Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Galvenais ir iesākt procesu? © DIENA

Dienvidamerikas valstī Venecuēlā iepriekšējās nedēļas nogalē notika interesants konsultatīvais referendums, kura mērķis bija noskaidrot sevi par bolivārisku uzskatošās valsts pilsoņu attieksmi pret kaimiņvalsts Gajānas (bijušās britu Gviānas) lielākās daļas – tā sauktās Esekibo Gajānas –, atgriešanu Venecuēlas sastāvā.

Kas der Ušakovam, der Putinam © DIENA

Pirms nedēļas Nils Ušakovs, acīmredzot iesildot savu Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņu, uz Briseli bija uzaicinājis, nu jau diemžēl jāsaka, slaveno Daugavpils aktīvisti Olgu Petkeviču, kura zināma ar to, ka aizstāv Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesības nemācīties latviešu valodu un ir spējīga apraudāties, tiklīdz tuvumā parādās kāda televīzijas kamera.

Valsts pašcieņas pārbaude © DIENA

Aptuveni līdz decembra vidum Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varētu apkopot informāciju gan par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, gan par tiem, kuri to nav izdarījuši un kuriem Latvija jāatstāj. Par to nesen, atsaucoties uz PMLP, vēstīja LETA.

Kariņam draud smaga piezemēšanās © DIENA

Pagaidām tam, ko opozīcija sauc par skandālu ap atklājumu, ka Krišjāņa Kariņa premjerēšanas laikā, izrādās, ieviesta valsts budžetam dārgi izmaksājusī prakse darba lidojumos izmantot privātos, ne regulāros reisus, ir tikai viens visai droši prognozējams iznākums, kas ietekmēs tikko vēl teju kanonizētā Kariņa vietu pašas Jaunās Vienotības (JV) hierarhijā un attiecīgi pretendentu secībā uz starptautiskiem amatiem.

Cilvēks un viņa laiks © DIENA

Simt gadu vecumā šā gada 30. novembrī aizsaulē aizgāja cilvēks, par kuru runājot frāze "ar viņa nāvi ir beidzies vesels laikmets" nepavisam neizklausās pēc klišejas vai pieklājības vārdiem.

Ekseļa un vārdu spēles © DIENA

Pēdējo nedēļu laikā aktualizējušās diskusijas par valdības plāniem nākamā gada budžeta, tostarp iekasēt plānoto nodokļu apjoma, kontekstā. Šajā gadījumā runa ir par PVN likmes apjoma noteikšanu Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem un dārzeņiem.

Īrijas neitrālais statuss © DIENA

Daudziem latviešiem labi zināmajā Īrijā ir sākusies politiskā diskusija, kuru var uzskatīt par sava veida liecību tam, kā mainās priekšstati par it kā globālu un vispāratzītu starptautisko organizāciju nozīmīgumu un iespējām.

Arī žēlabas var būt melīgas © DIENA

Sabiedrība mūsu valstī kopumā ir gudra un izglītota. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairāk nekā 40% strādājošo vecumā no 25 gadiem ir augstākā izglītība.

Blēdībās zūd lielas summas © DIENA

Vidējā bruto alga Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bija 1525 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas – 1114 eiro, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Brīvības partijas uzvara © DIENA

Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.

Reāla problēma, neīstā metode © DIENA

Protams, "šajos ģeopolitiskajos apstākļos" (vienalga – ar vai bez pēdiņām lietojam šo pēdējos gados vietā un nevietā izmantoto argumentu) nostāties opozīcijā Valsts prezidenta ierosinājumam, ka pašvaldību mēri un to vietnieki jāpievieno to amatpersonu lokam, kam amata pienākumu pildīšanai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, būtu bezperspektīvi un grūti pamatojami.

Cik gudri nauda tiek tērēta? © DIENA

Tautsaimniecības pelēko daļu jeb ēnu ekonomiku analizē bieži.

Kāpēc neviens nepūš balonus Kariņam? © DIENA

Svētdien, kad visa valsts bija atslābinājusi uzmanību no ziņu lentēm, starp potenciālajiem pretendentiem, kuri nākamgad oktobrī varētu nomainīt esošo NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, starptautiski izskanēja mūsu ekspremjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vārds.

Solījumi un iespējas © DIENA

Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par uzvarētāju pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju balsu, kas ir lielākais atbalsts kādam no kandidātiem visā valsts demokrātijas vēsturē) kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.

