukstā kara vēsturē ir iegājušas vairākas ASV prezidentu runas, kas ne tikai iezīmēja aso robežšķirtni starp demokrātisko Rietumu un totalitārā komunisma pasauli, bet arī apliecināja ASV kā pasaules spēcīgākās nācijas apņēmību sargāt vēl nepakļauto tautu brīvību un ilgtermiņā strādāt pie PSRS novājināšanas.

Eiropai draud "gāzes rubļu" dilemma © DIENA

Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.

Smilšu vētra rātsnamā © DIENA

Nepaspēja vēl aizmirstībā ieslīgt Rīgas domes nespēja tikt galā ar sniegu aizvadītajā ziemā, kad pār rātsnamā sēdošo pašpasludināto "pārmaiņu koalīciju" sāka velties galvaspilsētas ielās biezā slānī esošais sāls un smilšu maisījums. Patiesībā gan ir mazliet skarbāk – šis veselībai bīstamais maisījums apdraud visus, kuri ikdienā pārvietojas pa Rīgu, īpaši kājāmgājējus un velosipēdistus.

Sava valsts ir vērtība © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis mēnesis, un karadarbība tikai aptuveni tūkstoš kilometru attālumā šā mēneša laikā bijusi un joprojām ir galvenā aktualitāte Latvijas sabiedrībā. Bieži ir runāts par nepieciešamību saliedēt sabiedrību.

Pēdējais brīdis izvēlei © DIENA

Sarežģīts laiks. Ne tikai tāpēc, ka mums tuvumā ir karš, kura iespējamība kā Dāmokla zobens guļas arī pār mums, ekonomiskās grūtības, jāsniedz tīri praktiska palīdzība Ukrainas bēgļiem. Sarežģīts arī tāpēc, ka morāles un veselā saprāta kompasi ir jāuzstāda sevišķi precīzā režīmā, atrodot zelta pavedienu jeb virvi starp mūsu emociju bezdibeņiem.

Moldova kā nākamā apdraudētākā valsts © DIENA

Eiropas valsts, kuras pastāvēšanai Krievijas iebrukums Ukrainā rada vairs ne tikai potenciāli pašus lielākos apdraudējumus uzreiz pēc Ukrainas, ir nelielā Moldova, kuras valdība šā iemesla dēļ jau tagad atrodas atklāti neapskaužamā situācijā.

Pabalsti vēlēšanu gadā © DIENA

Ekonomiskā nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Covid-19 joprojām augstā izplatība un energoresursu cenu svārstības liek domāt, ka arī turpmāk būs nepieciešams valsts atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Par lielkrievu šovinisma bīstamību © DIENA

Latvijas drošība un pat pastāvēšana ne vairs tikai ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai blakus esošā Krievija pēc neizbēgamās sakāves Ukrainā atteiksies no bīstamā lielkrievu šovinisma pret kaimiņu tautām. Tas attiecas arī uz vietējo, ar krievu kultūrtelpu sevi asociējošo sabiedrības daļu, tādēļ mums šīs Krievijas intelektuālajā elitē jau aizsākušās debates nebūtu jākušina kaut kāda realitāti ignorējoša politkorektuma vārdā.

Grūtības, bet ne traģēdija © DIENA

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, likumsakarīga norise bija naftas cenu pieaugums pasaules preču biržās, ko pavadīja arī lielāki skaitļi degvielas uzpildes staciju cenrāžos.

Informatīvā telpa jāaizsargā gudrāk © DIENA

Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums slēgt piekļuvi 71 tīmekļa vietnei, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju, ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.

Ķīna dilemmas priekšā © DIENA

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nopietni satrauc rietumvalstis, ir Maskavai atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja. Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto sankciju efektu.

Vēlētāji un viņu atbildība © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis tematu par to, cik lielā mērā vēlētāji ir atbildīgi par ievēlēto politiķu rīcību.

Ukraiņu pašaizliedzība kā cena par nākotni © DIENA

Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.

Iecietībai ir robežas © DIENA

Visu laiku runāju ar cilvēkiem, eju uz mītiņiem, lasu komentārus sociālajos tīklos un redzu, ka krieviski runājošajos Latvijas reģionos, pirmām kārtām Latgalē, ir ļaužu masa, kuri priecāsies par krievu tankiem. Un man ir bail.

Svarīga ir valsts politika © DIENA

Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.

Tā dēvēto margināļu problēma ir jārisina © DIENA

Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.

Augstprātības cena © DIENA

Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.

Par NATO diskutēs ilgi un pamatīgi © DIENA

Krievijas pagājušā gada decembrī izvirzītais būtībā ultimāts rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk par divām nedēļām ilgstošais iebrukums Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā – mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē.

Pārbarotie liekuļi © DIENA

Diemžēl nekādu pārsteigumu neradīja Saeimas vairākuma vakardienas lēmums noraidīt opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.

Bez panikas un bez ilūzijām © DIENA

Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.

Vispirms vara, pēc tam Taivāna? © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā liek pievērst pastiprinātu uzmanību arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam. Abos gadījumos pastāv zināmas, lai arī ne pilnīgas līdzības, tostarp Ķīnas augstākās amatpersonas neskopojas ar paziņojumiem, ka Taivānai nāksies "atgriezties dzimtenes apskāvienos".

Krievijas iebrukums Ukrainā un nežēlīgā pilsētu iznīcināšana, māju, skolu, slimnīcu apšaude ar raķetēm, civiliedzīvotāju upurus izmantojot kā terora instrumentu, daudziem ir atklājusi jaunu skatu uz pasauli. Kaimiņos ir agresīvs un neprognozējams režīms, kas var ķerties pie brutālākajām kara darbības metodēm.

Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.

Sabiedrība nav izturējusi stresa testu

Nacionālās apvienības (NA) un Attīstībai/Par (A/P) kā divu starp tā sauktajām latviskajām partijām pretēji radikālāko spēku pozicionēšanās tēmā par Krievijas sākto karu Ukrainā ir tikai mēģinājumi apsedlot Krievijas agresijas izraisītās emocijas, tās konvertējot visvieglāk iegūstamajās vēlētāju balsīs. Tas atbilst viņu elektorāta nišai, bet nesatur nekādu piedāvājumu, ko darīt ar sabiedrības problemātisko daļu, kas ir mūsu valsts patiesās galvassāpes.

Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.

Vienā no savām izcilajām runām pirms dažām dienām no ielenktās Kijivas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda: "Kurš ir gatavs cīnīties mums līdzās? Es nevienu neredzu... (..) Mēs aizstāvam mūsu valsti vieni paši. Pasaules stiprākie militārie spēki noskatās no attāluma. Vai vakar ieviestās sankcijas iespaidos Krieviju? Mēs dzirdam debesīs virs mums un mūsu zemē, ka ar to nepietiek."

Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.

Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".

Pēdējās dienās daudzi ir izcēluši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas paša tautai, Eiropai un visai pasaulei saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un, šķiet, tieši no viņa būtu vērts mācīties gan mūsu, gan Eiropas politiķiem, kā precīzi, tieši, emocionāli un cilvēciski saprotami runāt ar visu sabiedrību laikā, kad Krievijas agresijas dēļ cilvēki mēdz nostāties diametrāli pretējās pusēs.

Situācijā, kad rietumvalstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nodemonstrējušas sen neredzētu saliedētību un gatavību upurēt arī būtiskas savas ekonomiskās intereses, nosakot bezprecedenta sankcijas pret Maskavu, uzreiz vairāku nozīmīgu nerietumu valstu nostāja paver Krievijai iespējas samazināt pret to vērsto sankciju efektivitāti.

Šodien