Patiesos iemeslus, kā dēļ pamatīgās finanšu problēmās nonākusi
Rēzeknes pilsētas pašvaldība,
noteikti ar laiku uzzināsim, kad
viss skandalozais process būs
noslēdzies.
Jaunās valdības deklarācijā ir lasāms solījums paaugstināt "Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli".
Pavisam drīz, 30. septembrī, Slovākijā gaidāmas Nacionālās padomes (valsts parlamenta) ārkārtas vēlēšanas, par kurām virkne ekspertu un Rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu jau pauduši bažas, ka to rezultātā Eiropā var parādīties vēl viena neliberālā demokrātija un ka par vēlēšanu rezultātu var kļūt izmaiņas Slovākijas līdzšinējā attieksmē pret karadarbību Ukrainā.
Tagad jau Ministru prezidente Evika Siliņa piektdien no rīta pēc jaunās valdības deklarācijas parakstīšanas, bet vēl pirms valdības apstiprināšanas Saeimā sociālajā vietnē X (iepriekš – Twitter) publicēja ierakstu, kurā, manuprāt, pati būtiskākā daļa ir pats pēdējais teikums.
Portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Naktsmiera likumu. Šis likums varētu regulēt izklaides biznesa darbību, jo patlaban "iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem." Iecerēts, ka Naktsmiera likums noteiks – "naktsmiers iestājas plkst. 23.00 un ilgst līdz 6.00".
Virkne publikāciju ASV Demokrātisko partiju atbalstošajos plašsaziņas līdzekļos liecina – partija aktīvi meklē pašreizējā prezidenta Džo Baidena nomainītāju pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Apzināti vai neapzināti – secinājumu izdarīšana lai paliek vēstures pētniekiem pēc daudziem gadiem – demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš bija izlēmis visai simboliski noslēgt savu pirmšķietami pēdējo dienu Ministru prezidenta amatā (protams, ja piektdien ieplānotajā Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši patiešām apstiprinās Evikas Siliņas veidoto valdību).
Otrdienas rītā saņemtā ziņa, ka notikusi kratīšana Valmieras domē un aizturēts pilsētas mērs – korupcijas apkarotāju redzeslokā jau sen nonākušais Jānis Baiks, atstāj zīmogu uz jaunās valdības tapšanu.
Kiberdrošības jautājumi atrodas
vairāku ministriju pārziņā, un
jācer, ka jaunā valdība kiberdrošības stiprināšanu iekļaus
savu svarīgāko kopīgo prioritāšu sarakstā
Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Una gaidāmās vizītes Krievijā (formāli – Krievijas Tālo Austrumu ekonomikas foruma apmeklēšana) sekas, visticamāk, būs daudz tālejošākas nekā tikai ekonomiskās sadarbības ar Maskavu attīstīšana, apejot starptautiskās sankcijas, kā arī sarunu par bruņojuma piegādēm Krievijai risināšana.
Pat neieslīgstot konkrētu personāliju iztirzāšanā, topošās jaunās valdības sastāva pirmās aprises neiedvesmo, un arī Latvijai tik vajadzīgo iedvesmu izrāvienam tās nesola.
Vērojot jaunas valdošās koalīcijas veidošanos, rodas bažas,
vai nākamās valdības prioritātes ekonomikā būs vērstas uz
vietējo uzņēmumu rašanos un
izaugsmi.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Krievijā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir apliecinājums tam, ka nepamatotas ir izrādījušās cerības – Erdogans pēc atkārtotas ievēlēšanas varētu mainīt attieksmi pret Maskavu un atgriezties Rietumvalstu orbītā, pārstājot sēdēt uz diviem krēsliem.
Domājams, četrdesmitgadnieku paaudze atceras, ka 90. gadu beigās viens no Latvijas lielākajiem biediem bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla kārtējā neapmierinātība ar mūsu politiku valodas jautājumā.
Temats par to, ko Latvijai iesākt ar
vietējiem Krievijas pilsoņiem, ir
kļuvis par aktualitāti, kuru
dažādi politiķi izmanto popularitātes veicināšanai un par kuru
žanrā "manipulatīvs, iežēlinošs
cilvēkstāsts" izpaužas visi, kam nav slinkums.
Samērā nelielā Centrālāfrikas valsts
Gabona kļuvusi jau par septīto
Āfrikas valsti, kurā dažu pēdējo
gadu laikā noticis valsts apvērsums un pie varas nākušas militārpersonas.
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko, visticamāk, nāksies
risināt jaunajai valdībai, ir
saistīts ar plašāku darba tirgus
atvēršanu atbraucējiem no
citām valstīm.
Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Saistībā ar skandalozu slavu guvušo Ekonomikas ministrijas vadības (faktiski jau ministres) rīkojumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) publiskot tos Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, šķiet, nepamanīta palikusi kāda nianse – uzticēšanās valstij graušana.
Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.
Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji atklātā vēstulē Valsts prezidentam un valdībai aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu saistībā ar nesen piedzīvotās vētras postījumu likvidēšanu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem, ziņo LETA.
Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.
Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.
Atminoties nu jau demisionējušās Krišjāņa Kariņa otrās valdības veidošanas pirmsākumus, visātrāk atmiņā nāk galdniecības tēma, kas tika gana daudz piesaukta laikā, kad K. Kariņš saņēma savdabīgu pilnvarojumu no toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita vēl bez oficiālas nominācijas premjera amatam sākt sarunas par valdības koalīcijas veidošanu.
Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.