Ceļā uz lielāku saliedētību © DIENA

Novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas noskaņas ir aktualizējušas pārdomas par to, cik vienota ir mūsu sabiedrība.

Saules mūžu Latvijai! © DIENA

Rīt mūsu mīļās un vienīgās Latvijas valstiskuma 105. gadadiena. Tik daudz, ja paraugāmies kritiski uz savām cerībām un tā arī vēl nesasniegto, bet vēl tik maz, ja paraugāmies, cik biedējoši laiki atkal pietuvojušies mūsu robežām no Austrumiem.

Sekas var izrādīties tālejošas © DIENA

Dažādu citu starptautisko notikumu fonā bez pelnītas ievērības ir palikusi ziņa, ka oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos, pie robežas ar Ķīnu.

Lai būtu darbi, nevis strīdi © DIENA

Pašreizējā Saeima strādā jau nedaudz ilgāk par 12 mēnešiem, un, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, deputātiem vajadzētu nonākt sabiedrības uzmanības centrā ar lēmumiem, kas ilgtermiņā ir svarīgi mūsu valstij, tomēr gadās arī citādi.

Progresīvajiem vara pagaidām neatmaksājas © DIENA

Nākamā gada budžetu valdošās koalīcijas polittehnologi izdomājuši saukt par drošības un ilgtspējas budžetu, savukārt jaunākos partiju reitingus, kuri mērīti no 7. līdz 16. oktobrim, pirmo reizi kopš Evikas Siliņas valdība jau reāli darbojas, var dēvēt par atvieglojuma, cerību un vilšanās reitingiem.

Deivida Kemerona atgriešanās © DIENA

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks šīs nedēļas sākumā veica ievērojamas pārmaiņas valdības sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu ministre jeb sekretāre Sjūela Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors" Deivids Kemerons.

Trūkst iespējas konsultēties © DIENA

Nesen plaša diskusija izraisījās par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumiem un to, kad tie ir pamatoti, kad ne.

Laikraksts The New York Times, viens no galvenajiem ASV Demokrātiskās partijas ruporiem, pirms dažām dienām publiskoja sešās t. s. ASV svārstīgajās pavalstīs veiktās aptaujas rezultātus, no kuriem izriet, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanas notiktu šobrīd, piecās no šīm pavalstīm (Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā un Pensilvānijā) par to uzvarētāju vairāk vai mazāk pārliecinoši kļūtu eksprezidents Donalds Tramps.

Snobiskās pamācības baltiešiem, kas no Zviedrijas bijušā finanšu ministra Andersa Borga izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē, un vēl jo vairāk viennozīmīgi sašutusī reakcija uz tiem provocē uz divām replikām.

Latvijā "vairāk nekā 40% skolēnu regulāri saskaras ar vardarbību skolu vidē. Turklāt tikai puse skolēnu pauduši pārliecību par skolotāju noraidošo attieksmi pret bulingu. Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē – kiberbulings", teikts informācijā, ko nesen publiskojusi Valsts kanceleja.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notikušās pašvaldību jeb reģionālo padomju vēlēšanas liecina, ka prorietumnieciskajai prezidentei Maijai Sandu un valdībai ir, par ko padomāt pirms nākamajām vēlēšanām.

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Saeima nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt mūsu valstī uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Ņemot vērā "Krievijas īstenoto pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai, Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu uzturēšanās Latvijas teritorijā nav pieļaujama", Tieslietu ministrijas skaidrojumu citē LETA.

Neraugoties uz kopējiem noskaņojumiem islāma pasaulē un vairāku nozīmīgu musulmaņu valstu līderu kareivīgajiem paziņojumiem, iespēja, ka kāda no šīm valstīm varētu iesaistīties Izraēlas un Hamās konfliktā, šādi izraisot liela mēroga karadarbību Tuvajos Austrumos, ir maz ticama.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar informēja, ka saņēmusi kopumā septiņus (!) iesniegumus no septiņām politiskām organizācijām ar ierosinājumu rīkot parakstu vākšanu par iespēju rīkot referendumu par 14. Saeimas atlaišanu.

Latvijas galvaspilsēta var zaudēt iedzīvotājus. Pēdējo piecu gadu laikā iemītnieku skaits Rīgā ir sarucis par 28 000, un patlaban mūsu galvaspilsētā ir deklarēti nepilni 680 tūkstoši cilvēku, oktobra beigās vēstīja sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, atsaucoties uz Zemgales reģionālās televīzijas sižetu.

Šodien