Latvijā jārod risinājumus kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšanai, kas ir arī viena no galvenajām šā gada Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prioritātēm, aģentūru LETA informēja LDDK.
Straujā ekonomikas izaugsme turpina karsēt darba tirgu – pieprasījums pēc darbaspēka aug, bet konkrētā darba specifikai atbilstošus darbiniekus atrast kļūst arvien grūtāk. Bezdarba līmenis jau ir zems Latvijas līmenim un turpina dilt.
Šodien publicētie 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati atspoguļo ekonomikas progresu, bet arī iezīmē iemeslus bažām par attīstības sabalansētību nākotnē.
Vairumu jeb 67% uzņēmēju Latvijā satrauc darbaspēka pieejamība, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja. Tikmēr 23% aptaujāto uzskata, ka viņiem drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt 6% darbaspēka pieejamība nesatrauc, jo viņi uzskata, ka tas vienmēr būs pieejams. Tikmēr 2% uzņēmēju šis jautājums nesatrauc, jo viņu ieskatā tik drīz darbaspēka netrūks, bet atlikušajiem respondentiem nebija atbildes uz šo jautājumu.
Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek diskutēts par situāciju nodarbinātības jomā un par to – vajadzētu vai nevajadzētu plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Šīs diskusijas mudinājušas pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kāda noskaņa valda darba vidē mūsu valstī.
Pēdējā laikā, gan pērn, gan šopavasar, daudzu Latvijas tautsaimniecības nozaru pārstāvji pauduši bažas, ka trūkst strādājošo. Daži uzņēmēji izteikušies visai emocionāli un kategoriski, apgalvojot, ka jāslēdz ražotnes un bizness jāpārceļ uz kādu citu valsti, jo Latvijā strādājošo, kas aizpildītu vakances, vienkārši nav. Citi uzņēmēji situāciju raksturojuši bez sakāpinātām emocijām un kategoriskiem apgalvojumiem, taču secinājumi tādi paši – Latvijā biznesu varētu paplašināt, jaunu ražotni varētu veidot, vēl kādu projektu varētu īstenot, taču darbinieku nepieciešamajā skaitā nav.
"Lielākā problēma nav tā, ka no Latvijas uz ārzemēm aizbraukuši tādi cilvēki, kuri pēc sava rakstura ir tendēti doties pasaulē laimi meklēt, tādi cilvēki, kuri aizbrauc strādāt mazkvalificētu darbu uz kādu turīgāku valsti, tad brauc uz nākamo valsti un tad vēl uz citu valsti. Lielākā problēma ir, ka gudri, mērķtiecīgi Latvijas iedzīvotāji aizbrauc uz ārzemēm, piemēram, studēt augstskolā citā valstī vai strādāt starptautiskos projektos, un vairs neatgriežas Latvijā. Šādus cilvēkus mūsu valstij nevajadzētu pazaudēt," intervijā Magdai Riekstiņai saka uzņēmējdarbības eksperte Zane Driņķe.
Darbinieku trūkuma problēma skar arvien vairāk uzņēmēju Latvijā, un šobrīd viņi to risina galvenokārt divējādi – pieņemot darbā un apmācot cilvēkus, kuri uzņēmuma darbības jomā iepriekš nekad nav strādājuši, kā arī vairāk izmantojot ārpakalpojumus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Banka Citadele sadarbībā ar SKDS to veic reizi ceturksnī, lai no uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem iegūtu ieskatu valsts ekonomiskajā situācijā, nozarēs un pašos uzņēmumos.
"Manuprāt, nav svarīgi tas, no kuras valsts cilvēks atbrauc strādāt uz Latviju. Tam, vai cilvēks ierodas no relatīvi tuvām valstīm – Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, vai no tālākām zemēm – Turcijas, Ēģiptes vai vēl kādas citas valsts, nav izšķirošas nozīmes. Svarīgākais ir ikviena atbraukušā cilvēka gatavība strādāt Latvijā, jo mums vajag strādāt gribošus cilvēkus," intervijā Magdai Riekstiņai klāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinās lielākās invalīdus pārstāvošās organizācijas, kā arī atbildīgās ministrijas uz tikšanos, lai risinātu jautājumu par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju darba tirgū. Lai arī biedrība vienmēr atbalstījusi cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū, nepieciešams meklēt stimulus, kas palīdzētu gan šiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem "satikties" un strādāt kopā, portālu Diena.lv informēja LTRK pārstāvji.
Kad Latvijā būs pilnībā izmantoti vietējie darbaspēka resursi, varēs sākt domāt par ārējo resursu piesaistīšanu un liberālāku imigrācijas politiku, piektdien Rīgas biznesa foruma atklāšanā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).